Pavļuts: Valsts atbalstīs tos, kuri strādās globālajam tirgum • IR.lv

Pavļuts: Valsts atbalstīs tos, kuri strādās globālajam tirgum

20
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Foto: Edijs Pālens, LETA
Dairis Anučins

Endziņš: Līdz šim maz izmantota niša ir Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis

Valsts negrasās uzņēmējiem norādīt, kas tiem jāražo, bet atbalstīs tos, kuri spēs saredzēt un piedāvāt produktu globālam tirgum. Tā trešdien, runājot par Nacionālās industriālās politikas (NIP) plānu, kas paredz līdz 2020. gadam latvijā ieguldīt vairāk nekā 540 miljonus latu, lai attīstītu modernu ražošanu, teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Patlaban Latvijas rūpniecības un uzņēmēju lielākā problēma ir zemā produktivitāte nevis nodokļu politika, kā to bieži mēdz uzsvērt. Darba ražīgums Latvijā no Eiropas Savienības valstu vidējā līmeņa pašlaik atpaliek vairāk nekā divas reizes.

Lielākos līdzekļus NIP ietvaros plānots piešķirt industriālo zonu attīstībai Latvijas teritorijā, finanšu pieejamības nodrošināšanai uzņēmējiem, darba spēka pieejamības un prasmju attīstīšanai, inovācijām un energoresursu izmaksu samazināšanai.

“Nodokļi Latvijā relatīvi nav lieli, salīdzinot Latviju ar līdzīgām konkurējošām valstīm, taču stipri atpaliek darba ražīgums. Tas nozīmē, kas mūsu biznesa modeļi pašlaik nenopelna pietiekami daudz naudas, lai uzņēmēji varētu maksāt nodokļus, strādāt ar peļņu un ieguldīt ražošanas attīstībā. Lai turpinātu ekonomisko izaugsmi un palielinātu darba ražīgumu, vienīgais rīcības modelis ir mērķtiecības, strukturālas izmaiņas par labu precēm un pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību. Tad uzņēmēji varēs maksāt lielākas algas, bet valsts varēs iekasēt nodokļus,” teica Pavļuts.

Ekonomikas ministrs uzsvēra nišu eksporta nozīmi industriālajā attīstībā. “Latvija nebūs masveida ražošanas un lielu uzņēmumu zeme. Latvijas perspektīva ir nišu specializācija – piedāvāt pietiekamā skaitā tādas preces un pakalpojumus,kas nav interesanti lielajiem globāla tirgus spēlētājiem, bet ļauj mums konkurēt šajās nišās. Tur mēs varam izgriezt pogas daudziem.”

Pavļuts norādīja, ka NIP neparedz atsevišķu prioritāro nozaru izvirzīšanu. Pēc viņa teiktā, valsts atbalstīs tos uzņēmējus, kuri spēs pierādīt savu dzīvotspēju un konkurētspēju starptautiskā līmenī.

“Mēs negrasāmies nosaukt prioritārās nozares, bet veicināsim ekonomiskās darbības formas. Nišas nosauks paši uzņēmēji, kas globālā kontekstā redzēs sakritību starp pieprasījumu un to, ko šie uzņēmēji spēj piedāvāt,” teica Pavļuts.

Lūgts nosaukt tās nozares, kurās ministrs redz labākās perspektīvas starptautiskā līmenī, Pavļuts minēja tradicionālās Latvijas eksporta nozares – kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība un farmācija. Labas attīstības perspektīvas, pēc ministra domām, ir ekonozarei un specializētajam tūrismam.

“Bioloģiskā pārtika ir mūsu esība un iespēja. No ražošanas nozarēm jāmin arī biomedicīna, zāļu ražošana. No pakalpojumu nozares ļoti lielas perspektīvas var būt specializētajam tūrismam. Mūsu valsts var kļūt par veselības tūrisma galamērķi. Tās ir iespējas, kuras mēs paši ne vienmēr saskatām. Manis nosauktās nozares nenozīmē, ka tieši tā ir prioritāte un nauda tiks piešķirta tikai tām. Iespējas ir jebkurai nozarei, kas apliecinās savu perspektīvu,” uzsvēra Pavļuts.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem darbības virzieniem industriālajai attīstībai ir ne tikai eksports un darba ražīguma palielināšana, bet arī “Latvijas stipro pušu izmantošana”. Endziņš uzsvēra nepieciešamību mērķtiecīgāk izmantot Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu.

“Pilnīgi skaidrs, ka līdz šim maz izmantota niša ir mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis. Ir milzīgs potenciāls caur to, ka pie mums labprāt brauc uz pasākumiem un ar biznesa cilvēkiem tiekas gan no Rietumu, gan Austrumu puses, un tai pašā laikā esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Šāds novietojums mums dod milzīgas iespējas, piemēram, loģistikas un transporta nozaru attīstībā,” teica Endziņš.

Lielākos līdzekļus, vairāk nekā 200 miljonus latu, plānots piešķirt industriālo zonu attīstībai, izveidojot industriālo zonu tīklu lielākajās Latvijas pilsētās un atbalstot pašvaldības, kuras spēj piesaistīt investīcijas infrastruktūras attīstībai.

“Industriālajā infrastruktūrā ir trūkumi, to uzsver daudzi uzņēmēji. Tādēļ, pirmkārt, plānota mērķtiecīga industriālo zonu tīkla izveidošana. Attīstība koncentrējas ne tikai lielākajās Latvijas pilsētās, potenciāls ir daudzās vietās, tāpēc nepieciešams lielāks atbalsts pašvaldībām. Nevajag tērēt naudu vienādi “uz galviņām”, bet tiks atbalstītas tās pašvaldības, kas var piesaistīt investīcijas un attīstīt ražošanu un infrastruktūru,” sacīja ekonomikas ministrs.

Pavļuts norādīja arī uz iespējām atvieglot prasības uzņēmumiem, lai tie saņemtu ienākuma nodokļa atlaidi par ieguldījumiem pētniecībā un attīstība. “Nodokļa atvieglojumi darbojas jau šobrīd, taču ir jāpalielina iespējas saņemt nodokļa atlaides un būtiski vienkāršot administratīvās prasības.”

Nākotnē tiekot domāts arī par diplomātisko un ekonomisko pārstāvniecību izveidošanu nozīmīgākajos eksporta tirgos.

NIP galvenais mērķis ir ekonomikas reformas, kas vērstas uz preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanu, rūpniecības lomas palielināšanu un nišu eksporta attīstību. NIP pamatnostādnes Ministru kabinetā plānots apstiprināt šogad pavasarī. NIP mērķis paredz, ka 2020. gadā apstrādes rūpniecības īpatsvars sasniedz 20% no iekšzemes kopprodukta, pieaugumam, salīdzinot ar 2011. gadu, sastādot 60%.

 

Komentāri (20)

Sandris Maziks 13.02.2013. 19.23

Globālam tirgum!!!
Kāda starpība globālā pasaulē, kādam tirgum strādā? Ja cilvēks izaudzē gurķi, kas no mūsu tirgus izspiež Polijā audzēto, tātad saražojis importa aizstājošu preci, kas, praktiski, ir tas pats, kas ekporta veicinošu.

+3
-1
Atbildēt

2

    Egitazz > Sandris Maziks 13.02.2013. 21.46

    starpība tāda, ka vecajām ES valstīm ne visai patīk, ja to produkciju izkonkurē Baltijas valstu uzņēmumi, tāpēc i runā Pavļuts politkorekti par globālo tirgu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Kinskis > Sandris Maziks 13.02.2013. 20.50

    Ja Latvijas gurķiem ir jākonkurē ar importa, tad šādā gadījumā globālais tirgus sākas tepat – uzreiz aiz gurķu audzētavas sētas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

māsa 13.02.2013. 22.10

Tirgum nav smadzenes. Tirgus ir tikai mehānisms ar kura palīdzību tiek īstenoti iedomātie plāni. Ja to nesaprotam, tad tas nav priekš mums!

+1
-1
Atbildēt

1

    dzintarz > māsa 14.02.2013. 13.54

    indulisri Tirgum nav smadzenes. Tirgus ir tikai mehānisms ar kura palīdzību tiek īstenoti iedomātie
    ==========
    Entoijas ielai nav smadzeņu. Tā ir tikai mehānisms ar kuŗa palīdzību cenšas īstenot komunistiski pravoslavnuto iedomātās būšanas.

    lasiet “Moskva_2042”
    Vladimira Voinoviča 1986.gada noveli.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu