Atgriešanos Latvijā atbalstīs astoņos rīcības virzienos • IR.lv

Atgriešanos Latvijā atbalstīs astoņos rīcības virzienos

21
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts prezentē reemigracijas konceptu. Foto: Nora Krevneva, F64

Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ik gadus uz mājām atsūta ap 350 miljoniem latu

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par nepieciešamo finansējumu, informē ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe. Plāna izstrādāts pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas.

„Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju,” teica Pavļuts ceturtdien. Viņš uzsvēra, ka valdībai ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad,” jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var būt arī par vēlu”.

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule teica, ka plāna mērķis ir uzbūvēt atbalsta sistēmu un pārbaudīt, kā tā strādā, „lai tad, kad arvien vairāk cilvēki atgriezīsies, mēs tam būtu gatavi”.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna priekšlikumu apspriešanā, kas notika no 31.oktobra līdz 19.novembrim portālā „Mūsuvalsts.lv”, tika saņemti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Darba grupa piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai.

Paredzēts paplašināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, lai ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim palīdzētu orientēties sadarbībā ar valsts iestādēm.

Nepieciešama efektīva divvirzienu komunikācija par darba tirgus iespējām Latvijā, par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus.

Kā trešais virziens minēts augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste, ceturtais plāna virziens paredz latviešu valodas apmācības, piektais – sadarbību ar diasporu, veidojot un uzturot biznesa saiknes, sestais – sniegt atbalstu skolēniem, kas atgriežas Latvijā, un viņu vecākiem. Septītais virziens paredz valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām ierobežot iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem, bet pēdējais, astotais, virziens paredz paplašināt to personu loku, kuriem ir tiesības pretendēt uz repatrianta statusu.

Darba grupas, kurā bija piedalījās valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji, sagatavotais informatīvais ziņojums „Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu” tiks iesniegts izskatīšanai valdībā nākamā gada sākumā.

Laikā no 2000. līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 tūkstoši iedzīvotāju (t.sk. 192 tūkstoši – Latvijas valsts piederīgo). Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.

Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ik gadus uz mājām atsūta ap 350 miljoniem latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Ekonomikas ministrijā.

Kā liecina Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs 2011.gadā, Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt 350 000-400 000 cilvēku.

Lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā – aptuveni 100 000 cilvēku, ASV pēc pēdējās tautas skaitīšanas – 96 000 iedzīvotāju sevi saista ar Latviju, starp kuriem apmēram 15 000 ir Latvijas pilsoņi, Kanādā – aptuveni 26 000, Īrijā – 25 000-30 000 cilvēku, Zviedrijā atkarībā no avotiem skaits svārstās starp 5000 un 30 000, Austrālijā – aptuveni 25 000, Krievijā – aptuveni 20 000, Brazīlijā – līdz 20 000, bet Vācijā vairāk nekā 20 000.

Jau ziņots, ka laika posmā Laikā no 2000.gada līdz 2011.gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 000 cilvēku. Samazinājumu galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo.

Kopumā no Latvijas šajā laikā ir emigrējuši aptuveni 213 000 iedzīvotāju, tajā skaitā 192 000 – Latvijas valsts piederīgo. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, Eiropas Savienības veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jaunajām dalībvalstīm un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā.

 

Komentāri (21)

mariterage 13.12.2012. 17.01

Pateiksim aizbraukušajiem lielu paldies par šo viņu soli un nemusināsim tos uz pārsteidzīgiem lēmumiem atgriezties, tikai pateicoties viņiem bezdarbs pie mums nav sasniedzis Spānijas un Grieķijas līmeni.

Vienīgais kas ir jādara – jāsit pa nagiem tiem uzņēmējiem kas mēģinās ievest darbaspēku no valstīm ārpus ES, jāsit pa nagiem tā lai nokalst.

Tikai reāla darbaspēka trūkuma situācijā algas Latvijā varēs sākt tuvoties rietumeiropas līmenim, un tad jau aizbraukušie paši, bez papild mudinājumiem sāks traukties mājup.

Un lai nestāsta ka darbaspēka trūkums var izsaukt uzņēmumu slēgšanu – ja kāds uzņēmums ražo preci kam tik maza pievienotā vērtība ka jākonkurē ar 3.pasaules valstu ražojumiem, kas radīti ar ļoti zemi apmaksāta darbaspēka darbu – tad lai vieglas tam smiltis – tā darbaspēks pāries uz vairāk pelnošiem uzņēmumiem, bet pats uzņēmums nepatērēs importētās izejvielas un energoresursus un bezjēdzīgi nepiesārņos Latvijas vidi.

+8
-1
Atbildēt

2

    lebronj2356 > mariterage 14.12.2012. 11.22

    Bieži nesanāk tev piekrist, bet šeit uz visiem 100%, sevišķi to vajadzētu apskatīt bļāvējiem “izbraucēji=nodevēji”. Reemigrāciju sekmēt ir labi ,bet man liekas, ka daudz kas sakārtosies pats no sevis pieaugot algām(kas pie mums ir neadekvāti zemas) un darba videi sakārtojoties(bez frāzēm “rinda pie vārtiem”;”naudas nav un nezin kad būs”). Jāņem vērā, ka daudzi arī raujās ārzemēs, lai samaksātu kredītus par pāris gadus vecajām(arī tagadējās nav pa kabatai) nenormālajām LV NĪ cenām, kolīdz tas būs izdarīts, dosies atpakaļ…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > mariterage 13.12.2012. 19.48

    ——–Vilmārs7777 (..) – tā darbaspēks pāries uz vairāk pelnošiem uzņēmumiem, bet pats uzņēmums nepatērēs importētās izejvielas un energoresursus un bezjēdzīgi nepiesārņos Latvijas vidi.
    ==============================================================================
    Viss notiek – process turpinās:

    ALVIS LAPIŅŠ, scenārists:
    ‘Redziet, pilnīgi atšķirīgas ir situācijas. 1993. gadā bija cerību laiks un cilvēki domāja: kaut ar pastaliņām, bet galvenais ir brīvība. Pēc 20 gadiem nav vairs ne cerību, ne ticības. Man liekas: tas ir galvenais iemesls aizbraukšanai. Esmu runājis ar aizbraucējiem, un viņi man saka: “Varētu jau braukt atpakaļ, atrastu, ko darīt, bet kāda jēga?” Šo 20 gadu laikā attīstība nav gājusi tajā virzienā, kā iztēlojāmies cerību laikā.’

    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=367059:brasla-labm-netic&catid=173:tetris&Itemid=210

    +1
    0
    Atbildēt

    0

kristaps_drone 14.12.2012. 10.20

Ir jāatbalsta ne tikai LATVIEŠU atgriešanās Latvijā, bet arī okupantu, kolonistu un viņu pēcteču atgriešanās viņu etniskajā dzimtenē. Un šis otrais darbības virziens būtu vēl svarīgāks, nekā pirmais, jo tas pozitīvi ietekmētu pirmo virzienu.

+3
0
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 13.12.2012. 19.45

——–
Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ik gadus uz mājām atsūta ap 350 miljoniem latu – ?????
==============================================================================
Tad kāpēc Eurostat statistiskajā tabuliņā nav cipariņu par naudas summām, kas aizplūst no Latvijas?

‘ Lietuvā strādājošie migranti pērn tuviniekiem nosūtījuši 191 miljonu eiro (134 miljonus latu), Igaunijā strādājošie migranti nosūtījuši vien trīs miljonus eiro (ap 2 miljoniem Ls). Savukārt Latvija izteikusi vēlmi šos datus paturēt slepenībā. Jautājums – kādēļ? ‘

Latvijas valdība slēpj, cik naudas viesstrādnieki nosūta uz savu mītnes zemi

http://financenet.tvnet.lv/zinas/446436-latvijas_valdiba_slepj_cik_naudas_viesstradnieki_nosuta_uz_savu_mitnes_zemi

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu