Divas pētnieku grupas noskaidro: Latvijā ir nevis strukturālais, bet gan cikliskais bezdarbs
Nabadzības dziļums palielinās, kā arī iedzīvotāju materiālā situācija – galvenokārt patēriņa cenu pieauguma rezultātā – pakāpeniski pasliktinās. Ar šādiem datiem pirmdien iepazīstināta Ministru kabineta komiteja, uzklausot LM informatīvo ziņojumu “Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2011.gadā”.
Roku rokā ar nabadzību iet lielais bezdarbs Latvijā. Tas mūsu valstī ir nevis strukturāls, kā mums līdz šim tika stāstīts, bet gan ciklisks, apstiprināts divos neatkarīgi veiktos pētījumos, informē avīze “Dienas Bizness”. Strukturāla bezdarba iemesli ir neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu profesionālās sagatavotības vai citu iemeslu dēļ, taču ciklisks bezdarbs ir saistīts ar darbaspēka pieprasījuma kritumu.
Ja pieprasījums pēc darbaspēka aug, bezdarbs samazinās, un otrādi. Tā bezdarba terminus skaidro ekoomikas pētnieks un BICEPS direktors Alfs Vanags. Pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī profesors Mihails Hazans, kurš Latvijas vakanču līmeni salīdzinājis ar citām valstīm. Latvijā tas ir būtiski zemāks pat par kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu.
Lai arī pēckrīzes periodā vērojama pozitīva nabadzības samazināšanās tendence – 2009.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21% un 2010.gadā 19% iedzīvotāju, no kuriem 2009.gadā 27% un 2010.gadā 25% bijuši bērni -, iedzīvotāju īpatsvara, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa, samazināšanās ir panākta, jo samazinājās arī nabadzības riska slieksnis, norāda LM.
Arī 2011.gadā bija vērojama nabadzības samazināšanās tendence, tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados, krīzes ietekmē nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaits, tostarp bērnu, valstī saglabājas satraucoši augsts.
Turklāt bērni ir pakļauti nabadzības riskam vairāk nekā iedzīvotāji kopumā, secinājusi LM. Krīzes ietekme uz bērniem ir divējāda – augsts bezdarba līmenis būtiski mazina ienākumus un palielina nabadzības risku daudzām ģimenēm, savukārt valsts budžeta konsolidācija ietekmēja to, ka samazinās finansējums bērnu attīstībai un labklājībai nozīmīgajiem pakalpojumiem.
Eiropas Savienībā ir vidēji 21% bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības. Ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Luksemburgā šie rādītāji ir 3% līdz 7% robežās, Bulgārijā un Rumānijā – 70%, bet Latvijā – 45%. Tātad nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars Latvijā 2011.gadā bija trešais lielākais starp ES valstīm.
Šie skaitļi reālo situāciju ataino tikai daļēji, jo neatspoguļo tos bērnus, kuri tiek pakļauti gan sociālajai atstumtībai, gan arī citām nelabvēlīgām ietekmēm – vardarbības upuri, atkarības vielu lietotāji, no savām ģimenēm šķirtie bērni, bērni invalīdi un bērni, kas dzīvo īpaši nabadzīgajās teritorijās.
Ņemot vērā gan iepriekš minētās, gan citas pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā 2011.gadā identificētās problēmas, Labklājības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu, atbilstoši kuram līdz 2013.gada 15.martam vairākām ministrijām jāiesniedz Labklājības ministrijai savi priekšlikumi problēmu iespējamam risinājumam.
Priekšlikumi tiks gaidīti no Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Satiksmes ministrijas. Tomēr šo uzdevumu ministrijas saņems tikai tad, kad ziņojums tiks prezentēts valdībā. Tas savukārt varētu notikt jau rīt.
Komentāri (23)
Janis 04.03.2013. 11.35
Izlasīju līdz tam, ka bezdarbs neesot strukturāls, jeb “bezdarba iemesli NAV neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu profesionālās sagatavotības vai citu iemeslu dēļ” un tālāk nelasīju.
Man kā ne-pētniekam un darba devējam/kolēģim tas ir redzams uz katra soļa, ka šāda neatbilstība pastāv un mērogi ir vienkārši katastrofāli (darbinieki daudzviet tiek 100% apmācīti “procesā”, neskatoties ne uz kādu izglītību).
Pie tam, šis nav LV fenomens, bet tāda pati STRUKTURĀLĀ bezdarba problēma ir arī citās valstīs, īpaši tajās, kur jauniešu bezdarbs ir augsts (piemēram, Spānijā).
Tas ir saistīts ar pāreju uz “digitālo” laikmetu, kad izglītības iestādēm ir jābeidz tirgot faktus, kurus var atrast katrs, kas māk meklēt, un jāsāk mācīt kā meklēt, kā uzdot pareizo jautājumu, kā nonākt pie secinājuma, kā to pielietot problēmas risinājumā.
6
dzerkaleliva > Janis 04.03.2013. 11.42
Sveiks, vergturi, j_zaliti, vai līdz šai vietai arī izlasīji?
——————–
Latvijas vakanču līmeni salīdzinājis ar citām valstīm. Latvijā tas ir būtiski zemāks pat par kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu.
——————————————–
Te gan IR ir noklusējis, ka Latvijā šis vakanču līmenis ir 3 reizes zemāks, kā Lietuvā un Igaunijā un 14 reizes zemāks par Čehijas. Diez, ko saka vergturi šajās valstīs? Kādas šausmu gaudu dziesmas par sliktajiem vergiem, kuri nav atbilstoši sagatavoti un negrib strādāt, viņi dzied šajās valstīs? Un kā tur diez uzpirktie mediji dzied līdzi, ja vakanču ir nieka 14 reizes vairāk? Un ko Vācijā un Holandē, kur vakanču 50 reizes vairāk?
——————————–
Tīrās šausmas, droši vien Vācijā vergi, vergturiem pa galvu staigā un piekāš visu taupību & konsolidāciju & nabadzību, valsts ekonomikas vārdā. Ja tā būtu Latvijā, tad Vilkam ar visu jenotu bandu, sirdstrieka uz vietas.
0
Signija Aizpuriete > Janis 04.03.2013. 12.29
———
Par cīnījāmies – to arī saņemam!
“Kapitālisms, kā zināms, rada bagātus cilvēkus. Ja tas nepatīk, tad jātaisa jauna revolūcija un jāatgriežas pie komunisma.”
Dr. habil. phil. Maija Kūle, Frankfurtes lidostā 24.septembrī, gaidot vairākkārt pārcelto AirBaltic reisu
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/maija-kule-latvija-kas-mus-var-izglabt.d?id=40869429&utm_source=7guru.lv.lv&utm_medium=news-widget&utm_campaign=Links-in-partner-sites
Zināms jaunākais Latvijas miljonāru saraksts
http://www.youtube.com/watch?v=Mr-k2LzY96k
Ja Latvijas miljonāru pirmā simtnieka visi dalībnieki saliktu savu naudu kopā un sadalītu vienādās daļās — katram no viņiem pienāktos 17 miljoni latu
0
dzintarz > Janis 04.03.2013. 11.53
Plus_opinionNasing spešal! @j_zalitis
Industriālā ēra ir beigusies,
========
Jau pasen ir sākusies postindustriālās verdzības ēra, kuŗā dominē uzvalkos tērpti/tērptas un visnotaļ tehnoloģiski bruņotas būtnes/zombiji (mērkatinga,PīĀr,mēdijKansaltiga un Jurisķinga profesionāļi), kuŗas izvajā vispēdējos cilvēkus, lai liktu tos pie ražošanas.
Minētie dominanti par katru notverto saņem ievērojamas bonas (kaulus, vai baļķus).
0
Signija Aizpuriete > Janis 04.03.2013. 11.51
——–
Slava “dziesmotā jampadrača” veterāniem – kapitālisma celmlaužiem!
http://www.youtube.com/watch?v=Gtz2Wgzex_w
0
Janis > Janis 04.03.2013. 11.49
Nezinu, kā tika vērtēts vakanču līmenis, bet pieļauju, ka LV daudz izteiktākas ir neoficiālās vakances.
Tāda vismaz ir paša pieredze.
Nasing spešal – darba devēji investē darbiniekos, pie tam masveidā.
Sūtīšana uz semināriem un tamlīdzīgām laika nosišanām tā nav, bet arī tad, ja tev norīko vecāko speciālistu, kas “ierāda” amatu, tā ir investīcija – vecākajam speciālistam jāpavada laiks, lai tevi apmācītu.
Pilnīgi visos uzņēmumos, kur esmu strādājis vai ar ko esmu sadarbojies šāda investīcija ir notikusi lielā apjomā.
Arī sieva savā darbā pati apmācīja pacmit darbiniekus 2g laikā.
0
Una Grinberga > Janis 04.03.2013. 11.41
@j_zalitis
Industriālā ēra ir beigusies, kad masveidā varēja sagatavot darbiniekus konkrētam ražošanas procesam, kas dzīves laikā maz mainījās. Dzīvojam inovāciju laikmetā, kad ir jāapgūst prasmes, bet darba devējiem ir jāapmāca darbinieks konkrētā jomā. Pats pēc pieredzes esmu nonācis pie secinājuma, ka darba devēji vēlas 100% gatavu darbinieku – noteikta pieredze un 100% atbilstība vajadzīgajām kompetencēm. Diemžēl mazajā Latvijā tas nav iespējams. Kad darba devēji būs gatavi kaut nedaudz investēt darbiniekos, tad atklāsies tāda aina, ka atbilstošu kandidātu ir vismaz 3x vairāk.
0
Ieva 04.03.2013. 12.52
Būtu skaidri jānošķir divas kategorijas – tie kas grib strādāt, un nevar, un tie, kam šāda dzīve liekas normāla.
20 gadu laika situācija ir mainījusies, ja agrāk cilvēki bez izglītības pelnīja vairāk, kā “inteliģenti”, tad tagad ir otrādi. Ja agrāk varēja dzert, un aiziet uz darbu dzeršanas starplaikos, tad tagad vairs tā nevar.
Nu vairs tā nav, un daži ir apbižojušies. Kā tā? Man nemaksā! (un nevis “es nemāku nopelnīt”). Sociālismā bija uravņilovka, tagad katrs pats ir savas laimes kalējs. Var nopirkt polšu, un ar večiem pie bodes palamāt valdību, bet var tajā laikā aiziet salasīt mežā sēnes un nodot. Visi nepiedzimts balerīnas, ne visiem ir talants dziedāt, ne visi ir gudri. Bet visiem ir jāpaļaujas uz sevi, jādara, jāmēģina…
Un parēķiniet, cik te ir rezerves. Ja vidējais Latvijas iedzīvotājs neizdzertu 9 litru alkohola gadā, bet 8,5 un no savām 4 vidēji pie TV nosēdētajām stundām dienā 10 minūtes veltītu tam, lai kaut ko iemācītos, vai noslaucītu durvju priekšu…
Cita lieta ir sociāli neaizsargātie. Bērni, pirmām kārtām. Un tur nu valstij vajadzētu palīdzēt maksimāli- brīvpusdienas, brīvbiļetes, mācību materiāli, stipendijas. Jo nabadzības problēmu jau var stipri mazināt, ja ir iespēja no tās izrauties.
Izsalkušajiem nedrīkst dot zivi. Izsalkušajiem jādod makšķere, lai paši zivi izmakšķerē.
9
Ieva > Ieva 04.03.2013. 14.38
Vidējais darba ražīgums Latvijā ir trīs reizes zemāks, kā mūsu mīļajā Īrijā, piemēram. Tad , kad sāk maksāt neadekvāti augstas algas, tad iestājas ziepes. Konkrēti tā tas jau bija- treknajos gados, kas izsauca krīzi. Tad ko, “maksāsim” Īrijas algas Latvijā? Tas būs ekvivalents visu uzņēmumu bankrotam. Pie kam runājam jau par vidējiem rādītājiem, kas nosaka vispārējo algu līmeni. Maksimas kasieres nevar no tā izlekt. Diemžēl! Ir jau viegli mētāties ar tēzēm par zemajām algām. Ir jau viegli vainot uzņēmējus un valdību, kura “nemaksā”. Bet var atmest populismu un paskatīties vienu līmeni dziļāk…. ja vien ir vēlēšanās iedziļināties… Bet var arī bļaustīties.
Japāna vidējais darbā stundu ilgums ir 11 stundu dienā… Tas mums liekas par traku, bet varbūt varam katru dienu pastrādāt 15 minūtes ilgāk? Izdarīt drusku vairāk. Kā būtu?
0
Ieva > Ieva 04.03.2013. 17.26
Es ar daudzumu nedomāju gabalus, bet atdevi, tajā skaitā intelektuālu, pie kam derīgu (arī programmētāju saražotā funkcionalitāte var tik izmesta, un īstenībā nav produktivitātes rādītājs, kamēr DERĪGĀ koda daudzums gan varētu būt). Atvainojos, nepadomāju, ka Jūs to uztversiet tik burtiski, un jāskaidro sīki un smalki.
A par Maksimas kasieri- mana doma, ja neuztvērāt, – ekonomika ir kompleksa lieta, nevar viena profesija, veikals, darbinieks no tās izlekt. Ja Latvijā vidējais darba ražīgums ir vairākas reizes zemāks, tad ekonomika ir bāzēto uz to, nevis uz vienu Maksimas kasieri, kasieriem, vai pārtikas veikaliem. Tas ar bija tas skaidrojums. Piekrītu, ka Īrijā viņa droši vien nestrādās trīs reizes efektīvāk, tikai drusku labāk, bet Maksima ir Latvijā, un te darbojas Latvijas ekonomikas likumsakarības. Un kasiere nav Maksima. Savukārt, ja Maksima strādās 3X efektīgāk, arī kasieriem algas pacels. Un vēl teicu, ka neredzu iespēju “maksāt” Īrijas algas, ja nezinu, to, kas un kā to “izmaksājamo” daļu nopelna. Visi nez kāpēc par to aizmirstam un domājam, ka Valdība un uzņēmēji sēž uz naudas maisiem un nedod.
Īstenībā ir viens izņēmums – privātie ražotāji. Neviens jums neliedz ražot produkciju Latvijā, un tirgot Eiropā. Un pelņa, sakarā ar zemajām darbaspēka izmaksām,ir laba. Kā to pierāda “Latvija var” veiksmes stāsti.
Bet var jau braukt arī gliemežus lasīt Īrijā, jo Latvijā viss tik slikti, tik slikti…
0
Ieva > Ieva 04.03.2013. 16.21
Produktivitāte ir daudzums laika vienībā. Te, manuprāt, tas ir triviāli.
Savukārt, par Maximas kasieri – domāju, ka ekonomikas likumi nosaka, ka sabiedriskā sektora darbinieku algas korelējas ar ražošanas sektoru. Nu nevar vienai profesijai alga pēkšņi uzlekt. Būtiski ir saprast to, ka, lai ” maksātu”, kādam tā nauda ir jānopelna. Vai jāgriež naudas drukas mašīna, ko Valdība nedara. Un man nav skaidrs, uz kā tad rēķina tad Īrijas algas maksātu? Kas aizpildīto tās trūkstošās 2/3? Un kāpēc tas, kas izracis trīs reiz īsāku grāvu, saņemtu tikpat, kā tas, kas to izracis pilnā apmērā?
Ja kasierei maksātu Īrijas algu, kas to “nopelnītu”? Pircējus? Bet tad viņš metīs līkumu Maksimai. Un par atdevi ārzemēs- jā, tā ir viennozīmīgi lielāka, jo vairs nav mātes pensionāres, kuras naudu nozagt, nav kaimiņa pie kā ieraut, un nakti pārlaist. Gribi, negribi ir jāstrādā. Dzēris aiziesi uz darbu – atlaidīs, a Latvijā varbūt arī ne.
Viss maksa tik, cik tas maksā. Nauda kokos neaug. Un vēlreiz – nav tādu kas maksā, un tādu, kas saņem. Visi esam Latvijas iedzīvotāji, daži ir kļuvuši par politiķiem, citi par uzņēmējiem. Vēl citi – par vaidētājiem.
0
Ieva > Ieva 04.03.2013. 13.55
Latvijā ir vairākas reizes mazāks darba ražīgums kā Rietumeiropā. Kā var maksāt tādu pašu algu, ja darbinieks izdara vairākas reizes mazāk? Arī tāpēc, ka slinko, arī tāpēc, ka tehnoloģijas ir novecojušas. Uzņēmēji nav kaitnieku organizācija, kas pretdarbojas strādniekiem. Uzņēmēji ir vakardienas darba ņēmēji, kas ir uzdrīkstējušies drusku vairāk. Un, kur tad lai viņi to naudu “ko maksāt” ņem? Latvijā tā ir viena no nelaimēm – visu sadalīt savējos un svešos. Ne politiķi ir uz Zemi nokrituši marsieši, ne uzņēmēji ir no Briseles ielikti ārzemnieki. Tie esam mēs paši. Un, ja sakam “man nemaksā”, tad ir jāsaka arī “es nemaksāju”, jo visā visumā strādājam ļoti slikti- un tik arī saņemam.
Krievu laiki mums ir iemācījuši nedarīt, bet gaidīt no citiem, valsts. Nulles komentārs to labi ilustrē. Es strādāšu tikpat slikti, bet, lai man maksā vairāk.. Galvenais ir saņemt, nevis strādāt ražīgāk!. Krievu laiki mums ir iemācījušo par ideālo darbu uzskatīt to, kur tikai pēc algas jāaiziet.
0
Ieva > Ieva 04.03.2013. 18.26
zemās algas Latvijā ir priekšnoteikums investīcijām. Pagaidām. Jo tai pašā Ķīnā algas ir 3X zemākas. Mēs pagaidām vinnējam ar relatīvo tuvumu un internacionālismu – valodu zināšanām pirmām kārtām.
Īrijas algas šo priekšrocību likvidēs un būtiskāki būs citi faktori. Izglītība, piemēram. Mentalitāte. Kultūra. Infrastruktūra…
Bet izglītība mums ir katastrofāla. Un tieši tur es redzu lielas briesmas. Tieši tur, ka prom dodas jaunieši, lai mācītos, nevis tur, ka prom dodas gultu klājēji vai Maksimas kasieres. Un tas, ka prom brauc pedofili un zagļi, ir pat labi.
0
Ieva > Ieva 04.03.2013. 19.00
Žēl, ka neuztverat, ko rakstu.
Nevien neko necentīsies turēt. Visu regulē ekonomikas likumi. Latvijā IR zemākas algas. Pagaidām! (citēju)
Savukārt jau trešajā komentāra uzsveru – lai kādam kaut ko izmaksātu, maksātu, kādam tas ir jānopelna. Es eamu par 2500 ls algu skolotājiem, valdība arī, bet kur to ņemt? Mums nauda kokos neaug vai pa naftas krāniņu, kā Norvēģijā, netek. Dodiet recepti.
Konkrētu programmu, nevis lozungu “Jābeidz zakt!”- kā bija savulaik Dombrovskim uzrakstījis telšu pilsētiņas protestētājs. Es varu piebilst: “Jāvieš kārtība, jāsoda sliktie, jāsamazina nodokļi, jāpaceļ algas, jānodrošina darbs, dzīvokļi”
0
brigita_damme_rtk_lv > Ieva 04.03.2013. 16.51
Ķīps, vajadzētu tomēr zināt, ka darba ražība nav atkarīga tikai no darbinieka fiziskām manipulācijām noteiktā laika periodā. Nerunājot par darba organizāciju, tehnoloģiju pielietojumu, pievienotās vērtības lielumu, pieskaršos kaut vai tādam faktoram, kā ierobežots tirgus. Ierobežots tirgus nozīmē to, ka kaut ko ražojot, tirgus ātri piesātinās, un, ja nav iekaroti vai savādāk pieejami eksporta tirgi, kas nelielu uzņēmumu gadījumā tā arī ir, tad bieži nākas pārkārtot ražošanu citai produkcijai. Līdz ar to biežāka tehnoloģiju maiņa, darbinieku apmācība vai nomaiņa. Pie kam, ja šis pats mazais tirgus ir novājināts, tad vienkārši ir ļoti ierobežots pieprasījums, kurš sadārdzina produktu tā, ka kopumā darba ražība nenormāli krītas, kaut arī darbinieki raujas melnās miesās. Kārdinājums izmaksas samazināt uz personāla rēķina, noved pie vēl ierobežotāka vietējā tirgus. Turpinās riņķa dancis pa spirāli uz leju.
0
lebronj2356 > Ieva 04.03.2013. 13.22
Demokrātiskās un sociāli aizsargātās valstīs jau sen ir tāda kārtība, ka vienkāršie darbinieki par savu darbu saņem naudu ar ko var izdzīvot, darbi, kuros nepieciešams intelekts tiek atalgoti labāk, bet ne vairākas reizes, kā tas pieņemts, savukārt vislabāk atalgotie ir atbildīgie darbi, piemēram mediķu un nevis spekulanti un “uzņēmēji”, kā tas notiek ar neoliberālismu sirgstošās zemēs, piem. LV. Kad aizbraucēji min, ka varētu atgriezties strādāt par 500 ls netto algu, kas faktiski ir minimums pie LV cenām, kas nepieciešams, lai dzīvē iekārtotos un sapņotu par tādām “ekstrām” kā ģimene, mājoklis un personīgs transports – tad vietējo darba devēju sejas izķēmo saskābuša tomāta sejas izteiksme…Arī vienkāršā darba darītājiem ir jādzīvo, pretējā gadījumā šos darbus neviens nedarīs vai darīs ievazāti viesstrādnieki, kas pēc 15-20 gadiem radīs nopietnas problēmas gna man, gan tev….
0
lebronj2356 > Ieva 04.03.2013. 14.20
Tad paskaidro man Ķīp, kā pārdevēja, piemēram, Maximā strādā mazāk ražīgi kā analoģisks darbinieks, piemēram Vācijā ?! Ja jau tik slikti un slinki mūsu darbinieki, tad kāpēc pēc tiem ir labs pieprasījums ārzmēs ? :) Ļoti gribētos redzēt tos pētījumus par mūsu darba ražīgumu un kritērijus, kas ņemti vērā, jo cik nācies redzēt – rauj pie mums pamatīgi, strādā virsstundas, pa brīvdienām, bet rezultāta samaksa tāpat nav adekvāta…turklāt cilvēka darbu LV neciena, diemžēl ! Liela daļa t.s. “uzņēmēji” ir tie, kas 90jos bija īstā laikā un vietā, sakrāja kapitālu un dibināja firmas, kuras lielā mērā turas uz lēta darbaspēka…
0
kristaps_drone 04.03.2013. 13.37
Kā, vai tad mūsu “veiksmes stāsts” jau ir beidzies nemaz nesākdamies? Tas tikai lieku reizi pierāda, ka bez Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas arī šajā jomā nekas nemainīsies! Ja būtu veikta deokupācija un dekolonizācija, tad būtu vairāk darba vietu, jo tās neaizņemtu okupanti, kolonisti un viņu pēcteči, kā arī nebūtu jāmaksā pensijas kolonistiem, kas savulaik strādāja kaut kur psrs vai Latvijā galīgi nevajadzīgos uzņēmumos, kur ieveda izejvielas, darbaspēku un pēc tam izveda produkciju.
0