Romnijs: Jābeidz attiecību pārstartēšana ar Krieviju • IR.lv

Romnijs: Jābeidz attiecību pārstartēšana ar Krieviju

70
ASV republikāņu Baltā nama kandidāts Mits Romnijs. Foto: AFP/LETA

Viņš ir ļoti aizdomīgs pret Krievijas premjeru Vladimiru Putinu

Vadošais ASV republikāņu Baltā nama kandidāts Mits Romnijs piektdien izteica brīdinājumu, ka ir jāizbeidz prezidenta Baraka Obamas administrācijas politika pārstartēt attiecības ar Krieviju, ziņo LETA/AFP.

Sakot savu pirmo nozīmīgāko ārpolitikai veltīto runu, Romnijs norādīja, ka pret Maskavu jāizturas stingri.

Bijušais Masačūsetsas gubernators intervijā laikraksta “Washington Post” blogerei Dženiferai Rubinai sacīja, ka Obama ir smagi kļūdījies, atsakoties no ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides Eiropā Krievijas spēcīgā spiediena rezultātā.

Jautāts par ASV un Krievijas attiecību “pārstartēšanu”, Romnijs pavēstīja, ka “tam ir jābeidzas”.

Iepriekš Romnijs bija atklājis, ka ir ļoti aizdomīgs pret Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, kuram ir garantēta pārvēlēšana prezidenta amatā nākamajā gadā.

“Krievija atrodas vēsturiskās krustcelēs. Vladimirs Putins padomju impērijas sabrukumu ir nosaucis par 20.gadsimta lielāko traģēdiju,” sacīja Romnijs. “Vai viņš mēģinās šo traģēdiju pavērst pretējā virzienā un bijušajām Padomju Savienības valstīm ar koku iedzīt atpakaļ padevību un baidīs Eiropu ar savu enerģijas resursu svirām?”

 

Komentāri (70)

Andris Millers 08.10.2011. 20.15

Krievija ir politiski un ekonomiski nestabila, glorificēta banānu republika ar augoši autoritāru valsts pārvaldes sistēmu, augošu militārā budžeta īpatsvaru, augošu rasisma un nacionālšovinisma vilni sabiedrībā.

Attiecību pārstatīšanas laikā KF ir uzsākusi milzīgu, visaptverošu militāro reformu, ievērojami palielinot militārpersonu skaitu pie ZR robežām un netālu no Baltijas izvietojot tālās darbības raķešu sistēmas, kas nu jau apdraud visu Baltijas jūras reģionu.

Ja draudzība ar šādu Krievijas Federāciju ASV ir augstāka prioritāte par Ziemeļ- un Austrumeiropas drošību, Latvijas ciešā draudzība ar ASV sāk zaudēt jēgu.

+29
-1
Atbildēt

12

    Liene > Andris Millers 08.10.2011. 22.44

    “Nameisis Krievija ir politiski un ekonomiski nestabila, glorificēta banānu republika”

    — Tomēr Krievijai ārēja parāda nav, bet jums tas pāri 40 %.

    Kura tad vasts tuvāk nebūtībai?

    Protams, Latvijas valsts:-) Un arī šobrīd dzīves līmenis Latvijā par $ 1,5 tūkst. zemāks, nekā Krievijā, sk. gdp per capita. Jūs dzīvojat sliktāk par čukčiem!

    “Attiecību pārstatīšanas laikā KF ir uzsākusi milzīgu, visaptverošu militāro reformu, ievērojami palielinot militārpersonu skaitu pie ZR robežām un netālu no Baltijas izvietojot tālās darbības raķešu sistēmas, kas nu jau apdraud visu Baltijas jūras reģionu.”

    — Krievija pareizi vien dara. Kādēļ tad amerikāņi mēģināja izvietot savu “Shield” Polijā. Bet nevajag arī pārspīlēt, agrāk pie Pribaltikas robežām karaspēku bija ap 13 tūkstošiem, sobrīd ar 25 tūkstošiem, tātad nav jau tik liels skaits. Kaut arī saprotams, ka ar šo niecīgo karavīru skaitu pietiktu, lai Pribaltikā atkal notiktu “tautas revolūcijas” pēc 1940.gada parauga:-) Protams, ka joks:-) Es jums visiem novēlu dzīvot ilgi un beidzot izbraukt kādā normālā valstī, jo šajā zemē jūsu elite jūs drīz vien visus nomušīs. Nevajag jau Pribaltikā vairs revolūciju, lai neapmierinātie vnk brauc prom.

    +1
    -11
    Atbildēt

    0

    Liene > Andris Millers 08.10.2011. 22.57

    “Pirmkārt, ir jāsāk pašiem ar sevi. Nav pieļaujama tik katastrofāla aizsardzības budžeta samazināšana (šobrīd runa ir par samazinājumu jau līdz depresīvi smieklīgiem 0,8 – 0,9% no IKP).”

    — Murgojiet vien tālāk. Jo vairāk jūs tērēsiet aizsardzībai, jo lielāks latviešu un nelatviešu skaits izbrauks ārpus jūsu sapņu zemes, ha-ha.

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Ilziiiic > Andris Millers 08.10.2011. 21.45

    -> Nemesis
    nupat tā intereses pēc palūrēju un manas aizdomas attaisnojās:

    Alūksnes ir 2x tuvāk Krievijas robežai, kā Pleskava Latvijas robežai.
    Kā zināms, Pleskava kopš PSRS laikiem bijis būtisks Krievijas karaspēka atbalsta punkts. No Tavas loģikas izriet, ka Krievijai “pieklājības” dēļ būtu jāizvācas no turienes, jo MĒS taču esam NATO, bet VIŅI Krievijas agresors.

    Es šeit neiedziļinos tēzē par Krievijas agresivitāti, kas noteikti ir pamatota. Taču, ja uzskati, ka kādai valstij jātur savs karaspēks tālāk no robežas tikai tādēļ, ka aiz robežas no šī karaspēka kāds baidās, tad tas ir ļoti dīvains priekšstats par pasaules uzbūvi.

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

    mary75 > Andris Millers 08.10.2011. 20.46

    Nevajag krist galējībās, lai kas arī nebūtu pie varas ASV, Latvijai vienmēr jāsaglabā ar ASV labas attiecības.
    Un, nevajag uzskatīt, ka ASV nav svarīgākas prioritātes kā Austrumeiropas drošība, nešķiet, ka, ņemot vērā situāciju pasaulē, it sevišķi tuvajos austrumos, Afganistanā, Irakā, Irānā, utt., tas izklatās tā ka nedaudz bērnišķīgi un egoistiski?
    Vēl jo vairāk, ka ASV ir un paliek vienīgā valsts, kas to var garantēt.
    Un, lai varētu ietekmēt situāciju tur, ASV jāsaglabā kaut vai normālas attiecības ar Krieviju, kaut vai ņemot vērā Krievijas ģeogrāfiju, veto tiesības ANO dr. padomē, utt?
    Varbūt, mums pašiem tā liekas, bet, mēs neesam ne vissvarīgākā, ne visvairāk apdraudēta vieta pasaulē.
    Ko mēs teiktu, ja būtu Gruzijas vietā, kur Krievijas karabāzes izvietotas 20 km. attālumā no Tbilisi, mums jau vajadzētu vienreiz beigt čīkstēt un vaimanāt, cik mēs apdraudēti, esot NATO un ES.

    +6
    -10
    Atbildēt

    0

    Ilziiiic > Andris Millers 08.10.2011. 21.20

    -> Nameisis
    Krievijas stratēģiskās taktiskās kodolgalvas Rīgu aizsniedz max.5 min. laikā.
    ko nu???!
    īstais laiks panikai!

    kā domā, kur vēl Krievijai būtu jāizvieto savi bruņotie spēki, ja ne gar savu robežu?
    un kur Latvija izvieto savus sauszemes bruņotos spēkus un kur rīko manevrus?
    Kolkas ragā?
    Cik tālu no robežas ir sauszemes karaspēka atbalsta punkts Alūksnē?

    kaut kāds ārprāts ar mums….

    +6
    -10
    Atbildēt

    0

    Janis > Andris Millers 09.10.2011. 19.56

    Krievijas kopējais ārējais parāds 2010. gadā – 471.6 miljardi ASV dolāru.
    Krievijas valsts budžeta ieņēmumi 2009. gadā – 202.7 miljardi ASV dolāru
    Krievijas valsts budžeta izdevumi 2009. gadā – 301.4 miljardi ASV dolāru

    Tātad budžets pārsniedz ieņēmumus par 50%, jeb ir 32.7% budžeta deficīts.

    Jā, izskatās, ka tur prot saimniekot..

    Lasām tālāk – 2012. gadā Krievijai draud devalvācija strauja ārējo saistību pieauguma dēļ, laikā no 2006. līdz 2011. gadam Krievija strauji palielinājusi izdevumus militārajiem spēkiem, 2011. gada septembrī Krievijas valdību pamet par vienīgo ekonomikas/finansu profesionāli valdībā uzskatītais un starptautiski atzītais Kudrins..
    Turpināt?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    vegan > Andris Millers 09.10.2011. 11.13

    “Tomēr Krievijai ārēja parāda nav, bet jums tas pāri 40 %.”

    Redzi Buena, tieši jau tāpēc ar tādiem kā Tu nav iespējama pat diskusija, kur nu vēl kas vairāk: dzīvo Latvijā, bet pieskaita sevi Krievijai.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > Andris Millers 08.10.2011. 21.31

    Nameisis Ja draudzība ar šādu Krievijas Federāciju ASV ir augstāka prioritāte par Ziemeļ- un Austrumeiropas drošību, Latvijas ciešā draudzība ar ASV sāk zaudēt jēgu.+++ Tev ir alternatīva?

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    ivarsd > Andris Millers 09.10.2011. 08.16

    Paldies, buen-a, par šoreiz komentāra “karstumā” pasprukušo savu pārrobežas adresi, norādot, ka JUMS (Latvijai) parāds, JŪS (Latvijā) dzīvojat sliktāk par čukčiem, PRIBALTIKĀ, ne jau “normālā valstī…
    Visu cieņu latviešu valodas prasmei, vai iespējai apmaksāt operatīvu un kvalitatīvu tulkošanu. Tad gan tas vairāk izskatās pēc “kantora” budžeta.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    Andris Millers > Andris Millers 08.10.2011. 22.54

    ASV nenoliedzami ir potenciāli fundamentāli svarīgs stratēģiskais sabiedrotais, taču varbūt būtu pienācis laiks saprast, ka šķietamā beznosacījumu paļaušanās uz vienu svešu valsti visu Latvijas drošības problēmu risināšanai varētu būt nedaudz tuvredzīga.

    Kādas ir citas alternatīvas? Redziet, šeit ir runa par konkrētiem drošības un militāra rakstura jautājumiem.

    Pirmkārt, ir jāsāk pašiem ar sevi. Nav pieļaujama tik katastrofāla aizsardzības budžeta samazināšana (šobrīd runa ir par samazinājumu jau līdz depresīvi smieklīgiem 0,8 – 0,9% no IKP).

    Beidzot ir jāatsāk domāt par teritoriālo aizsardzību, šajā ziņā sekojot lieliskajam Somijas, Zviedrijas un arī Igaunijas piemēram. Pakāpeniski jāpāriet uz civilizētu obligāto militāro dienestu (Igaunijā un Lietuvā OMD ir saglabāts!). Daudz vairāk jādomā par ciešāku sadarbību ar Ziemeļeiropas valstīm gan kopējās ES drošības politikas ietvaros, gan arī ārpus tās.

    Tā, piemēram, nav nopietni, ka finanšu trūkuma dēļ Latvija nav spējīga praktiski un nopietnos apjomos iesaistīties ES kaujas grupu veidošanā un darbībā.

    Aizsardzības un drošības jautājumi jau padsmit gadus ir bijuši pilnīgā pastarīša lomā. Tieši AM ir bijusi tā ērtā ministrija, kuras budžetu treknajos gados var droši izšķiest savējo atbalstam un plebeju maizei un izklaidēm, bet konsolidācijas laikā vienmēr ērti sagraizīt, jo, redz, tam jau nav nekādas ietekmes uz iedzīvotāju noskaņojumu.

    Ir vienkārši jāapjēdz, ka, ja paši nerūpēsimies par savu drošību un principiāli neuzstāsim uz savu interešu aizstāvību sarunās ar “sabiedrotajiem”, pie lielākām politiskām un ekonomiskām turbulencēm savu neatkarību varam pazaudēt pāris stundu laikā.

    Kur ir ASV raķešu sistēmas? Kur ir NATO militārās bāzes? Kur ir ASV militārā palīdzība?

    Nav.

    Jo ilgāk ASV prezidents būs naivi noskaņots Demokrāts, jo mazāka iespējamība redzēt praktiskus draudzības augļus arī dzīvē. Jo mazāka šāda iespējamība, jo mazāka jēga uzturēt uz-grīdas-lienoši-glaimojošas attiecības ar ASV. Lietuvas prezidente tam ir pietiekami labs piemērs.

    Acīmredzot atliek tikai novēlēt veiksmi Romnijam un Perijam. Ir pašsaprotami, ka Latvijai izdevīgāks būtu tieši Republikāņu prezidents.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    Andris Millers > Andris Millers 08.10.2011. 20.58

    Dārgais džeri, viena no lielākajām Krievijas karabāzēm atrodas Pleskavā. Tajā šobrīd bāzējas lielākā KF bruņoto spēku ātrās reaģēšanas vienība (76. VDV divīzija).

    Pleskava atrodas dažus desmitus km no Igaunijas un Latvijas robežas.

    Austrumeiropa un Ziemeļeiropa kā ASV prioritāte nav savstarpēji izslēdzoša ar ASV interesēm Tuvajos Austrumos, nevajag runāt muļķības.

    +12
    -2
    Atbildēt

    0

    Andris Millers > Andris Millers 08.10.2011. 22.08

    Runa nav par bāzu vai kodolieroču esamību, bet gan par to, kas ar šo militāro potenciālu *attiecību pārstatīšanas laikā* tiek darīts.

    Nekāda pārstatīšana no Krievijas puses nenotiek, tie ir ļoti bīstami maldi.

    Kas attiecas uz situāciju Krievijā, tā ir valsts ar visaktīvāko karadarbības punktu Eirāzijā. Čečenijā un Ziemeļkaukāzā pašreiz slaktiņos un partizānu karā iet bojā vairāk cilvēku nekā Irākā un Afganistānā kopā. Tā ir valsts, kas robežojas ar veselu rindu autoritāru Centrālāzijas valstu un militāru lielvaru – ĶTR.

    Ja uz šī fona notiek militārpersonu skaita palielināšana un miljardu grūšana militārās infrastruktūras attīstīšanā Baltijas robežās (tai skaitā taktisko kodolieroču izvietošana Kaļiņingradā), rodas ļoti nopietni jautājumi par KF militārajām prioritātēm.

    Tu šobrīd nodarbojies ar intelektuāli negodīgu murgošanu, piedēvējot man izteicienus, ko neesmu veicis.

    +11
    0
    Atbildēt

    0

andris902 08.10.2011. 20.55

„Mēs nevēlamies celt paniku un skandināt trauksmes zvanus, mēs vienkārši uzdodam jautājumu, kāda ir notiekošā procesa loģika,” šādi kāds vārdā neminēts Eiropas diplomāts ietekmīgajam Francijas laikrakstam Le Monde komentējis bijušajā Krievijas Ļeņingradas kara apgabalā īstenoto bruņoto spēku reformu.

Kā vēsta Le Monde, Ļeņingradas apgabalā pie robežas ar trim Baltijas valstīm kopš 2009.-2010. gadiem ir novērojama iepriekš neredzēta karaspēka un militārās tehnikas koncentrēšana. Atbilstoši kādam NATO dienesta ziņojumam, „Ļeņingradas kara apgabals ir vienīgais, kur bruņoto spēku reformas ietvaros palielināts karavīru skaits – no 16 500 cilvēkiem 2009. gadā līdz 25 700 cilvēkiem 2010. gadā”, teikts rakstā.”

http://www.diena.lv/pasaule/le-monde-nato-parsteidz-krievijas-karaspeka-koncentresana-pie-robezas-ar-baltijas-valstim-13907783

+19
-1
Atbildēt

4

egils_krastins 09.10.2011. 14.26

Shoriit skatiitais Andrew Marr show BBC one, kur viesojaas bij. UK pr.ministrs Dzhons Mei. Vinsh apgalvoja, ka EU ir jaamainaas. No 27 daliibvalstiim uz 15, kas buutu normaali. Aciimredzot shii doma jau kaadu laiku klejo politikju aptitee EU, jo savulaik tika pieljauta kljuuda attieciibaa uz daliibvalstu paraadiem. Taapeec pashlaik taadas probleemas ar eirozonu.

Latviju meegjina ievilinaat atpakalj nu jau ar jaunu nosaukumu, bet veco izpratni par lietu buutiibu, pukjina psrs.
Vai militaaraa lkaatbuutne pie Baltijas robezjaam palielinaajaas taapat vien? EU samazinaaja finanses, Briti runaaja par Ziemeljvalstu savieniibu.

Manupraat notiek gatavoshanaas iespeejamai EU sabrukshanai. Taadeelj taada rosiiba arii ASV.
Varbuut taapeec Zatlera komandas apspriedee tika pienjemts leemums iesaistiit SC, lai nepiedziivotu Gruzijas scenaariju.

Bailes nav labaakais padomdeveejs. Un mums ir BRIIVAA GRIBA izveeleeties!

Taapeec vislabaak pashlaik buutu sastaadiit valdiibu bez SC, ar trim partijaam (V+ZRP+NA) un gadiijumaa ja EU sabruuk, tad njemt daliibu Ziemeljvalstu savieniibaa, kuraa mees peec visiem parametriem vislabaak iederamies.

+11
0
Atbildēt

2

    egils_krastins > egils_krastins 09.10.2011. 20.12

    Par to, ka no Krievijas vareetu sagaidiit provokaacijas shaubu nav. Ja nu gadiijumaa saaksies “juku laiki”, ru centiisies to izmantot. Te nedriikst lolot kaadas iluuzijas…
    Jaacer, ka muusu politikjiem buus tik daudz veselaa sapraata, lai pareizi reagjeetu uz provokaacijaam.
    Galvenais – nepanikot!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ligiña Doniña > egils_krastins 09.10.2011. 19.00

    Ziemeļvalstu savienība ir visreālākais un atbilstošākais modelis. Vēl ceļš ejams. Bet šķiet neizbēgami pie tā nonāksim, jācer, ka bez lieliem zaudējumiem!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu