Prokuratūrai arī jāatbild par izmeklēšanas zemo kvalitāti • IR.lv

Prokuratūrai arī jāatbild par izmeklēšanas zemo kvalitāti

12
Cietuma žogs. Foto: Elmārs Rudzītis, F64
Artūrs Zvejsalnieks

Tieši prokuratūrai ar likumu ir noteikts uzdevums nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitāti un likumību

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen notikušajā prokuroru kopsapulcē pamatoti un asi kritizēja izmeklēšanas kvalitāti, ko veic izmeklēšanas iestādes Latvijā.

Ir patīkami dzirdēt, ka problēmu, ar ko krimināltiesību profesionāļiem nākas saskarties ikdienā, atzīst arī ģenerālprokurors. Latvijas izmeklēšanas iestāžu darba kvalitāte šobrīd ir ļoti zema. Tehniskais nodrošinājums atpaliek no pasaules līmeņa par gadu desmitiem. Policijā un citās tiesībaizsardzības iestādēs ir katastrofāls kadru trūkums. Slepkavības un laupīšanas izmeklē 25 gadus jaunas meitenes un atklāj tikpat jauni operatīvie darbinieki.

Vienīgais, par kā trūkumu nevaram sūdzēties, ir ģenerāļu daudzums iekšlietu struktūrās. Ģenerāļu skaitā gan varam sacensties ar daudz lielākām valstīm.

Diemžēl ģenerālprokurors ir aizmirsis pieminēt arī prokuratūras atbildību par izmeklēšanas procesu Latvijā. Tieši prokuratūra ir iestāde, kam ar likumu uzlikts pienākums uzraudzīt izmeklēšanas likumību un kvalitāti. Katram kriminālprocesam valstī ir uzraugošais prokurors, kuram ir tiesības dot policijas darbiniekiem saistošus norādījumus, atcelt izmeklētāja lēmumus un noteikt izmeklēšanas virzienus. Galu galā, ja izmeklētājs slikti veic savus pienākumus, prokuratūrai ir tiesības pašai veikt izmeklēšanu. Tās ir ļoti plašas pilnvaras, kuras, tās pareizi izmantojot, lielā mērā ļauj labot izmeklēšanā pieļautās kļūdas.

Diemžēl prokuratūra patlaban pilnvērtīgi neveic sev ar likumu uzliktās izmeklēšanas uzraudzības funkcijas. Uzraugošie prokurori nepieprasa no izmeklētājiem veikt kvalitatīvu izmeklēšanu.

Par vispārēju praksi kļuvusi formāla atrakstīšanās ne tikai uz advokātu, bet arī cietušo sūdzībām. Bieži tiek ignorēti acīmredzami likumpārkāpumi no izmeklētāju puses. Faktiski prokuratūra ar savu bezdarbību bieži vien pat pieļauj to, ka izmeklēšanas iestādes nekvalitatīvi izmeklē lietas un pārkāpj likumu. Prokuratūra ir iestāde, kura virza nekvalitatīvi izmeklētās lietas uz tiesu un uztur apsūdzību lietās, kurās tiek pieņemti attaisnojoši spriedumi.

Tieši tiesībaizsardzības iestāžu nekvalitatīvais darbs ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valstī ļoti strauji pieaudzis smago noziegumu skaits.

Savukārt it kā notikušais noziegumu skaita samazinājums, ar ko tā lepojas policijas vadība, drīzāk noticis, pateicoties jau no PSRS laikiem zināmajai praksei – nereģistrēt noziegumus, t.i., nepieņemt iesniegumus no cietušajiem un nesākt kriminālprocesus tad, kad tie būtu jāsāk.

Noziedzības apkarošana valstī ir uzdevums, kurā piedalās policijas, prokuratūra, tiesa un arī jebkurš valsts iedzīvotājs. Taču tieši prokuratūrai ar likumu ir noteikts uzdevums nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitāti un likumību. Tāpēc, lai uzlabotu situāciju valstī, arī prokuratūrai jāmaina savs darba stils.

Autors ir zvērināts advokāts

 

Komentāri (12)

Elīna Barkovska 25.02.2013. 08.52

Pilnībā pievienojos autoram.

+8
-1
Atbildēt

0

janazakovica 25.02.2013. 11.35

grutupu uzrakstitie likumi lauj to visu taa ari darit..bet istenibaa nirgaties par visu sabiedribu..viss TP cesu novads stradaa prokuratura..tapec ari tads speciali apzinati kadam loti izdevigi radititais bardaks likumos un izmeklesanaa.

+3
-1
Atbildēt

1

    inesite15 > janazakovica 25.02.2013. 13.12

    … “Grūtupa uzrakstītie ….nirgaties par visu sabiedribu.” … a kāpēc ne Jaroslava Hašeka ?

    Uzrakstītāji vai pieņēmēji un izsludinātāji ???

    Pie kam ir lielas un pamatotas aizdomas arī par to, ka arī tos – Grūtupam pasūtītos …. kaut kas liek domāt, ka daudz maz sakarīgos, iespējams, rakstījumus stipendiatu māja oi!, kā vēl palabojusi – darbojas tak nemitīgi … vismaz regulāri.
    A, ja priekšā nolikts (2+2) x 1,5 + ( 5-1) kvadratā = 22
    – va, Dievinj, kur tur TĀS TEVIS PIEMINĒTĀS SABIEDRĪBAS SAVARGAŅĪTĀ spice var cikus komisiongus uztaisīt, kādus labojumus iesniegt, un dabūt galā vismaz 25 … va 14 …

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Kristīne 25.02.2013. 10.03

Kā labu komēdiju varēja skatīties Lemberga – Grinberga tiesas prāvu. To, ka Latvijas likumdošana lievedībā jau ilgstoši nosaka: ka jebkurā dokumentā kurš skar personu obligāti jānorāda personas kods. Pieļauju ka to nezināja prokurors un tiesnesis, jo jurdisko izglītibu ieguvuši padomju laikos, bet nepamanija arī tiesas sekretāre ( kas parasti ir topošās juristes) un lietu pieņēma.

+3
-2
Atbildēt

2

    inesite15 > Kristīne 25.02.2013. 13.05

    Kā farsu, un ne jau tā proķene – ja nesaņēma no darbadevējiem tiešus norādījumus, tad vismaz atbilstoši tradīcijām pacentās izdienēt un oberpajoļu vēlēšanās nolasīt … un izpildīt –

    – un to VISU VISU VISU nosaka lepnumlepnais uz sevi pilsoņu kopums, kas visadus piekariņus ar piepiekariņiem un pakaramajiem savēlē … – par sekretārīšu lomu nevajag :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    demo > Kristīne 25.02.2013. 15.24

    Kadas muļķības, ka ne sekretāres, ne izmeklētāji, ne prokurori, ne tiesneši
    nepamanīja,ka lietās trūkst personas koda – vienkārši negribēja pamanīt,
    iespējams ar nodomu, iespējams pēc pasūtījuma ???
    Paši likumsargi apgalvo – ka vislabākais nozieguma novēršanas pasākums ir
    soda nenovēršamība, neatkarīgi liels vai mazs.
    Bet kāpēc līdz pat šim laikam nav soda nenovēršamība no atbildīgām personām, neatkarīgi no amata ranga, no katras nolaidības, paviršības, apzinātas vai
    neapzinātas, lielas vai mazas ????.
    Tad tik varētu sagaidīt, ka izmaeklētāji, prokurori, tiesneši, ministri un
    deputāti pārstās pieļaut kļūdīšanos, paviršības, nolaidības, apzinātas vai
    neapzinātas, pēc pasūtījuma vai dieva dotas.
    Pietiks muldēt, tā jau ir bezmaz Utopija, ……

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu