Mākslas augstskolas plāno izteikt neuzticību Ķīlim

Ķīlim lielas aizdomīgi, ka viņa demisiju prasa tās augstskolas, kas nav IZM pakļautībā

Mākslas augstskolas trešdien, 14.novembrī, lems par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA).

LKA rektors Jānis Siliņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka šo augstskolu skatījumā “augstākajai izglītībai būtisku jautājumu risināšana notiek ilglaicīgā, nemetodiskā, nemērķtiecīgā ceļā”. Rektors uzskata, ka patlaban notiek visa augstskolu izvērtēšanas procesa diskreditācija.

“Visi šie paziņojumi par punktiem, par valodām, kas ir pilnīgi neadekvāti, par īpašuma maiņām, par pamatizglītību, viņi seko viens otram un faktiski rada tādu iluzoru iespaidu par darbošanos, bet neviena lieta netiek konsekventi izpētīta, izanalizēta un tad zinātniski pamatoti prezentēta,” teica Siliņš.

LKA trīs programmas “Māksla” netika iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas alternatīvajā izvērtējumā, lai gan bija Augstākās Izglītības padomes ekspertu vērtējums. Siliņš uzskata, ka tas arī parāda ministrija darba kvalitāti – ministrija pat nepamanīja, ka šīs programmas iztrūkst, un nepainteresējās, kur ir anketas.

Lemšana par šo jautājumu notiks atklātā LKA Senāta ārkārtas sēdē, kurā piedalīsies arī Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras koledža.

Siliņš teica, ka neuzticības izteikšana Ķīlim būšot galvenais jautājums arī Latvijas Rektoru padomes sēdē ceturtdien, 15.novembrī.

Arī Latvijas Mākslas akadēmija uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu izvērtējums ir uzbrukums augstskolai, un tā ir paudusi sašutumu par ministrijas veikto vērtējumu.

Ķīlis: demisijas pieprasījums nenovērsīs kvalitātes problēmas

Ministra demisija vai tās pieprasījums nenovērsīs to, ka Latvijas augstākās izglītībā pastāv kvalitātes problēmas, sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

“Šaubos, vai ministra demisija vai ministra demisijas pieprasījums novērsīs to, ka Latvijas augstākās izglītības atsevišķos virzienos un atsevišķās vietās ir kvalitātes problēmas. Tad vienkārši par to varbūt nerunās tik daudz, bet tas jau nenovērsīs pašu problēmu,” teica Ķīlis.

Viņam gan patlaban nav īsti zināms, kāds būtu neuzticības izteikšanas iemesls, taču Ķīlis pieļauj, ka tas varētu būtu publicētā augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma dēļ. Viņš gan norādīja, ka ir gatavs sarunām, lai saprastu, kas ir šie jautājumi.

Ministram šķiet divdomīgi tas, ka neuzticību plāno izteikt augstskolas, kuras atrodas Kultūras ministrijas (KM), nevis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā. Tādējādi budžeta vietu sadalījumu plānojot KM un tai nav jāņem vērā IZM veiktais izvērtējums.

Ķīlis domā, ka Latvijas Rektoru padomes neuzticības izteikšana varētu nebūt tik vienprātīga. “Mums ir arī augstskolas, kurām ir ļoti labi rādītāji. Neesmu pārliecināts, ka tā situācija ir tik viennozīmīga un arī pirms tam tāda nav bijusi, jo augstskolu vidū bijuši dažādi viedokļi. Tā kā es nebūtu tik viennozīmīgi pārliecināts, ka tas viss tā gludi būs,” sacīja Ķīlis, norādot – ir jābūt ārkārtīgi nopietniem argumentiem, lai augstskolas spertu šādu soli.

“Tas arīdzan varbūt nebūs tā nopietni un “pieauguši” – šī vērtējuma publiskošanas fakta dēļ iet uz tādiem ļoti radikāliem soļiem. Protams, tā ir pašu augstskolu izvēle, ja viņas uzskata, ka ir iespējams dzīvot bez informācijas par kvalitāti un tās salīdzinājumu, tad tā ir viņu izvēle,” turpināja ministrs.

Tāpat viņš norādīja – ja pašas augstskolas uzskata, ka ir citāds vērtējums, tās var veikt savus aprēķinus un to pierādīt, jo dati ir publiski pieejami.

Ķīlis teica, ka jau ir ieplānots individuāli diskutēt ar katru no Latvijas augstskolām par budžeta vietu sadalījumu nākamajiem gadiem, kā arī par risinājumiem, lai atbalstītu kvalitatīvākās studiju programmas un uzlabotu nekvalitatīvās studiju programmas.

LU sasauc Senāta ārkārtas sēdi

Arī Latvijas Universitāte (LU) sasaukusi ceturtdien, 15.novembrī, atklātu Senāta ārkārtas sēdi, lai runātu par pēdējā laikā publicētajiem diviem atšķirīgiem augstākās izglītības programmu vērtējumiem un to izraisīto ažiotāžu nozarē un medijos. 

„Labi iecerētā studiju programmu izvērtēšana ir diskreditējusi kvalitātes vērtēšanas ideju, radot haosu augstākās izglītības sistēmā un studentu prātos. Piemēram, vērtējumos par studiju virzienu „Izglītība, pedagoģija un sports” dati un metodika nav pareiza un ārzemju eksperti zem tiem neparakstās. Viens no kliedzošākajiem neprofesionālā izvērtējuma rezultātiem ir tas, ka divu LU lielāko skolotāju izglītības programmu 62 kritēriju skaitliskais vērtējums ir identisks. Tas nav iespējams un nevar būt pareizi. Tomēr šie rezultāti ietekmēs vairāk nekā tūkstoš LU studentus desmit fakultātēs, kā arī šīm programmām kopā paredzētas 250 budžeta vietas”, uzsver LU mācību prorektors profesors Andris Kangro.

Senāta ārkārtas sēdē plānots analizēt IZM un Augstākās izglītības padomes (AIP) LU studiju programmu vērtējumus, kā arī atklāti skaidrot, kādēļ tie ir dramatiski atšķirīgi un pat nepareizi.

7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi. Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā “Māksla”, kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska.