Anglijas tiesa Lembergam piespriež naudas sodu

Par Anglijas tiesas lēmuma izpildīšanu lems tiesas sēdē 2012.gadā; Lembergs esot saslimis

Ventspils mēram Anglijas tiesa par neierašanos uz tiesas sēdi piespriedusi 10 000 Lielbritānijas mārciņu (ap 8000 latu) soda naudu, Ir.lv informēja ar tiesvedību saistīti avoti. Nākamā tiesas sēde notiks 16.novembrī.

Formālais iemesls, kāpēc Lembergs nebija Anglijas tiesā, esot viņa slimība. Attiecīgu slimības lapu, kas datēta ar 13.oktobri, Lembergs aizsūtījis uz Londonas tiesu. Tomēr tajā pašā 13.oktobrī viņš sveiks un vesels redzēts preses konferencē, kas rada šaubas par šo slimību.

No Lembergam tuviem avotiem zināms, ka Londonā Ventspils mērs pirmdien nav bijis, lai gan devies ārpus valsts. Neoficiāli avoti min, ka Lembergs, iespējams, devies uz Parīzi.

Jau rakstīts, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs pirmdien pulksten 16 pēc Latvijas laika (plkst.14 pēc Londonas laika) nebija ieradies uz Lielbritānijas Augstās justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas jeb tā sauktās Anglijas tiesas sēdes sākumu, Ir.lv informēja ar tiesvedību saistīti avoti. Šo informāciju savā mikroblogošanas vietnes “Twitter” kontā netieši pirmdien apstiprinājis arī pats Lembergs, kurš uz jautājumu, kāpēc nav ieradies Anglijas tiesā, atbildējis: “Tam ir attaisnojoši iemesli.”

Kā atzīst juristi, Lielbritānijas tiesu praksē šis, iespējams, ir nebijis gadījums, kad persona, kura izsaukta liecināt, neierodas uz tiesas sēdi.

Netiek izslēgts, ka tad, ja Lembergs tiešām neieradīsies Anglijas tiesā, tienesis var lemt par Ventpils mēra piespiedu nogādāšanu uz tiesu liecību sniegšanai vai pat viņa saukšanu pie kriminālatbildības. Lielbritānijā ierosinātais process ir civillieta. Par to, ka Lembergam tur būs jāliecina, bija zināms jau septembra vidū.

Kā rakstīts, Rīgas apgabaltiesa, kas pašlaik izskata tā dēvēto Lemberga krimināllietu, pagājušajā nedēļā deva atļauju Lembergam izbraukt no valsts.

Gaidīs 2012.gadu

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi 2012.gada 3.februārī tiesas sēdē izskatīt Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu atzīt un izpildīt Latvijā Anglijas tiesas izdoto rīkojumu par viņa aktīvu līdz 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā iesaldēšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas kancelejas vadītājs Ingars Sprukts, apelācijas instancē skatot tā dēvēto Lemberga lietu, apgabaltiesa nolēmusi pieprasīt no pieteicējiem, atbildētāja un Londonas Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas papildu ziņas. Sprukts gan nekonkretizēja, kādas ziņas apgabaltiesa izlēmusi pieprasīt.

Paredzēts, ka jautājums tiks skatīts atklātā tiesas sēdē, uz to uzaicinot lietas dalībniekus. Pagaidām precīzs tiesas sēdes laiks nav noteikts.

Jau ziņots, ka šā gada 20.aprīlī Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādus savus aktīvus ar vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru izvest no Anglijas vai Velsas, jebkādā veidā no tiem atbrīvoties, rīkoties ar tiem vai samazināt to vērtību.

Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums. Tiesas rīkojuma izpratnē aktīvi ietver jebkuru aktīvu, no kura personai ir tieša vai netieša vara atbrīvoties vai vara rīkoties ar to tā, it kā tas šai personai piederētu.

Rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu, iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.

Ņemot vērā, ka Lembergs atrodas Latvijā, pieteicēji – aptuveni 30 kompānijas – bija vēlējušies legalizēt un izpildīt Anglijas tiesas rīkojumu Latvijā, kā arī nodrošināt nolēmuma izpildi. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu šā gada 13.jūnijā apmierināja.

Rīgas apgabaltiesā saistībā ar šo lēmumu bija saņemtas divas blakussūdzības. Vienu sūdzību par 13.jūnija lēmumu atzīt un izpildīt Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu tika iesniedzis Lembergs, bet otru blakussūdzību tiesā iesniedza 30 prasītāju statusā esošās kompānijas, kas bija vērsušas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un lūgušas izskaidrot 13.jūnija lēmumu. Pirmās instances tiesa to darīt 25.jūlijā atteicās. Par šo lēmumu arī iesniegta sūdzība.

Apgabaltiesa 17.oktobrī rakstveida procesā – bez lietas dalībnieku piedalīšanās – sāka vērtēt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu atzīt un izpildīt Latvijā Anglijas lēmumu. Otrdien nolemts jautājumu skatīt tiesas sēdē.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu otrdien žurnālā “Jurista Vārds” kritizē Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Baiba Rudevska, kura norāda, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi vairākas kļūdas, kas gan “cilvēcīgi ir saprotamas”.

Viņa norāda, ka lūgums, par ko šā gada 13.jūnijā lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, ir pirmais gadījums Latvijā, kad tiesām jālemj par Latvijas tiesību sistēmā nepazīstama Anglijas tiesībās esoša prasības nodrošinājuma līdzekļa – tā sauktā Mareva rīkojuma – izpildes atļauju.

“Līdz ar to Latvijas tiesu pieļautās kļūdas cilvēcīgi ir saprotamas, taču, no otras puses, sabiedrībai ir jāuzticas tiesu sistēmai, kas prasa no tiesām augstu profesionalitāti,” raksta Rudevska.

Juriste rezumē, ka konkrētā “Lemberga lieta” liecina, cik svarīgi praksē ir pārzināt starptautisko civilprocesu, kurš sniedz atbildes uz visiem līdz šim tik neskaidrajiem jautājumiem.

Jau vēstīts, ka prasību, kuras Londonas tiesā iesniegtas arī pret Lembergu, kopējā summa ir vērtējama aptuveni 135 miljonu ASV dolāru apmērā. Šādas summas, pēc prasītāju uzskata, ir nepamatoti izņemtas no LK apzināti prettiesisku shēmu īstenošanas dēļ, galvenokārt izmantojot zem tirgus likmēm noslēgtus kuģu fraktēšanas līgumus starp LK koncernā ietilpstošajām kompānijām (prasītāji) un starpnieku kompānijām (korporatīvie atbildētāji), kuras tālāk kuģus jau par tirgus likmēm nodevušas fraktā trešajām personām, kas nav zinājušas un nav bijušas iesaistītas prettiesiskajās shēmās, paskaidroja LK pārstāvji. 

Saskaņā ar LK sniegto informāciju, balstoties uz līdz šim iesniegtajiem pierādījumiem, Anglijas tiesa jau ir secinājusi, ka lieta ir pamatoti argumentējama par to, ka Lembergs ir bijis iesaistīts un guvis labumu no apzināti prettiesiskajām shēmām un ka prasītājiem tādēļ ir pietiekami pamatota iespēja pierādīt, ka viņš ir atbildīgs LK un tās akcionāriem par zaudējumiem, kas radušies, īstenojot prettiesiskās shēmas.