Pēcvārds. Par tautību • IR.lv

Pēcvārds. Par tautību

66
Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs pirms tikšanās ar labējām partijām. Foto: Raitis Plauks, F64
Sanita Upleja

Garāka atbilde pēc raksta „Saeima izslaucīta, bet žurnālistika?”

Tā kā pie mana iepriekšējā raksta „Saeima izslaucīta, bet žurnālistika?”, kura mērķis bija analizēt žurnālistu darbu priekšvēlēšanu debatēs trijās Latvijas televīzijās, mazliet pašai negaidīti lielākās debates raisīja mans pārmetums Edijam Bošam, šajā piebildē vēlos paskaidrot savus uzskatus un motivāciju.

Šis ir precīzs citāts no mana raksta – „Edija Boša Nilam Ušakovam (SC) uzdotais jautājums par to, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams, pat tad, ja E.Bošs to iepriekš piesaka kā politiski nekorektu jautājumu. Tāda vērtēšana pēc tautības ir nepieļaujama, it īpaši no žurnālista, kas izslavēts kā liels profesionālis.”

Obamas melnums

Viens no pretargumentiem, ko nācās dzirdēt no kolēģu žurnālistu puses, bija ASV piemērs, kur pirms Baraka Obamas ievēlēšanas ASV prezidenta amatā jautājums, vai ASV ir gatava melnādainam prezidentam, esot ticis plaši apspriests. Pat ja tas bija tā, tad es tomēr uzskatu, ka tāda diskusija un jautājuma uzstādījums pēc savas būtības ir neētisks un kvalitatīvas žurnālistikas necienīgs arī ASV. Fakts pats par sevi, ka kaut kas notiek ASV medijos, nenozīmē, ka tas ir apriori pareizi un neapstrīdami, tādēļ pārņemams bez kritiskas izvērtēšanas.

Ja turpinām diskusiju šādā garā, tad jautājums par B.Obamas melnādainumu vispār ir neprecīzs, jo viņš nav pilnībā melnādainas izcelsmes – viņa māte ir baltādaina amerikāniete, tēvs melnādainais no Kenijas un vēl viņa audzināšanā bijis iesaistīts indonēziešu izcelsmes patēvs. Tātad pavisam precīzs jautājums būtu, vai ASV ir gatava pusbaltam prezidentam? Tad nākamajās paaudzēs mēs varētu turpināt, vai ASV ir gatava trīsceturtdaļas baltam vai vienu ceturtdaļu melnam prezidentam un tā tālāk līdz pilnīgam absurdam.

Jautājums ir, kā citādi noteikt baltuma un melnuma robežu, neņemot palīgā nacistu un citu rasu tīrības piekritēju iecienītās metodes? Un pie kādas baltuma vai melnuma koncentrācijas tad varam apstāties, lai kādu atzītu par derīgu kādam amatam? No šī tad arī izriet jautājums, kā noteikt tīrasiņu latvieti? Es pati ar savām daļēji Salacas lībiešu asinīm, vāciskiem un poliskiem uzvārdiem dzimtās no abām pusēm, uzreiz atsakos tādās sacensībās piedalīties, jo noteikti nekvalificējos tīrasiņu latvieša un līdz ar to premjerministra, kam Latvija gatava, postenim.

Ja šajās rindkopās rakstītais jums liekas kaut kas līdz absurdam novests, tad, manuprāt, tas ir tikai loģisks turpinājums tādam jautājuma traktējumam, kas pieļauj cilvēka vērtēšanu, par kritērijiem ņemot tautību, ādas krāsu un citas iedzimtas lietas. B.Obamas gadījumā diskusija par ASV gatavību melnādainam prezidentam ļoti precīzi parāda rasisma un rasisma palieku absurdu, jo jautājums par viņa kvalifikāciju amatam tiek novests līdz ādas krāsai jeb lietai, ko cilvēks pats nekādi nevar ietekmēt. Un tad vairs nav nozīmes viņa prāta spējām, uzcītībai, izcilībai, pabeigto universitāšu prestižam, iepriekš ieņemtajiem amatiem pavalsts parlamentā vai ASV Senātā. Tikai ādas krāsai.

Prezidente Kosteņecka

Ja daudziem maniem oponentiem liekas pieņemams jautājums par tautību kā premjera kandidāta kritēriju, tad man ir jautājums, vai Jānim Urbanovičam, kas taču arī ir bijis viens no SC premjerministra kandidātiem, kāds uzdotu jautājumu par viņa tautību? Visticamāk, ka ne, jo J.Urbanovičs taču ir latvietis. Taču viņi abi ar N.Ušakovu pārstāv vienu politisko spēku un vienu politiku. No tāda viedokļa nav nekādas starpības, kurš no viņiem kļūtu par premjerministru. Vienīgā atšķirība starp viņiem šajā ziņā ir tautība, un tieši tādēļ uzdot jautājumu par N.Ušakova tautību ir diskriminācija pēc cilvēka etniskās izcelsmes.

Ja mums kā sabiedrībai liekas normāli diskutēt par tēmu, vai Latvija ir gatava premjerministram krievam, tad kāpēc apstāties tikai pie šī jautājuma. Tad uzdodam arī jautājumu, vai Latvija ir gatava prezidentam krievam? Vai tik cienījams cilvēks kā Marina Kosteņecka ar visiem viņas nopelniem Latvijas labā var būt prezidente, jo ir taču krieviete? Ar ko par viņu labākas Māra Zālīte vai Anna Žīgure? Vai tikai ar to, ka latvietes? Un varbūt, ka vispār vajadzētu ieviest profesiju reģistru atkarībā no tautības? Tas viss šķiet absurdi no veselā saprāta viedokļa, bet ne no tās loģikas, kas uzskata cilvēka ādas krāsu, izcelsmi vai dzimumu par kritēriju kāda amata ieņemšanai.

Premjers un prezidents ir tāds pats amats kā jebkurš cits tādā ziņā, ka, pieņemot cilvēku darbā, tautība, ādas krāsa, rase, dzimums un tamlīdzīgi vērtēšanas kritēriji nevar tikt izvirzīti. Tas ir gan nelikumīgi, gan neētiski. Tas attiecas gan uz individuālu darba devēju, gan uz tautu jeb vēlētāju kopumu kā darba devēju. Vērtējot premjerministra kandidātus, attaisnojami ir ļoti daudzi un dažādi nepatīkami un tieši jautājumi attiecībā uz izglītību, profesionālajām spējām, darba pieredzi. Tās ir lietas, par ko kandidāts pats var atbildēt un pats var ietekmēt.

Sekojot šādam uzskatam, es pirms 10.Saeimas vēlēšanām, kad par Aināra Šlesera (LPP/LC) tēva garīgo saslimšanu tika taisīta liela jezga medijos, pilnībā pēc savas iniciatīvas „Dienā” uzrakstīju komentāru, ka šāda būtībā bioloģiskā selekcija ir nepieļaujama. Neraugoties uz manu viedokli par A.Šlesera politisko un profesionālo darbību, es paudu uzskatu, ka viņam nav jāatbild par tēva grēkiem, tāpat kā nevienam no mums par to nav jāatbild. Politiķa gadījumā izņēmums, protams, būtu tad, ja tas kaut kā tieši ietekmētu viņa publisko darbību, bet tad tas ir jāpierāda. Man žēl, ka toreiz biju mazākumā starp žurnālistiem un ka arī A.Šlesera politiskajiem konkurentiem nebija godaprāta pateikt, ka ētiskā robeža ir pārkāpta.

Pagātnes vārdā

Kā vēl viens arguments manu oponentu pusē bija norāde, ka, ņemot vērā Latvijas īpašo vēsturisko situāciju, tāds jautājuma traktējums par premjeru krievu ir adekvāts. Nepiekrītu. Piekrītu, ka ir adekvāti jautājumi par to, vai premjerministrs var būt cilvēks, kas apmeklē 9.maija mītiņus un nespēj sakarīgi paskaidrot, ko tad saprot ar notikumiem 1940.gadā. Ir vēl virkne citu jautājumu, par ko SC būtu publiski jāspēj atbildēt attiecībā uz vēsturi, valodas un citiem jautājumiem.

Ja kādam ir šaubas par manām vēstures zināšanām vai nepietiekamo cieņu pret latviešu tautas ciešanām, tad varu paskaidrot, ka manā ģimenē vairāki cilvēki ir represēti tieši par to, ka bijuši latvieši. Mana vectēva, mātes tēva, vienīgais noziegums bija uzticība savai valstij un tautība. Es labi zinu, ka nāves spriedumos un deportāciju rīkojumos kā cilvēku noziegums tika minēta piederība latviešu nacionālistiem, buržujiem. Es to esmu zinājusi kopš manu apzinīgo gaitu sākuma un nekāda padomju skola vai vara man nav iemācījusi to apšaubīt.

Un tieši tādēļ, ka es zinu šīs un arī citas Latvijas XX gs. vēstures lappuses, kur cilvēkus šķiroja pēc tautībām, es uzskatu, ka jautājums par to, kādas tautības premjerministram Latvija ir gatava, ir nepieļaujams Latvijā XXI gadsimtā. Tā ir mana vēstures mācība, ka tauta, kura pati to izbaudījusi uz savas ādas, nedrīkst pieļaut, ka kaut kas tāds atkārtojas. Tieši tāpēc es arī uzskatu, ka žurnālistiem, kam ir ļoti lielas sabiedrības dotas pilnvaras, ir arī īpaša atbildība par to, kādā virzienā attīstās sabiedrība.

 

Komentāri (66)

dro 26.09.2011. 09.41

Ne jau piederība kādai tautai šķir cilvēkus Latvijā, bet viņu uzskati, tādēļ Edijs sava jautājuma vietā varēja palūgt atbildēt, vai Ušakovs Kononovu uzskata par varoni vai kara noziedznieku.

+21
-1
Atbildēt

4

    piziks > dro 26.09.2011. 10.37

    Ino, šī Tava ideja tam diskusam tikpat konstruktīva kā dr. Boša formas dzeltenums. SC darbībās daudz nopietnāku vājo punktu, lai Ušakovu kā partvadoni ar netiešām lietām kutinātu. Ierosme jau noderētu, ja nebūtu smagāku argumentu.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Edzs > dro 26.09.2011. 21.04

    kur tu ravi ka vinji svin 1.juliju? :)
    ta vinjiem ir seru diena. vismaz ta tam vajadzetu but, lai gan parasti to kas tiem neder tie nezin.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > dro 26.09.2011. 12.26

    Uz šādu jautājumu vēl var izlocīties – piemēram, pateikt, ka par Kononovu vēl esot kaut kas pārsūdzēts, ka nevaram runāt pirms nav tiesas atzinums, utml. (Kaut arī tā gluži nav taisnība – un ir iztiesāts līdz pēdējai instancei).

    SC partijas vadības apņemšanās turpmāk nesvinēt 1.jūliju un 13.oktobri (abas Rīgas “atbrīvošanas” gadadienas) būtu, manuprāt, būtiskāks solis saprašanās virzienā.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    dro > dro 26.09.2011. 11.59

    Optiskais Tēmeklis. Manuprāt tas ir lakmusa papīriņš, kas uzreiz nosaka SC īsto krāsu.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

andris902 26.09.2011. 09.44

…manuprāt, šī diskusija par Edija Boša uzdoto jautājumu tiek uztverta pārāk saasināti…kāpēc?…mūsu sabiedrībā vārds “krievs” ir kļuvis līdzvērtīgs lamu vārdam, tas netiek tik daudz lietots kā tautības apzīmējums, bet kā veselas sociālas grupas apzīmējums…no tā kautrējas arī paši krievi, labprātāk lietojot vārdu “krievvalodīgais”…ja E.D būtu pajautājis vai Latvijas vēlētāji ir gatavi krievvalodīgam premjerministram, tas nebūtu izsaucis tik vētrainu reakciju….
…pat ikdienas sarunās bieži vien cilvēki saminstinās lietojot vārdu “krievs”…it kā baidoties aizvainot uzrunāto…kāpēc šāda situācija izveidojusies – būtu citas diskusijas vērts jautājums…šķiet, ka kādiem šobrīd atkal radusies vainas apziņa, ka vārdu “krievs” var uztvert kā lamu vārdu…

+16
-3
Atbildēt

6

    Liene > andris902 26.09.2011. 11.32

    “zanE …manuprāt, šī diskusija par Edija Boša uzdoto jautājumu tiek uztverta pārāk saasināti…kāpēc?…mūsu sabiedrībā vārds “krievs” ir kļuvis līdzvērtīgs lamu vārdam”

    — Tik pat labi var teikt, ka mūsu sabiedrībā vārds “latvietis” bieži vien kļuvis līdzvērtīgs lamu vārdam. Palasiet, jeb, kā saka daži laucenieki, “palasieties” krievu Delfus. Bet vai tas rādītājs? Protams, ka ne. Ar to es vēlos teikt, ka jūsu vardi par vārda “krievs” līdzvērtīgumu lamu vārdam nav korekti, un lūk, par ko būtu jāraksta raksti, nevi par Ediju Bošu, bet par tādiem neapzinīgajiem ļaudīm, kā jūs esat.

    Runājot par lietas būtību, tad Edijs Bošs ir vienīgais no tās trakās diktoru šaikas, kuram ir izturība un veselīga attieksme pret dzīvi, atšķirībā no narkomanes un histeriķes Ilzes Jaunalksnes un nepārliecināta par sevi un nepārliecinoša Krēvica.

    Uzpūst no mušas zīloni nav liela māksla, ar ko nodarbojas raksta autore.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    austrisv > andris902 26.09.2011. 13.59

    Zane, Es Tev 100% piekrītu.
    Ar Buenu nav vērts diskutēt, jo faktiski jau paši krievi , liekas, 1939. gadā sagaidīja šos fašistus Maskavā un kopā maršēja Sarkanajā laukumā. Par laimi nesapratās pasaules dalīšanā, jo kā suņi saplēsās par kaulu ,un nu viens ir it kā uzvarētājs ar ASV militāro un piesūtītās pārtikas palīdzību savulaik, bet otrs eiropā joprojām laiza kara brūces, lai gan ir varena valsts.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > andris902 26.09.2011. 21.25

    Kad Hitlers ieņēma Franciju, Staļins apsveica Hitleru. Kur nu vēl sarkangarmiešu un melnā (īstā, ne ieroču/Waffen) SS kopējās parādes no abām pusēm izslaktētajā Polijā 1939. gada rudenī. Un pēc tā visa kādi buen-āti mūs te sauc par fašistiem sauc, osmelīnu sadzērušies…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 26.09.2011. 12.12

    …buena…iepazīstoties ar Tavu komentāru saturu šajā portālā…diskutēt ar Tevi – Tu neesi tā vērts…

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > andris902 26.09.2011. 11.45

    Kā mājās viņi te nejūtas, jo pārāk daudzi uzvedas kā nebeigtā WWII — turpina ieņemt “ienaidnieka” teritoriju, skatoties uz Kremļa sādžu pusi un gaidot uzslavas, un arī kādus grašus, kādu izpalīdzīgu politehnologu kā pirmsvēlēšanu talcinieku. Viņi tā cenās tādēļ, ka tai pašā laikā Latvija viņiem ir pietiekami ērts slēpnis, lai viņu bērnus nesūtītu kā lielgbalgaļu uz Čečeniju utml. siltajām zemēm: tieši tā ir iekārtojies arī Buena, — labi apzinās, ka fiziski viņu nesitīs, tādēļ atļaujas runāt par fašismu un fašistiem. Interesanti, ko viņš darītu un kā runātu, ja uz brīdi pie īstiem fašistiem trāpītos? Tātad viņam Latvija ir tik droša, lai nebaidītos itin nemaz.

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > andris902 26.09.2011. 11.35

    zanE …Союз нерушимый республик свободных
    Сплотила навеки Великая Русь. –
    šajā ” dzejā” ir arī atbilde jautājumam, kādēļ LR vārds ” krievs” vēl joprojām bieži tiek uztverts kā lamu vārds. Tās ir atskaņas no tiem laikiem, kad arī man kā skolniekam tika stāstīts par krieviem, kā par ” lielo brāļu tautu.”

    Otrs iemesls- ļoti liela daļa LR krievvalodīgo savu identitāti saista ar bijušo PSRS – tās ” varenību”. Katrai tautai ir vajadzīgas savas varonīgās vēstures lapaspuses, arī tiem ” padomju cilvēkiem”, kuriem reizē ar PSRS sabrukumu ” pazuda dzimtene” :) Vārdu sakot – kārtējā ” postpadomju problēma,” kurai diez vai kāds atradīs risinājumu tuvākajā nākotnē un kuru tik veiksmīgi izmanto SC šobrīd. Tik veiksmīgi, ka viņiem pat izdevies apvārdot gan “demokrātiskos medijus” LV, gan politiķus – vienu daļu

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

Jurģis Purgailis 26.09.2011. 20.26

Uz Latvijas etnisko attiecību vēsturiskā fona, jautājums, vai par premjeru var būt krievs bija vietā. Tas attiecas uz to, kā Ušakovs vērtē šo fonu un tā ietekmi uz daudzu iedzīvotāju domāšanu un attieksmi. Tāpat var ASV prasīt, vai iedzīvotāji pieņems prezidenti – sievieti, vai prezidentu, kas nav dievticīgs. Par Kenediju vaicāja, vai ASV pieņems prezidentu – katoli. Vācijā, nešaubos, ir vaicāts, vai tauta pieņems ministru prezidentu (kanzleru), kas ir turku izcelsmes. Šādiem jautājumiem nav nekāda sakara ar ultrapolitikorektu etnisku neitralitāti. Mēs dzīvojam realitātē un nav ko žurnālistiem pārmest, ja jautājumus pamato konkrētā realitātē.

+13
0
Atbildēt

2

    ——-
    Kembridžā skolotie Žurnālisti zina visu konkrēto-objektīvo realitāti/patiesību?
    Šeit ir Latvija – te tak’ vēl nav viss akurāt kā ASV, Vācijā vai kādā citā t.s. attīstītajā Rietumvalstī. Aizrādīt vajag, lai nezaudē mēra un realitātes sajūtu, kā tas LTV misējās pieredzes bagātajam žurnālistam, kas audzis un skolojies Čikāgā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > Jurģis Purgailis 27.09.2011. 09.41

    Bez tam esmu dzirdējusi agrāk, ka Vācijā liekas, ka ārlietu ministrs bija ebrējs un tieši tā arī teica, bet vai tāpēc ir uzreiz kādam jāapvainojas, ja nosauc tautību. Izrādās, ka pēkšņi tautība ir kaut kāds aizliegts auglis , kurā nedrīkst iekosties neviens. Interesanti, kurš gan ir pasludinājis ši vārda moratoriju uz trīs gadiem??? Vai tik ne tie paši ušakovieši, kuri patiešām laikam nejutas piederīgi nevienai nācijai: ne krievu, ne latviešu, jo ne jau par velti atskan aizinājumi te Latvijā izveidot jaunu nāciju latvijieši! Interesanti gan, kurš normāls latvietis tam piekristu, tāpat kā kurš normāls cittautietis tam piekristu? Domāju, ka tās ir PSRS rūgtās atraugas un tas, ka mūsu valstī nav audzināts patriotisms nevienā nācijā(t.sk. arī tā sauktajos krievvalodīgajos) Lai paskatās kas notiek ASV, kur visas tajā esošās nācijas ir amerikāni un savas valsts patrioti, neskatoties, ka viņi ir no citām nācijām, kas nebūt nav mazsvarīgi arī viņiem pašiem un tas tiek saglabāts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu