Kur latviešu bērna tiesības? • IR.lv

Kur latviešu bērna tiesības?

73
Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Gunārs Nāgels

Piezīmes par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra paziņojumu piešķirt pilsonību visiem bērniem

Cilvēktiesības ir lieta, kas pirmajā acumirklī liekas vienkāršas un skaidras, bet, iedziļinoties atsevišķos jautājumos, šī skaidrība bieži pazūd. Ja lielākā daļa Rietumeiropas sludina „kristīgās vērtības” un tagad jau „mūsu kopīgās Eiropas vērtības”, tad tā lieta tomēr nav tik viennozīmīga.

Nerunājot pat par sadursmēm starp lielajām reliģijām – kur vienas reliģijas izsludinātās tiesības ir citas reliģijas nosodāmie grēki – mums var rasties domstarpības pat vienkāršākos jautājumos.

Kādas cilvēktiesības ir jaunpiedzimušam bērnam? 1989.gadā Apvienoto Nāciju pieņemtā Bērnu tiesību konvencijai ir 41 pants par bērnu tiesībām un vēl 13 panti par šo tiesību pildīšanu. Liela daļa pantiem ir atruna, ka minētās tiesības var ierobežot likuma paredzētā kārtībā.

7.pants dod bērnam tiesības iegūt pavalstniecību. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks šonedēļ rakstīja: „Valstīm būtu automātiski jāpiešķir pilsonība to teritorijā dzimušajiem bērniem, kuri citādi paliktu bez pilsonības. Turklāt valdībām nevajadzētu ļaut vecākiem izvēlēties statusu, kas acīm redzami ir pretrunā bērna interesēm.” Viņš sevišķi izceļ Latviju kā lielu grēkotāju, jo mums ir daudz bezvalstnieku, un Latvija ļauj bērna vecākiem izvēlēties nepiereģistrēt jaunpiedzimušo bērnu kā Latvijas pavalstnieku.

„Valdībām jābeidz vainot vēsturi, citas valstis vai bezatbildīgi vecāki…” raksta Muižnieks.

Bet kur ir latviešu bērna tiesības? Vai viņam nav tiesību sagaidīt, ka viņa tēvutēvu zemē viņš drīkstēs arī nākotnē runāt savā valodā?

Kāpēc tikai latviešiem ir jāaizmirst vēsture un jāpakļaujas Krievijas valdnieku automātu un tanku varai, kura nodrošināja, ka drīz varēs demokrātiskā veidā izmantot balsstiesības, lai iznīcinātu mūsu nicināto „suņu valodu”? Tā ir tieši tā vēsture, ko cilvēktiesību sargi nevēlas dzirdēt.

Bezvalstnieki Latvijā nav cilvēki, kurus pārsteidza jaunas valsts radīšana. Tie iebrauca okupētā, bet vēl eksistējošā valstī, bez Latvijas valsts atļaujas. Viņu klātbūtni nodrošināja okupācijas armija un lielais represīvais aparāts. Uz katru pamatiedzīvotāju bija, apmēram, viens okupants – militārais vai civilais. Par spīti tam atjaunotā Latvijas valsts visiem bezvalstniekiem piedāvāja naturalizēties, bet tikai maza daļa to pieņēma.

„Eiropas vērtības” atbalsta mazu tautu pastāvēšanu, bet liekas, ka kaut kur Eiropā nav ievērots, ka latvieši ir tikai pusotrs miljons, bet krievu pasaulē ir simts reizes vairāk. Varbūt tāpēc mēģina mums uzspiest lielvalsts principus. Princips „Pavalstniecība visiem iebraucējiem” varbūt ir lietojams Anglijā, Vācijā, Francijā, bet tas iznīcinās latviešu valodu un kultūru.

Rīgas mērs Nils Ušakovs pats 2009.gadā deklarēja – ja krievu valoda iegūs valsts valodas statusu, tad: „Latviešu valoda izzudīs pēc pāris paaudzēm. Krievu valoda to vienkārši izstums, tāpat kā krievu valoda izstūma baltkrievu valodu Baltkrievijā.”

Viņš šo izstumšanu atklāti atbalstīja pagājušā gada valodas referendumā. Toreiz neizdevās, bet kas notiks, kad Latvijas valsts būs pieņēmusi pietiekami lielu skaitu pret latviešiem noskaņotu pavalstnieku?

Tāpēc mans jautājums Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram – kur pazuda latviešu bērna tiesības uz savas tautas nākotni?

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā

 

Komentāri (73)

janis17 18.01.2013. 14.46

Pievienojos autora viedoklim. Autors apliecina, ka latvieši ārvalstīs ļoti labi saprot problemātiku šeit, Latvijā!

+28
-9
Atbildēt

2

    janis17 > janis17 18.01.2013. 18.40

    +1000

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > janis17 18.01.2013. 17.16

    …atšķirībā no ļoti daudziem latviešiem šeit, Latvijā.

    +16
    -4
    Atbildēt

    0

saki 18.01.2013. 14.59

Man nav skaidrs, kādā veidā nepilsoņa statuss ir tik acīmredzamā pretrunā bērna interesēm, ka būtu jāiejaucas valstij. Kuras nepilsoņiem nepieejamās tiesības tad ir tik aktuālas bērniem? Saeimu vēlēt viņi nevar, kandidēt arī nē, valsts iestādē strādāt arī nē. Šādu ideju sludinātāji aizmirst vai tīšām ignorē to, ka nepilsonis nav bezvalstnieks. Tiesības uz pilsonību ir kā pretstats kļūšanai par bezvalstnieku, kuru neaizsargā neviena valsts.

+19
-1
Atbildēt

2

    Egitazz > saki 18.01.2013. 16.18

    tieši tā, tāpēc arī latviešu bērniem nav jāpiešķir pilsonība automātiski. Kas zina, varbūt viņa vecāki par Ušakovu balsoja un ir bijušie kompartijas darboņi, kas neapliecināja savu lojalitāti Latvijai.

    +3
    -13
    Atbildēt

    0

    My Paradise, My Rules > saki 19.01.2013. 23.42

    Bear Slayer,
    tieši tā! Apzināti jauc jēdzienu nepilsonis ar bezvalstnieku. Ja arī mūs varēja apmuļķot ar militārpersonu atstāšanu Latvijā, un, kā jau vienreiz te kāds rakstīja, ka EDSA nepilsoņa institūciju izgudroja tādēļ, lai mēs nepieprasītu dekolonizāciju. Tad jau mēs vēl bijām apmulsuši un diezgan akli uzticējāmies politiķiem, jo vairumam jau gribējās tikt NATO un ES, bet tās bija sviras, ar ko mūs apklusināja un apstulbināja. Tagad sākas nākamais posms – nu sāk raustīt nākamos striķīšus par cilvēktiesībām, kā kārti izspēlējot jaundzimušos bērnus.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Andris 18.01.2013. 14.45

Gunārs Nāgels: „lielākā daļa Rietumeiropas sludina „kristīgās vērtības” un tagad jau „mūsu kopīgās Eiropas vērtības”.”
Sludināt, Nāgela kungs, nevienam nav liegts: nupat vēl sludināja pasaules galu. Pirms sludinātāji nav detalizēti definējuši, kas, viņuprāt, ir „kristīgās vērtības” un „mūsu kopīgās Eiropas vērtības”, tikmēr tā ir tikai un vienīgi gaisa tricināšana, nevis nopietna saruna vai rosinājumi uz „turieni, nezin-kurieni”. Un arī N. Muižnieks stūrē tieši nezin-kurienes virzienā. Tikai es īsti neizprotu – vai uz totalitāru valsti, vai vēl uz kādu citu vietu, kur piķa katli vāroties. „Valstīm būtu automātiski jāpiešķir pilsonība (..) valdībām nevajadzētu ļaut vecākiem izvēlēties”. Pareizi – dūri galdā un „Ordnung muss sein!” .
„ (..) acīm redzami ir pretrunā bērna interesēm.”
Bija jau mums atmodas sākumā precedents: kāds visnotaļ cienījams jurists (kuram, ja man būtu teikšana, es, ne mirkli nedomājot, piešķirtu Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem) vērsās pie Saeimas, lai viņam atjauno Latvijas pilsonību, jo, redz, tolaik, kad Fīrers aicināja un viņa ģimene aizbrauca uz „Fāterlendi”, viņš bijis mazgadīgs. Nu, pēc vairāk nekā pusgadsimta, viņš ieskatījis, ka vecāki kļūdījušies, bet Latvija, viņam neprasot, pavalstniecību atņēmusi. Tā kā ar šīm „bērna interesēm” manipulēt ir par vieglāku viegli.

„Princips „Pavalstniecība visiem iebraucējiem” varbūt ir lietojams Anglijā, Vācijā, Francijā,”
Latvija, atšķirībā no Anglijas, Vācijas vai Krievijas, nekad nav bijusi koniālimpērija. Ir likumsakarīgi, ka tiem savu bijušo koloniju iedzīvotājiem, kuri to vēlas, gan Anglija, gan Francija, gan Krievija ir gatavas piešķirt savu pilsonību (protams, ne jau automātiski), bet Vācija (Merkele) savukārt ir konstatējusi, ka ar turku viesstrādniekiem ir krietni pāršauts pār strīpu – nekāda „integrācijas” debesmanna Vācijā nav panākta. Un latviešu, kā jau Jūs Nāgela kungs, pamatoti minējāt, ir tik, cik ir. Ja kāds pieļauj, ka pogai var piešūt mēteli, tad tas jāuzskata vai nu par pēdējo naivuli, vai par demagogu.

+16
-2
Atbildēt

2

    Andris > Andris 18.01.2013. 16.18

    Nulle, tas vāciešiem ir tikai nesen, tas tika ieviests kaut kur 2000+ gados. Pirms tam 50 gadus viņiem bija ļoti stingrs likums attiecībā uz imigrantu bērniem.

    +14
    -3
    Atbildēt

    0

    saki > Andris 18.01.2013. 15.03

    Vācijā no 80 miljoniem iedzīvotāju 90% ir vācieši. Ja tagad tur iebrauktu kādi 30 miljoni arābu (pieņemsim), būtu interesanti paskatīties, vai šāds likums tur ilgi saglabātos.

    +25
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu