No Kargina un Krasovicka piedzen vairāk nekā trīs miljonus latu • IR.lv

No Kargina un Krasovicka piedzen vairāk nekā trīs miljonus latu

11
Valerijs Kargins (no labās) un Viktors Krasovickis vēl "Parex" bankas ziedu laikos. Foto: Oļesja Sokolova, F64

Tiesa nav apmierinājusi “Revertas” prasību pilnībā – banka gribēja piedzīt 62 miljonus

No “Parex bankas” bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka Rīgas apgabaltiesa pietktdien nolēma piedzīt vairāk nekā 3,5 miljonus latu, tādējādi daļēji apmierinot a/s “Reverta”, kādreizējās “Parex bankas”, prasību.

Pārējā prasības daļa tika noraidīta, aģentūru LETA informēja “Revertas” pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Agris Bitāns. Kopējā prasījuma summa bija 62 miljoni latu.

Jautāts, vai spriedums tiks pārsūdzēts, Bitāns apstiprināja, ka tas tiks darīts, sagaidot pilnu tiesas spriedumu, kas varētu būs pieejams 4.janvārī. Bitānam nav skaidrs, kāpēc netika piedzīta visa prasījuma summa.

Šī ir viena no lietām, kas apgabaltiesā 11.jūnijā tika atdalīta no “Revertas” prasības pret Karginu un Krasovicki. Kā ziņots, no pamata procesa – par 62 miljonu latu piedziņu – toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta – par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

12.novembrī apgabaltiesa atlika lietas izskatīšanu otrajā lietā par 3,8 miljonu latu parādu, kas izveidojies, neatmaksājot bankā ņemtos kredītus. Visu trīs prasību kopējā summa ir ap 65 miljoniem latu.

Iepriekš atbildētāju pārstāvis tiesā advokāts Uģis Grūbe stāstīja, ka pamata prasībā kredītiestāde vēloties piedzīt no abiem bijušajiem baņķieriem 62 miljonus latu par kopumā 14 it kā neizdevīgi noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem. Šie līgumi esot slēgti laika periodā no 1995. līdz 2008.gadam. Prasības summa veidojas no “auditoru hipotētiskajiem aprēķiniem”. Viņš piebilda, ka līgumi, kas slēgti ar banku, “attiecas uz trīs personām” – Karginu, Krasovicki un Krasovicka laulāto.

Rīgas apgabaltiesa prasību bija paredzējusi sākt izskatīt jau pērn novembrī, bet bijušo baņķieru advokāts Grūbe lūdza tiesu uzlikt par pienākumu “Revertai” iesniegt tiesā visus akcionāru sapulču protokolus, lai varētu noskaidrot, vai akcionāri ir pauduši attieksmi par valdes atbildību par visu to laiku, par ko “Parex banka” cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā, proti, no 1995.gada līdz 2008.gadam, un vai viņi atbrīvojuši valdi no atbildības vai nē.

Tiesa apmierināja Grūbes lūgumu un uzlika par pienākumu “Reverta” iesniegt pilnus akcionāru sapulču protokolu tekstus par laiku no 1995.gada līdz 2008.gadam, kuros norādīts, vai ir lemts jautājums par gada pārskata apstiprināšanu un, iespējams, lemts par atbrīvošanu no atbildības.

7.decembrī tiesa pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības. Savukārt iepriekš pēc atbildētāju puses lūguma no bankas tika izprasīti papildu pierādījumi lietā. Atbildētāju pārstāvis tiesā advokāts Uģis Grūbe toreiz paskaidroja, ka konkrētie dokumenti ir auditoru pārbaudes, kas atbildētāju ieskatā varētu pierādīt, ka visa informācija par banku valsts pārņemšanas brīdī bija pieejama, kā arī norādītu, vai bija vērtēti kādi bankas zaudējumi.

Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.

Prasību tiesā “Reverta” iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Prasībā banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.

 

Komentāri (11)

Sanšains 21.12.2012. 13.48

“Kargins un Krasovickis procentos šogad saņēmuši divus miljonus.
[…]
Kā vēsta Latvijas Televīzija (LTV), aizvadītajos gados abi Parex bankas akcionāri nopelnījuši jau vairāk nekā piecus (!) miljonus latu.”
http://www.db.lv/finanses/kargins-un-krasovickis-procentos-sogad-sanemusi-divus-miljonus-383095

Neaizmirsīsim, ka “Parex” ilgus gadus spēcīgi balstīja tagadējā “Saskaņas centra” aprindas, lai tās neiznīktu dziļās opozīcijas laikos – loloja un uzbaroja.
Tāpat neaizmirsīsim, ka pēc izkrišanas no Saeimas, “Parex” padomē silta vietiņa atradās “Latvijas Ceļa” deputātiem (arī ģenerālprokuroram Skrastiņam) – acīmredzot, kā pateicība par iepriekšējos gados sastrādāto.

Tāpat atcerēsimies epopeju ar Kargina pilsonību.

Viņš to reiz 90. gadu sākumā ieguva, bet tad – “V.Karginam Latvijas pilsonība reiz jau ANULĒTA, jo tika konstatēts, ka viņš to ieguvis uz VILTOTU dokumentu pamata. (V.Kargina vecāki Latvijā ieradušies tikai 1951.gadā un V.Kargina mātes dzimšanas apliecībā ir norādīts, ka viņa ir dzimusi Novosibirskā 1931.gadā.)” http://www.diena.lv/arhivs/ludz-pilsonibu-pareksa-sefam-10020362

Tomēr 1997. gada 20. novembrī Karginam pilsonību atkal piešķīra – PAR ĪPAŠIEM NOPELNIEM. Starp citu, arī parasti ēnā paliekošais Krasovickis pilsonībā uzņemts par “īpašiem nopelniem” – tajā pašā 20. novembrī.

“Ieteikumus V.Kargina uzņemšanai pilsonībā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā ir iesniedzis Valsts prezidenta padomnieks Raimonds Pauls, bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters, Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, Sporta pārvaldes vadītājs Einars Fogelis, Vilnis Baltiņš no Latvijas Olimpiskās komitejas, laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze galvenais redaktors Andris Jakubāns, kā arī Latvijas Kultūras fonda prezidents Pēteris Bankovkis, norādot uz bankas finansiālo ieguldījumu kultūras attīstībā. Pilsonību Pareksa bankas prezidentam lūdz piešķirt Saeimas deputāti Pēteris Apinis (LC), Andris Ameriks (DPS), Ernests Jurkāns (DPS), Viesturs Boka (DPS), Jānis Jurkāns (TSP), Jānis Ādamsons (LSDSP), Viktors Kalnbērzs (ārpusfrakciju deputāts), Leonards Tenis (DPS), Jānis Kalviņš (LZP), Ruta Marjaša (LC), Māris Vītols (KDS).”
http://www.diena.lv/arhivs/ludz-pilsonibu-pareksa-sefam-10020362

No Saeimas stenogrammas 1997. gada 20. novembrī:
“Balsosim Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam. Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 18, atturas – 2.” [Pret bija tādi nacionālpopulisti kā tēvzemieši, Kostanda un īsbikšu Valdmanis]
http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2011.html

Interesanti, cik līdzīgi Godmaņa un Raudsepa tekstiem par “Parex” sistēmiskumu tolaik, 1997. gadā, izsakās Ilmārs Bišers:
“Pareksa banka ir viens no Latvijas finansu pīlāriem. Ja tā nebūtu izturējusi, tad valsts finansu sistēma varēja būt pagalam. Tāpēc šajā situācijā katram deputātam personīgi vajadzētu izšķirties, vai, zinot šos papildu apstākļus, viņš var vai nevar atbalstīt pilsonības piešķiršanu Valerijam Karginam.”
http://www.diena.lv/arhivs/ludz-pilsonibu-pareksa-sefam-10020362

+11
-2
Atbildēt

1

    Aivars Krauklis > Sanšains 21.12.2012. 14.48

    Labs. Pilsonības ieteicēju saraksts gana izteiksmīgs.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

janazakovica 21.12.2012. 15.12

savulaik parex labaa straaja visas latvijas tiesas..konkurents bija grutups ar savam tiesam.ari it ka latvijas..svarigako tiesnesu prokuroru un c.vajadzigo cilveku deli un meitas stradaja parex..smiekligi ko vispar var var gaidit no latvijas tiesam pret cilvekiem kuru ricibaa ir neierobezoti lidzekli…sikums ka vini tos nozagusi izkrapusi nodoklu maksatajiem caur korumetiem politikiem un un citiem parex ctipediatiem.pardotot pa 2 ls pilnigi izzagtu banku .kuraa pec tam iemeta miljardu tautas naudas..nav tainibas saulee durei tik speks..

+7
-1
Atbildēt

0

My Paradise, My Rules 21.12.2012. 22.04

“Ieteikumus V.Kargina uzņemšanai pilsonībā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā ir iesniedzis Valsts prezidenta padomnieks Raimonds Pauls…”
—-
Laikam atliek tikai domāt, ka Dievs zina, ko dara, bet cilvēks ne vienmēr redz tālāk par savu degungalu. Te es domāju maestro naudas likteni Antonova bankā. Laikam jau ir kāda cilvēku kategorija, kurus parastiem mirstīgajiem nevajadzētu aizstāvēt vai rūpēties par viņu labklājību, jo tas viss var kaut kad atkosties.

+6
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu