Tirdzniecība aug, eirozonas parādu krīzes ēna tumst • IR.lv

Tirdzniecība aug, eirozonas parādu krīzes ēna tumst

20
Foto: AFP/LETA
Pēteris Strautiņš

Par 2012.gada jūnija mazumtirdzniecības apgrozījumu

Pēc jaunāko makroekonomisko datu izziņošanas, kas aizvadīto pāris gadu laikā pārsvarā bijuši ar plus zīmi, vai ik reizi dzirdamas nopūtas, ka „cilvēkiem jau tas neko nedod”.

Taču ir ļoti grūti, acīs skatoties, to teikt par tik strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, kāds Latvijā ir bijis šā gada pirmajā pusē. Šis periods jūnijā noslēdzies ar pārdošanas apjomu kāpumu par 2,1% mēneša un 8,4% gada griezumā. Uz brīdi atliekot malā diskusijas par to, cik vispār cilvēkiem vajadzīga materiālā labklājība, preču pārdošanas apjoma izmaiņas varētu uzskatīt par ekonomiskās izaugsmes mērķi vai galarezultātu.

Cilvēkiem, kuri apstrīd to, ka ekonomikas izaugsme ir jūtama maciņos, būtu jāpierāda, ka statistikas dati nav pareizi.

Gada otrajā ceturksnī kopumā mazumtirdzniecības nozarē bijis kāpums par 7,9% gada griezumā, kamēr IKP pieauguma temps šajā periodā varētu būt bijis ap 5,5%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni tirdzniecības apgrozījums piedzīvojis nelielu kritumu par 0,2%. Pārtikas tirdzniecība turpinājusi kāpt – par 1,2%, bet nepārtikas tirdzniecība samazinājusies par 0,8% pēc strauja kāpuma par 5,6% pirmajā ceturksnī.

Kas notiks ar gada pieauguma tempu turpmākajos trīs mēnešos? Tā kā pērn trešajā ceturksnī nozarē bija spēcīgs kāpums, tad lai gada kāpuma temps nesamazinātos, apgrozījumam mēneša griezumā vēl strauji jāpieaug arī jūlijā un augustā. Tad tas būtu būtiski uzlabojies četrus mēnešus pēc kārtas, kas negadās bieži. Eksporta un jauno kredītu izsniegšanas dati, kā arī nodokļu samazināšana liek domāt, ka tas ir iespējams.

Savukārt tirdzniecības nozares noskaņojuma krasā pasliktināšanās jūlijā (šodien Eiropas Komisijas publiskotie dati) drīzāk liecina par pretējo. Arī kopējais noskaņojuma indekss ir samazinājies no 104,6 līdz 103,0 punktiem (100 ir vēsturiskais vidējais), bet joprojām ir pārliecinoši labākais Eiropas Savienībā.

Toties nepatīkams atgādinājums par tuvākās nākotnes riskiem ir Vācijas rūpnieku noskaņojuma indeksa lejupslīde jūlijā no -8,4 līdz -13,0 punktiem.

DNB “Latvijas barometra” dati, kas ir pieejami līdz jūnijam, šajā mēnesī parāda augstāko optimisma pakāpi kopš pētījumu sākuma. Īpaši strauji uzlabojies vērtējums par ekonomiskās situācijas izmaiņu virzienu, te optimistu skaits vairs tikai par 1% atpaliek no pesimistu skaita. 2009.gada sākumā pesimistu bija 80 reižu vairāk nekā optimistu.

No vienas puses, ekonomikas izaugsme iekšēji kļūst robustāka, piemēram, maijā VID reģistrēto darba ņēmēju skaits, kuri maksā VSAOI, ir pieaudzis par 3,8% pret iepriekšējā gada maiju, kas ir lielisks rādītājs. No otras puses, politiski ekonomiskā spriedze eirozonā kļūst arvien spēcīgāka. Tai var būt arī pozitīvs atrisinājums – liela apjoma ECB intervences valstu parāda vērtspapīru tirgū, kas netieši stimulētu izaugsmi un arī inflāciju eirozonā. Tas ir tieši tas, ko mums patlaban vajadzētu.

Taču joprojām nav izslēgti arī ļoti liela finansiāla haosa un dziļas ekonomikas lejupslīdes scenāriji. Tik liela nenoteiktība vairs nevar turpināties ilgi – patīkams vai nepatīkams, spriedzes atrisinājums tuvojas.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts

 

Komentāri (20)

Andis 30.07.2012. 16.37

Lietuviešiem izaugsme (IKP izmaiņas) sabremzējas – +2,1% otrajā ceturksnī. Kas jau arī nav nemaz tik slikti – tiesa viņiem tur vairums rūpniecības nozaru jau esot mīnusos. Diez, kā mums tie cipari izskatīsies?

0
0
Atbildēt

3

    Signija Aizpuriete > Andis 30.07.2012. 18.02

    ——–
    Ja nav vēlmes pierādīt ekonomikas izaugsmes cipariņus (uz papīra) vai nomaksāto nodokļu summu, tad savas pretenzijas lūgums izteikt IRšu vietnes veidotājiem un CSP:

    ‘ Migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 23 127 ‘

    CSP: satraucoša ir vairāk nekā 4000 bērnu aizbraukšanu

    http://www.ir.lv/2012/7/27/migracijas-del-latvijas-iedzivotaju-skaits-sarucis-par-23-127

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Andis 30.07.2012. 17.25

    ——-
    Ar šodienas cipariņu ‘taisītājiem’ nebūs problēmu arī statistikas datu izmantotājiem pierādīt nebeidzamo augšupeju. Ar tādu humora izjūtu apveltītos pēterīšus vajadzētu arī lidostā ‘Rīga’ darbā pieņemt – galu galā 23 127 pērn aizbraukušajiem tad netikai maciņu saturu varētu pārbaudīt, bet arī acīs ieskatīties – un laimīgu ceļavēju novēlēt?

    Švensonu pēterītim IRšiem būtu žetons par šito piedāvājumu jāpiešķir:
    ‘Cilvēkiem, kuri apstrīd to, kas ekonomikas izaugsme ir jūtama maciņos, būtu jāpierāda, ka statistikas dati nav pareizi.’

    – Būtu jāpierāda VID nomaksātā nodokļu summa? Paldies, Pēter….

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    Andis > Andis 30.07.2012. 17.29

    Ak tu nabadziņš, pagrūti ar tiem argumentiem, kad statistika nav tavā pusē. Atliek tikai nodrāzts arguments, ka statistika, lūk, vispār ir galīgi nepareiza.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 30.07.2012. 22.00

——-
Lai kontrolētu situāciju valstī ir būtiski noturēt šo 10 – 15% turīgo cilvēku slāni pie turības. Tāpēc ”stabilizācijas” jeb nebeidzamās reformēšanas pasākumi ir jāturpina – šai ziņā es piekrītu Swedbank galvenajai ekonomistei:

Ekonomiste: emigrācijas «slimība» tik nopietna, ka prasa ļoti stipras zāles

‘(..)«Tas nozīmē turpināt reformas ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikā. Vai nu tagad vai arī būs par vēlu, jo problēmas tikai samilzīs un iespējamie risinājumi kļūs arvien sāpīgāki, piemēram, ievērojami vēlāks pensionēšanās vecums un mazākas pensijas un apjomīga imigrācija,» viņa skaidro.

Ekonomiste norāda, ka publiskas diskusijas par cilvēku aizplūšanu no Latvijas, gatavošanās pabalstu sistēmas maiņai, kā arī iestrādes politikas maiņai industriālajā un izglītības jomā vērtējamas pozitīvi, tomēr «svarīgi, lai šis process neapstātos, un no runāšanas mēs tiktu arī pie aktīvākas darīšanas».

http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/ekonomiste-emigracijas-slimiba-tik-nopietna-ka-prasa-loti-stipras-zales-376112

0
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu