Keris: Valdošie kļuvuši biezādaini, protesti tos vairs neuzrunā

Ārstu biedrība un Māsu asociācija varētu atbalstīt mediķu streiku

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Māsu asociācija, visticamāk, atbalstīs mediķu streiku, ja Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prezidents Valdis Keris uz to aicinās. Par to intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” izteicies LĀB prezidents Pēteris Apinis. Tomēr Keris uzskata, ka vienīgā protesta forma ir aizbraukšana no valsts.

Kā vienīgo argumentēto streika pamatu Apinis min pārlieku mazo 2013.gada budžetu veselībai. “Es saprotu, ka valdība taupa un drīkst tērēt tikai to, kas no nodokļiem ieņemts. Bet tad es lasu, cik izšķērdīgi dzīvo Saeima, kā rosās valsts uzņēmumu valdes, cik daudz līdzekļu šķērdē Rīgas dome, un man ir pārliecība, ka valsts budžets tomēr ir pārdalāms par labu veselības aprūpei,” saka Apinis.

LNT raidījumā “900 sekundes” Keris sacīja, ka “pašreizējā valdošā elite” ir kļuvusi biezādaina, un tādas protesta akcijas formas kā piketi, to vairs neuzrunā, savukārt vispārējus streikus rīkot neļauj mediķu darba specifika, tāpēc viņš kā vienīgo reālo protesta akcijas un konflikta ar valdību risināšanas veidu saskata mediķu aizbraukšanu no valsts, ziņo LETA.

Keris norādīja, ka 2013.gada budžetā paredzētie 3,15% no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei ir mazākais skaitlis pēdējo 10 gadu laikā, “ilūziju vairs nav nekādu”. “Pašreizējais budžeta projekts ir valsts izšķērdēšanas un melu projekts, valdība nav pildījusi solīto palielinājumu veselības aprūpei,” uzskata Keris.

LVSADA prezidents sacīja, ka mediķu arodbiedrība plāno iesniegt atklātu vēstuli Eiropas Savienības (ES) padomei un eiroparlamentam ar lūgumu izvērtēt, vai valsts, kas pārkāpj cilvēktiesības un pamatprasības uz kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, ir tiesība būt ES dalībvalsts.

Pēc Kera teiktā, mediķu arodbiedrības viedokli ir uzklausījušas un ņēmušas vērā tikai divas partijas – ZZS un SC, pārējās to ir ignorējušas, kas liecina par šo partiju augstprātību un kvalifikācijas trūkumu. “Cilvēki, kuri vēl tic, ka valdība pildīs solījumus, lai gatavojas, ka pašiem vien sevi būs jāglābj,” sacīja Keris.

Sabiedrības informēšanā par nākamā gada budžeta projektu plāno iesaistīties arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), nepieciešamības gadījumā arī aicinot sarīkot referendumu par Saeimas atlaišanu un jaunas Saeimas vēlēšanām, LNT raidījuma'”900 sekundes” sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns (LSDSP). Par Kera aicinājumu mediķiem streikot, aizbraucot no valsts, Baldzēns sacīja, ka tas reāli jau notiek.

LVSADA padome, iepazīstoties ar nākamo triju gadu veselības aprūpes budžeta projektu, aicina Saeimas deputātus veikt tajā būtiskus uzlabojumus. Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja LVSADA darba koordinatore Inga Rudzīte, šogad faktiskais veselības aprūpes budžets ir 505 miljoni latu, taču nākamgad tam ir plānots vairs tikai 471 miljons latu jeb samazinājums par 34 miljoniem. Lai gan gada sākumā apstiprinātais Valdības rīcības plāns paredz, ka veselības aprūpes valsts finansējums jāpalielina, līdz 2014.gadā tas sasniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), patlaban valdība rīkojas pilnīgi pretēji solītajam, un pēc diviem gadiem veselības aprūpei paredzēts atvēlēt vien 2,8% no IKP, bet 2015.gadā – vēl mazāk.

“Patlaban rodas iespaids, ka valdība plāno pakāpeniski atbrīvot Latviju no pamatiedzīvotājiem, pasliktinot piekļuvi veselības aprūpei. Mūsu arodbiedrība aicina Saeimas deputātus to nepieļaut,” iepriekš izteicies LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

LVSADA jau 3.septembrī iesniedza Saeimā priekšlikumus par to, ka nākamajā gadā veselības aprūpes budžets jāpalielina līdz vismaz 563 miljoniem latu, papildus piešķirtos līdzekļus sadalot pacientu iemaksu samazināšanai, darba samaksas paaugstināšanai nozarē, kā arī pakalpojumu apjoma palielināšanai un rindu saīsināšanai.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2013.gada valsts budžeta projektam un to pavadošajiem likumprojektiem kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumus. Vairāk nekā 300 priekšlikumu saņemts nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam likumprojektam. Savukārt 27 likumprojektiem, kas saistīti ar 2013.gada valsts budžetu, kopumā iesniegts vairāk nekā 100 priekšlikumu. Savas Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, arī komisijas, individuāli deputāti un vairākas ministrijas.

Valdība nākamā gada budžetu projektu pirms iesniegšanas Saeimā atbalstīja septembra beigās. Valdības sagatavotais budžeta projekts paredz, ka 2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2013.gadā prognozēti 4,656 miljardu latu, bet izdevumi – 4,792 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2012.gada plānu nākamā gada budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu palielinājums 146,8 miljonu latu apmērā.

Savukārt Latvijas kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,66 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi – 5,82 miljardi latu. Kopbudžetu veido pamatbudžets, sociālais budžets, atvasinātās publiskās personas un pašvaldību budžets. Vispārējais valdības budžeta deficīts 2013.gadā plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%.

Pirmdien notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā paredzēts izskatīt priekšlikumus 2013.gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā.