Ministri biedē, ka gandrīz 40% iedzīvotāju sociālās iemaksas maksā no 200 latu algām
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) neatbalsta nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvājumu palielināt minimālo māmiņalgu, nesaistot šo palielinājumu ar sociālajām iemaksām. Šādas izmaiņas neesot atbalstāmas, jo tās demotivēšot cilvēkus iznākt no ēnu ekonomikas, šādu viedokli Latvijas Radio pauda politiķe.
Ministri arī biedē, ka gandrīz 40% sociālo iemaksu veicēju tās maksā no ienākumiem, kas nepārsniedz 200 latu.
VL-TB/LNNK savos demogrāfijas priekšlikumos prasa minimālās māmiņalgas palielināšanu līdz 50% no minimālās mēnešalgas no 2013.gada 1.jūlija, bet no 2014.gada tai vajadzētu būt 70% no minimālās algas, raksta LETA.
Nacionālā apvienība prasa arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma par katru apgādājamo bērnu palielināšanu par 20 latiem, sasniedzot 90 latus no 2013.gada 1.jūlija. Valdības iesniegtajā budžeta projektā jau paredzēts 10 latu palielinājums par katru apgādājamo, tāpēc šajā pozīcijā pušu viedokļi daļēji saskan.
Viņķele teica, ka jautājumā par neapliekamo minimumu varētu tikt panākts kāds kompromiss, piemēram, vienošanās par 3 līdz 5 gadu laika grafiku neapliekamā minimuma pakāpeniskai palielināšanai.
Savukārt Nacionālās apvienības piedāvājumu par izmaiņām tā sauktajā auklīšu pabalstā ministre nodēvēja par žonglēšanu ar skaitļiem, jo valdības jau atbalstītās ieceres un koalīcijas partneru piedāvājumu būtība esot līdzīga. Viņķele nedomā, ka valstij ar lielākiem pabalstiem būtu īpaši jāstimulē, lai vecāki ar bērniem mājās pavada vairāk nekā pirmo gadu, jo vecāki paši pēc gada raujoties uz darbu.
Viņķele uzsvēra, ka nākamā gada budžetā dzimstības veicināšanai un jaunajām ģimenēm esot paredzēti 30 miljoni latu, esot ietvertas vairākas pozīcijas no Nacionālās apvienības ultimāta.
Ministre pauda cerību, ka koalīcija par šiem jautājumiem panāks kompromisu, gan uzsverot, ka kompromiss nozīmē piekāpšanos no abām pusēm.
Ja lūkojamies uz sociālo iemaksu kopumu, tad problēma ir tā, ka gandrīz 40% iemaksu veicēju tās maksā no ienākumiem, kas nepārsniedz 200 latus un pati par sevi tā ir “ļoti biedējoša situācija”, labklājības ministres teikto citē portāls „Delfi.lv”. Šiem cilvēkiem pensionējoties, viņi varētu saņemt 70 līdz 80 latu pensiju.
Lai gan mikrouzņēmuma modelis ļauj maksāt sociālās iemaksas no 500 latiem, tomēr daudzi izvēlas tās maksāt no summas, kas nepārsniedz 200 latus. Tāpat mikrouzņēmuma darbiniekiem krietni zemākas ir arī sociālās garantijas, nekā tiem, kas darbojas parastajā nodokļu režīmā, līdz ar to šie cilvēki pakļauj sevi zemākai sociālajai aizsardzībai un lielākam riskam, sacīja politiķe.
Komentāri (32)