Baltijas virzība Eiropas Savienībā: soļi, iespējas un izaicinājumi • IR.lv

Baltijas virzība Eiropas Savienībā: soļi, iespējas un izaicinājumi

31
Foto: Raitis Plauks, F64
Inese Zepa

Baltijas Studentu apvienība Londonā rīko pirmo Baltijas valstu lielformāta konferenci

Lai arī mazs spēlētājs Eiropas Savienībā, Baltijas valstis kopumā iedzīvotāju skaita ziņā ir tuvas Austrijai. Līdz ar to arī ekonomiski un politiski mums ar laiku būtu jābūt tikpat kompetentiem kā Austrijai – valstij, kas nacionālā kopprodukta ziņā ierindojas 11.vietā pasaulē un kas ir nozīmīga Eiropas Savienības politiskā daļa.

Šogad Baltijas valstīm Eiropas Savienībā ir jauns izaicinājums – 1.jūlijā Lietuva kļūs par Eiropas Padomes prezidējošo valsti. Latvija šo lomu uzņemsies 2015.gadā, bet Igaunija – 2018.gadā.

Prezidējošās valsts pienākumos ietilpst vadīt Eiropas Padomes tikšanās un virzīt lēmumu pieņemšanu, kā arī formulēt kompromisu atbilstoši Eiropas Savienības interesēm. Kā galveno prioritāti prezidentūras laikā Lietuva izvirzījusi ekonomiku: stimulēt ekonomisko izaugsmi caur efektīvu fiskālo politiku. Otrs uzsvars tiek likts uz enerģētikas drošību: iekšējā enerģētikas tirgus izstrādi, kā arī Eiropas Savienībās ārējās enerģētikas politikas nostiprināšanu.

Ņemot vērā Baltijas valstu līdzīgās pozīcijas Eiropas Savienībā, Lietuvas spertie soļi radīs gan iespējas, gan izaicinājumus visam Baltijas reģionam. Pirmajā vietā arī pašmāju politikā, protams, ir ekonomikas, tai skaitā arī enerģētikas drošība. Bet Baltijas valstīm arī jāstrādā pie cilvēkkapitāla, kas ilgtermiņā ir ekonomisko un nacionālās drošības politiku pamatā.

Par to ir nozīmīgi runāt Baltijas valstu starpā, jo daudzi no mērķiem tiktu vieglāk sasniegti kooperācijas, nevis līdzāspastāvēšanas ceļā. Tomēr ne vienmēr kooperācija ir iespējama. Piemēram, tirdzniecības kooperācijas izaugsmes perspektīvas ir limitētas, jo Baltijas valstis ražo līdzīgus produktus.

Savukārt Baltijas valstu sadarbība kopējas enerģētikas politikas veidošanā, centrējoties uz lielāku enerģētikas suverenitāti, noteikti ir vēlama un vajadzīga.

Arī Eiropas Savienībai ir plāni enerģētikas projektiem Baltijas reģionā, kuriem kooperācija būs nepieciešama, piemēram, Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns, kura mērķis ir dziļāka Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienības enerģētikas tirgū.

Lai apspriestu Baltijas valstu potenciālu Lietuvas Eiropas Padomes prezidentūras laikā, Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu institūta (LSE) Baltijas Studentu apvienība rīko pirmo Baltijas valstu lielformāta konferenci LSE ietvaros. LSE Baltijas valstu forums 2013 ir arī viens no šā gada lielākajiem pasākumiem Lielbritānijā.

Forumā runu un paneļdiskusiju veidā tiks apspriesti tādi jautājumi kā Baltijas kapitāltirgus, Starptautiskā Ekonomiskā fonda aizdevumu sekas, ieguvumi un izaicinājumi saistībā ar eirozonu, alternatīvās enerģijas iespējas, Baltijas enerģētikas kooperācijas problēmas, Krievijas – Vācijas enerģētikas kooperācijas ietekme uz Baltijas valstīm, Eiropas Savienības darba tirgus integrācija, kā arī Ziemeļvalstu – Baltijas profesionālā kooperācija.

LSE Baltijas Studentu apvienības valde uzsver, ka, skatoties uz Baltijas valstu virzību Eiropas Savienībā, nedrīkst centrēties tikai uz ekonomiskiem, politiskiem vai sociāliem procesiem, bet jāskatās arī uz mijiedarbību starp tiem. Tāpēc konferencei tika pieaicināti dažādu jomu pārstāvji – Latvijas izglītības un zinātnes ministris Roberts Ķīlis, Lietuvas bijušais premjerministrs Andrius Kubiļus, Igaunijas bijušais finanšu ministrs un „Banker” (viens no pasaules finanšu publikāciju līderiem) par 2007.gada pasaules kompetentāko finanšu ministru atzītais Aivars Soerds, kā arī citi politiķi, akadēmiķi un analītiķi – pavisam kopā 14 dalībnieki.

Konferences mērķis ir runāt par Baltijas valstu ceļu Eiropas Savienībā: cik daudz mēs kā mazas valstis varam dot kopējam labumam un ko mēs no tā gūstam, pieņemot, ka reālpolitika un nacionālās drošības jautājumi vēl joprojām atrodas prioritāšu augšgalā.

Autore ir LSE Baltijas Studentu apvienības valdes pārstāve

 

Komentāri (31)

oktaavs 23.02.2013. 09.20

Ūdensgabals personīgajai atskaitei.
Šo vajadzētu iedot izlasīt parastiem daudzstāvenes iedzīvotājiem. Vēlams izdotu uz mīksta papīra, daudzos eksemplāros katram.
Kas vienreiz iemacīs jaunos birokrātus rakstīt cilvēku valodā ? Vecie ?

0
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu