Druviete: Ja būs nauda, no septembra varēs finansēt mācību līdzekļus

Tiesībsargs izskata sešas pārbaudes lietas par skolām, kuras lika vecākiem iegādāties mācību līdzekļus

Ja valsts atradīs finansējumu, tad grozījumi likumā par mācību līdzekļu pieejamību varētu stāties spēkā septembrī. Ja nauda netiks rasta, izmaiņas notiks 2014.gadā, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.

“Ja valsts iespējās ir nodrošināt [izmaiņu ieviešanai] nepieciešamo summu budžeta grozījumos, tad varētu runāt par šo likuma grozījumu stāšanos spēkā 2013.gada septembrī. Ja nē, tad jādomā, lai budžetā būtu finansējums 2014.gadā,” skaidroja Druviete.

Druviete pauda pateicību tiesībsargam par problēmas aktualizēšanu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamentam par profesionāli veikto darbu.

Tomēr problēma ir tāda, ka pašvaldībām finansējuma daļa par mācību līdzekļiem nav segta ar attiecīgu finansējumu. Daudzām pašvaldībām būs problemātiski nodrošināt nepieciešamos mācību līdzekļus jau šajā gadā, jo tam ir nepieciešami vairāki miljoni latu, skaidroja politiķe.

Nepieciešamie grozījumi Izglītības likumā ir jāvirza nevis cauri Saeimas komisijai, bet gan caur valdību, nodrošinot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, jo šajā gadījumā pašvaldībām tiek uzlikti papildu pienākumi, kas nav ierēķināti 2013.gada budžetā, akcentēja komisijas priekšsēdētāja.

Viņa piebilda, ka plāni ir steidzami jāsaskaņo ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kas sākumā netika izdarīts, lai šī “labā un pareizā ideja virzītos tālāk”.

Ja bezmaksas izglītības nodrošināšanai būs nepieciešami būtiski budžeta līdzekļu pieprasījumi, jautājums tiks skatīts kontekstā ar 2014.gada budžetu, iepriekš skaidroja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). Savukārt, ja nepieciešamības pēc būtiskiem papildu līdzekļiem nav, tad šos grozījumus normatīvajos aktos varēs virzīt uz priekšu.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, komentējot LPS aplēses, ka pašvaldībām būs nepieciešami papildu 6,25 miljoni latu gadā, lai īstenotu IZM iecerēto, sacīja, ka izvērtēs to, kā arī iepazīsies ar aprēķiniem, vienlaikus arī Finanšu ministrija izvērtēs, vai tas radīs papildu slogu pašvaldībām.

Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus. Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.

Tikmēr LPS norāda, ka pašvaldībām būs nepieciešami papildu 6,25 miljoni latu gadā, lai īstenotu IZM iecerēto, ka pašvaldībām no saviem līdzekļiem būs jānodrošina tie mācību līdzekļi, kas nepieciešami lietošanai mācību iestādēs.

Tiesībsargs izskata sešas lietas

Tiesībsargs pērn ierosināja septiņas pārbaudes lietas par deviņām skolām, kuras lika vecākiem iegādāties mācību līdzekļus obligātās izglītības nodrošināšanai, un patlaban izskatīšanā ir sešas pārbaudes lietas par astoņām skolām pastāstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Viena pārbaudes lieta tika pabeigta ar izlīgumu. Pašlaik izskatīšanā ir sešas pārbaudes lietas par astoņām skolām. Siliņa teica, ka par divām skolām pārbaudes lietas, iespējams, noslēgsies ar izlīgumu, bet sešu skolu faktiskajā rīcībā konstatēts pirmšķietams prettiesiskums. Pārbaudes lietas tiks pabeigtas ar atzinumu, kurā dots vērtējums pārbaudes lietā konstatētajam.

Pārbaudes lieta ar izlīgumu pabeigta Rīgas 6.vidusskolā. Savukārt joprojām pārbaudes lietas tiek skatītas par Jūrmalas Valsts ģimnāziju, Jūrmalas Majoru vidusskolu, Ventspils novada Piltenes vidusskolu, Alūksnes novada Ziemeru pamatskolu, Tukuma novada Pūres pamatskolu, Aizputes novada Aizputes vidusskolu, Valmieras Valsts ģimnāziju un Valmieras sākumskolu.

Pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, tiesībsargs izmantos tiesības aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja iesniedzējs vēlēsies izmantot šo tiesību aizsardzības mehānismu, norādīja Siliņa.