Paraksta vienošanos, ka skolēniem ātrāk jāiegūst vidējā izglītība • IR.lv

Paraksta vienošanos, ka skolēniem ātrāk jāiegūst vidējā izglītība

27
Valsts prezidents Andris Bērziņš (no kreisās) tikšanās laikā ar izglītības ministru Robertu Ķīli. Foto: Lita Krone, LETA

Prezidents ar izglītības ministru steidzina procesu, lai skolēni ātrāk varētu sākt strādāt; 12 klašu izglītības sistēma pagaidām nav atcelta

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Valsts prezidents Andris Bērziņš vienojās strādāt pie tā, lai Latvijā jaunieši varētu ātrāk iegūt vidējo izglītību, pietuvinot šo procesu 18 gadu vecumam. Tā pēc tikšanās ar ministru trešdien pavēstīja Valsts prezidents, rasta LETA.

“Mēs ar ministru parakstījām vienošanos par šā procesa tālāku turpināšanu, lai Latvijā vidējo izglītību varētu iegūt ātrāk, pietuvinoties 18 gadiem,” sacīja prezidents.

Ķīlis norādīja, ka šī iecere nav jauna un pirms tam par to jau ir runāts arī ar prezidentu. “Mēs bijām vienisprātis, ka 18 gadi būtu tas pareizais laiks, kurā beigt vidējās izglītības procesu, un tagad esam formalizējuši konceptuālo sakritību viedokļos, sasaistot tos ar noteiktu laiku, līdz kuram izstrādātu priekšlikumus, kā tas varētu konkrēti īstenoties,” teica Ķīlis.

Ķīlis atgādināja, ka jau tiek mainīti eksaminācijas procesi un laiki, lai jauniešiem atvieglotu mācību gada beigas un savlaicīgi piedāvātu rezultātus. Ministrs norādīja – tas arī ļauj virzīties uz to, lai panāktu, ka bērni tiktu pilnībā izglītoti un varētu skolu beigt 18 gadu vecumā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai plānots to panākt, pārejot no 12 klašu izglītības uz 11 klašu izglītību, Ķīlis sacīja, ka diskutēs par dažādiem priekšlikumiem un šis jautājums ir jāskata mijiedarbībā ar to, kas notiek pirmskolas posmā un profesionālajā izglītībā. “Tas nav automātiski atbildams, ka tā ir pāreja no 12 uz 11 klasēm. Mēs meklēsim veidu, kā vislabāk to risināt. Tas nav jautājums par viena gada noņemšanu, tas ir visvienkāršākais, iespējams, ne visefektīvākais veids,” teica ministrs.

Ķīlis teica, ka sarunā ar prezidentu apstiprinājuši – Latvijas augstākās izglītības procesā nepieciešams, lai augstskolās daudz lielākā mērā un plašāk tiktu izmantotas Eiropas Savienības valodas, jo tas ļaušot ātrāk iekļūt starptautiskajā apritē un veicinās starptautisko sadarbību. “Nepieciešams, ka [Eiropas Savienības] valodas tiek daudz plašāk lietotas visos studiju līmeņos,” piebilda Ķīlis.

Prezidenta kancelejas preses dienests informē, ka Valsts prezidents un ministrs parakstīja kopīgu Rīkojumu par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei, akcentējot, ka mērķis ir skolēniem nodrošināt iespēju agrāk iegūt vidējo izglītību un tādējādi veicināt jauniešu konkurētspēju. Rīkojums paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām līdz 2013.gada 1.jūlijam ir jāapkopo un jāizvērtē iespējamos risinājumus, kā arī jāsagatavo priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos.

Valsts prezidenta kanceleja sākusi darbu pie likumdošanas iniciatīvas par Eiropas Savienības (ES) valodu lietošanas procentuālu palielinājumu augstskolu studiju programmās. Par šādu iniciatīvu valsts pirmā persona vienojusies ar izglītības un zinātnes ministru jau februārī. Atbalsts Augstskolu likuma 56.panta grozījumiem konsultāciju procesā saņemts arī no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, kā arī konceptuālu atbalstu iespējamiem grozījumiem paudusi Latvijas Studentu apvienība.

 

Komentāri (27)

ilmisimo 24.10.2012. 20.00

Nepieciešams, ka [Eiropas Savienības] valodas tiek daudz plašāk lietotas visos studiju līmeņos,” piebilda Ķīlis.
_______________________
un pa to laiku IZM departamenta direktores vieniece
Лиесма Осе:Политический курс страны с конца 90-х годов и, пожалуй, до наших дней делает огромный акцент на запрет русского языка, на его негативную пропаганду. Я считаю, что это необоснованные гонения на русский язык .,,,
http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/liesma-ose-akcent-na-zapret-russkogo-yazyka-nepravilen.d?id=42771048

kas galu galā liek atkal atgriezties Jerusalem post
http://www.jpost.com/Opinion/Op-EdContributors/Article.aspx?id=288618

+2
-1
Atbildēt

0

Kaspars 24.10.2012. 23.28

vismaz vienu gadu varētu ieekonomēt izdarot divas lietas:
1)ieviešot formas tērpus – nebūs jātērē laiks apspriežot kas kuram ir/nav mugurā.
2)ierobežojot mobilo telefonu lietošanu. Piemēram, noliekot telefonus aizslēdzamos skapīšos. Arī tas ļautu neizniekot laiku dažādām neproduktīvām nodarbēm un ieekonomētu vecāku līdzekļus, jo nebūtu jāiegādājas pēdējam modes kliedzienam atbilstoši telefona modeļi.

+2
-2
Atbildēt

1

    ineta_rr > Kaspars 25.10.2012. 00.17

    Tātad komentētājs Jānis gatavs apsargāt visus tos skapīšus visās skolās no agra rīta līdz pēdējam skolēnam. Bet kāds noteikti viņu aizmirsīs skapītī tieši taja naktī, kad kāds izdomās viņus visus atlauzt, nē, būs vien tev jāvaktē visu cauru dienu katru dienu. Visās izglītības iestādēs.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 24.10.2012. 17.20

To varētu izdarīt, intensificējot mācību procesu. Bet reāli to izdarīt nevar, jo bērniem ir tiesības, viņi ir pārslogoti, mājas darbus uzdot nedrīkst, skolas somas ir mega smagas…. Nevar pat palūgt noslaucīt tāfeli, jo tad tas būs bērnu tiesību pārkāpums. Un arī sporta tērps jāpērk pašiem, valsts to nenodrošina, neskatoties uz bezmaksas izglītību. Viņi visi jau ir uz sabrukuma robežas, jo mūsu izglītības sistēma viņus šausmīgi pārslogo… Palasiet mammu un papu komentārus par skolas briesmīgo ietekmi uz viņu mīluļiem..

Bērniem IR TIESĪBAS, un līdz ar to Bērziņa , Ķīļa priekšlikumi cauri neies..

+3
-3
Atbildēt

1

    ineta_rr > Ieva 24.10.2012. 23.59

    Vakar sanāca pēcpusdienā nobraukt gar vienu palielu skolu – zēns ap gadiem 11 slāja uz laikam jau mājas pusi ar somu, kas bija apmēram tikpat liela, cik pats. Drusku sirreāls skaits, lai arī pats droši vien tāpat izskatījos pirms n-tajiem gadiem. Vidusskola vispār bija gaļas maļamā mašīna – paši vīpsnājām, ka skolotāji strādā faktiski divās maiņās, bet mēs no 7 līdz 16 – pa tumsu uz skolu, pa tumsu atpakaļ-, un tā vēl nemaz nebija Tik elitāra skola.
    Liekās, ka mūsu prezidents nesaprot, ko nozīmē vidusskolas izglītība – pat super izlēcēji Džobs un Geits vispirms vismaz gadu bija pasaules līmeņa augstskolās, bet ar vidusskolas izglītību var tikai ielas slaucīt, ja paveicās. Arodskolas būtu cita lieta, jo to beidzēji reāli var strādāt. Tas nenozīmē, ka nevajag reformēt izglītību, vajag, bet tikai jānosaka par obligātiem priekšmetiem vienīgi (pēc svarīguma) matemātika, angļu valoda, latviešu valoda un laikam no 2. ES oficiālās valodas pēc izvēles īsti nevaram izbēgt, bet pārējos priekšmetus sadalām pa blokiem un mācām tiem, kas grib tos mācīties, bet pārējos uz arodskolām. Un mācības tikai līdz pusdienlaikam. Pēc tam var darbmācību/mājturību, sportu vai vēl kaut ko, bet ne mācības. Un ar mājasdarbiem arī prātīgi – skolotāji parasti iedomājas, ka skolēni eksistē tikai viņu konkrētā priekšmeta dēļ, tādēļ vēl vismaz tikpat, cik atsēž skolas solā, jāatsēž arī mājās, bet projekti, prezentācijas un obligātā literatūra vispār nav mājasdarbi, tos var vienmēr un steriem.
    Jā, nebūs vairs uz katra stūra programmētāji, kas pārzina pasaules vēsturi, prot salikt interpunkciju Zālītes darbos un vēl rakstīt dzeju, toties varbūt būs vairāk cilvēku, kas kaut patiešām ko prot, tajā skaitā ne tikai pirkt un pārdot. Un nevajag aizmirst, ka pilngadība pēc likuma ir no 18 gadiem, bet pieauguša cilvēka prāts un ķermenis vēl tikai pēc tam, tā kā neko diži daudz tur izspiest nevar, var vienīgi mēģināt uzlabot izglītības kvalitāti un panākt, lai vairāk jauniešu būtu kas vairāk par neko – videjo izglītību, kas ir tikai solis augstākās izglītības virzienā.
    Būtībā R. Ķīļa esošā iecere par mācībām 1. klasē no 6 gadu vecuma jau ir viss, ko var izdarīt, tālāk var vienīgi pārskatīt, ko un kad mācās, bet līdz pilngadībai personai nav rīcībspēja, tātad ierobežota kaut tā pati strādāšana. Ā, un vai patlaban nav tā, ka vecumu skatās kaut kādā septembrī? Var sanākt, ka kādam jūlijā ar vidusskolas diplomu kabatā vēl ir tikai 17, bet tas var radīt problēmas ar studijām, jo augstskolām patīk studiju līgumi, bet nepilngadīga persona nevar noslēgt līgumus.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu