Eirocentrisms Latvijas izglītībā

Subjektīvs viedoklis par izglītības šauri eiropeisko skatu

Es, Latvijas Kultūras akadēmijas absolvents, 2.augustā ierados Rīgas lidostā, lai pirmo reizi savā ceturdaļgadsimta garajā mūžā dotos uz līdz šim tik tālo un nezināmo valsti Āfrikas kontinentā – Kamerūnu. Šo braucienu nodrošināja globālās izglītības programma GLEN Latvija, kas kopā ar Eiropas partneriem dod iespēju jauniešiem trīs mēnešus iegūt pieredzi vienā no Āfrikas, Āzijas vai Kaukāza valstu organizācijām.

Mans tiešais uzdevums Kamerūnā ir kopā ar vācu kolēģi veikt pētījumu par izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, savukārt netiešais brauciena mērķis ir labāk iepazīt šā Centrālāfrikas reģiona sabiedrības un kultūras dažādību.

Varu atzīties – pirms pieteicos šim braucienam, man Kamerūnas atrašanās vietu nācās meklēt Google kartē. Nevaru teikt, ka kamerūnieši ir zinoši Baltijas valstu ģeogrāfijā un vēsturē, tomēr vairāki gadījumi man likuši aizdomāties par robu manās zināšanās.

Viens no tādiem gadījumiem bija, viesojoties kamerūniešu ģimenē, kad viens no tās locekļiem, uzzinot, ka esmu no Latvijas, patiesā priekā paspieda manu roku. Vīrietis teica, ka 90.gados viņš rūpīgi sekoja līdzi jauno valstu brīvības atjaunošanas procesam, kas viņu tajā laikā patiesi iespaidoja.

Vēl vienu līdzīgu brīdi pārdzīvoju, iepazīstoties ar jaunieti, kurš dzirdējis pa radio, ka Latvijas galvaspilsētā atrodas piemineklis, kur pulcējas daudz krievu tautības pārstāvju, tomēr latviešiem tas ļoti nepatīk. Vēl lielāku pārsteigumu man sagādāja pusmūža vīrietis, kurš atcerējās, ka kāds, vārdā Gliks, pārtulkojis Bībeli latviešu valodā.

Šie gadījumi lika aizdomāties par manu, manu draugu un paziņu zināšanām par Āfrikas kontinentu, kurš ir vairākas reizes lielāks par Eiropu. Atceros, ka skolā ģeogrāfijas stundās vajadzēja izkrāsot Āfrikas kontinentu dzelteni zaļā krāsā, tomēr 12.klases eksāmenā šim kontinentam netika pievērsta pietiekama uzmanība.

Turpinot studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, pasaules literatūras, mūzikas un pasaules mākslas vēstures priekšmetos tika cītīgi piedāvāta Eiropas un Rietumu kultūru attīstība. Paradoksāli, ka šāda diskriminējoša attieksme attīstījās vienlaikus ar blakus kabinetā notiekošo – studenti savās kladēs cītīgi konspektēja kultūras relativitātes teoriju, kas pamato visu kultūru vienlīdzību.

Balstoties uz savu subjektīvo pieredzi, varu iedomāties, ka šāds atklāts institucionālais rasisms pastāv ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī citās nozarēs.

Noraidot vai vērtējot Āzijas un Āfrikas kultūras kā mazvērtīgas, vai arī apskatot tās kā “daļu no Eiropas ekspansijas”, mēs vairojam melus par Eiropas pārākumu, kas noved pie eirocentrisma mūsu sabiedrībā.

Viena stāsta bīstamība ir vēstures un sabiedrības pavirša interpretācija, kurai ir vairāki negatīvi aspekti, piemēram, stereotipu vairošana vai rasistiska pārākuma interpretācija pār neeiropiešu tautām. Šāda sistēma atbalsta Rietumu un Ķīnas politisku un ekonomisku verdzību un genocīdu pār Āfrikas kontinentu, kurš neokoloniālisma veidā pastāv joprojām.

Ir naivi domāt, ka Latvija ir ļoti tālu no šīm problēmām. GLEN Latvija programmas lozungs ir: “Domā plašāk!”. Ja par mums runā Kamerūnā, tad kāpēc Latvijā nevarētu stāstīt par šīs apbrīnojamās valsts tautu un kultūru?

Autors ir Latvijas Kultūras akadēmijas absolvents, Kamerūna, Nkongsamba