Vai veselības ministram ir vīzija vai tikai pārmetumi? • IR.lv

Vai veselības ministram ir vīzija vai tikai pārmetumi?

14
Foto: Oļesja Sokolova, F64
Valdis Freidenfelds

Viedoklis par žurnālā “IR” publicēto rakstu „Iztērēs jebkādu naudu”

18.augustā žurnālā „IR” publicēta saruna ar veselības ministru Juri Bārzdiņu, kurā pausts ministra viedoklis un nostāja par veselības aprūpes politiku Latvijā. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) uzskata, ka vairākas rakstā minētās lietas ir nepamatotas un neatspoguļo patieso situāciju.

Latvijas Republikas Veselības ministrijas (VM) galvenais uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Tā tas ir definēts Veselības ministrijas tīmekļa vietnē.

Taču pēdējā gada laikā Veselības ministrija ir aktīvi strādājusi pie veselības nozares profesionāļu reputācijas un cieņas graušanas, vainojot ikvienu citu pie veselības budžeta problēmām, kā arī pacientu iespēju mazināšanas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.

Diemžēl veselības ministrs pats publiski ir atzinis, ka viņam savas darbības laikā nav bijis laika, lai apsēstos un apspriestos, ko darīt tuvāko piecu, desmit un piecpadsmit gadu laikā, kāda ir veselības nozares attīstība tuvākajā desmitgadē. Ja nav stratēģijas, tad nav arī pēctecības, jo neviens ne par ko neatbild. Un tas ir dramatiski, ja iestādei un ministram, kuri ir atbildīgi par veselības nozari valstī, nav nekādas vīzijas, kur nu vēl stratēģijas, lai uzlabotu cilvēku veselību.

Ik uz soļa tiek atgādināti „vainīgie” – zāļu ražotāji ražo dārgas zāles, pacienti par daudz slimo, ārsti izraksta dārgas zāles, bet, vai pati ministrija ir ko darījusi, lai ne tikai skaļi un publiski visus apsūdzētu, bet domātu, kā uzlabot tik slikto situāciju Latvijas veselības aprūpē? Diemžēl pašlaik VM dienaskārtībā acīmredzot nav plāna un intereses veselības jomu sakārtot tā, lai cilvēks ātrāk izveseļotos, ātrāk atgrieztos darbā un ātrāk kļūtu ekonomiski aktīvs.

Veselības ministrija šā gada pavasarī, atklājot kampaņu „Ārstējies nepārmaksājot”, tās ideju pamatoja ar to, ka ik gadu pacienti par medikamentiem pārmaksā miljoniem latu. Veselības ministrija gan aizmirsa (vai arī nevēlējās) sabiedrībai pastāstīt arī to, ka pacienti šo summu pārmaksā tieši valsts īstenotās veselības politikas un kompensējamo zāļu sistēmas nepilnību dēļ. 

Pirmkārt, ar VM īstenoto komunikāciju nepārtraukti tiek radīts iespaids, ka medikamentu cenas Latvijā ir ļoti augstas. Taču SIFFA vēlas atgādināt, ka Latvijā ar likumu ir noteikts, kādām ir jābūt zāļu ražotāju medikamentu cenām – cenai ir jābūt trešajai zemākajai Eiropā, ne dārgākai kā Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to šeit nemaz pēc likuma nevar būt augstāka cena par citiem. 

 Otrkārt, medikamentu cenas nevar skatīties citu valstu kontekstā, jo katrā valstī ir citādāka valsts politika veselības aprūpē un zāļu kompensācijā, atšķirīgi PVN. Cena veidojas no dažādiem komponentiem – zāļu ražotāja cena, lieltirgotavu cena, aptiekas uzcenojums, PVN, un pamatojoties uz likumu, nevis kā apgalvo ministrs – „cik spēcīga valsts bijusi ar farmācijas industriju”. Un ir valstis, kurās medikamentiem PVN ir ļoti minimāls, taču Latvijā pēdējos gados PVN medikamentiem ir pieaudzis no 5% uz 12%.

Runājot par kompensējamo zāļu budžetu uz vienu cilvēku, salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir vienā no pēdējām vietām – Rietumeiropas valstīs tas ir aptuveni 350 eiro uz iedzīvotāju, Igaunijā – 68 eiro, Lietuvā 58 eiro, bet Latvijā – 42 eiro uz iedzīvotāju. Protams, nav jau runa par sacensību, kurš būs pirmajā vai pēdējā vietā, taču diemžēl arī šis rādītājs atspoguļo valsts nostāju un attieksmi pret saviem iedzīvotājiem. Tas arī parāda valsts spēju domāt ilgtermiņā – vai valsts ir ieinteresēta ekonomiski aktīvos iedzīvotājos, vai arī domā tikai īstermiņa, kur un kā ieekonomēt naudu tikai šodienas perspektīvā. 

Tāpēc rodas jautājums – ko ministrija vēlas pateikt ar kampaņu „Ārstējies nepārmaksājot”, ja no valsts puses ir darīts viss, lai pacienta izmaksas palielinātu? Ar likumu ir palielināts pacientu līdzmaksājums. Latvijā receptūras tirgus jeb kompensējamā sistēma ir 60% no visa medikamentu tirgus, no kura tikai daļu (33%) kompensē valsts, bet pārējo – pacienti. Salīdzinājumā ar Igauniju – tur pacientu līdzmaksājums ir 36%, pārējos 64% sedz valsts. Latvijā pacientu līdzmaksājums ir 67%, bet valsts tikai – 33%. Inovatīvo zāļu ražotāji šajā laikā nav cēluši medikamentu cenas un valsts budžetā ir iemaksājuši miljonus latu, lai tikai Latvijas kompensējamo medikamentu sistēma nesabruktu un pacienti turpinātu saņemt zāles, tajā pat laikā pretī saņemot absurdus pārmetumus no VM.

Autors ir Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors

 

Komentāri (14)

rencisv 06.09.2011. 18.18

Ir skaidrs, un autoram piekritu, ka valsts samaksas dala par medikamentiem butu japalielina, tacu mums jasaprot ka lai ari maza, apmaksato medikamentu apjoms krizes situacija palika prakstiski nemainigs ap 72miljoniem Ls, kamer slimnicam, ambulatorai praksei, primarai profilaksei samazinajumi bija lieli. Jautajums ir ari par to vai sos apmaskatos medikamentus sanem socialas grupas kam tas visvairak nepieciesams (nav ikgadejas ienakuma deklaracijas kas so procesu butiski sarezgi).
Vel jo vairak, mums jasaprot ka KOPEJAIS medikamentu tirgus Latvija uz vienu iedzivotaju pec Eurostat Statistics Database ir 239Eiro, Igaunija 224 Eiro, Polija 235Eiro, Rumanija 172Eiro, tas protams ir mazak neka ES videjais kas ir 376Eiro. Lai gan receptes uz vienu iedzivotaju Latvija ir mazak neka videji uz vienu cilveku ES, jautajums ka ta var but?
Papildus tam ir skaidrs, ka mes neesam domajusi ka naudu efektivi teret, mums ir 8.5 magnetiskas rezonanses aparati uz vienu miljonu iedzivotajiem, kamer Anglija 5.1, Francija 5.7, Cehija 3.1, Kanada 6.7. Ari tas ka mes izdaram vairak sos izmeklejumus uz 1000 iedzivotajiem, jeb 23.5 uz vienu tukstoti, kamer Francija/Austrija 20 un vienu tukstoti. 2003 gada Latvija izdarija ~10 000 magnetiskas rezonanses izmekleklejumus, 2010 gada 47 000, kamer apmaksa par so izmeklejumu Latvija ir tikai nedaudz mazaka neka Anglija.
Lidz 2008 gada mes kopuma (valsts+privatie legalie maksajumi) veselibas aprupe terejam vairak ka Igaunija (5.4%), Latvija (6.2%), tacu 2009 gada Igaunija Euro-Kanadas veselibas indeksa atrdas 12, kamer Latvija 30 vieta. Mes publiski sakam, ka valsts tagad nodrosina tikai akutas, bet ne planveida hospitalizacijas! Tacu 2008 gada slimnicas izrakstija 338 000 cilveku (3 vieta ES), bet 2010 gada 295 000 jeb par ~10% mazak, vai mes tiesam domajam lidz 200 gadam tikai sie 10% bija planveida slimnieki? Mums godigi jamegina atbildet kapec ta ir?
ugis gruntmanis

+2
0
Atbildēt

0

ineser 06.09.2011. 09.35

Es, savukārt, atļaušos nepiekrist. Nenoliedzami veselības aprūpes finansējums Latvijā ir starp zemākajiem Eiropā, tas ir fakts. Tomēr diezin vai ir noliedzams arī tas, ka pašā sistēmā, veselības aprūpes finansējuma sadalē un tā izlietošanas kontrolē, ir būtiskas nepilnības. Domāju retais nebūs dzirdējis gadījumus par pacientiem “pierakstītām” diagnozēm un dažnedažādām farmācijas kompāniju lobija izpausmēm.

Īpaši fascinējošs šķiet rakstā atgādinātais – noteikumos atrunāts: Latvijā zālēm jābūt 3. lētākajām Eiropā. Kas gan, manuprāt, ir atruna ar “lielu caurumu”. Pats no savas pieredzes zinu, ka arī divas reizes lētākas cita ražotāja zāles var palīdzēt tikpat efektīvi kā dārgākās, ko izrakstīja ārsts. Man paveicās, jo mamma strādā aptiekā un zināja ieteikt lētāku alternatīvu. Pārējiem nākas pirkt dārgā gala tabletes, kas nemaksā vairāk kā kaimiņvalstīs.

Uzskatu, ka Latvijā veselības finansējums ir jāpalielina, bet tikai tad, kad sistēma būs sakārtota tiktāl, ka tā spēs garantēt piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu. Pretējā gadījumā nāksies turpināt uzturēt augstu ūdens līmeni mucā ar cauru dibenu.

+2
0
Atbildēt

0

Ieva 06.09.2011. 17.05

Piekrītu augstāk esošajiem komentētājiem.
Īsumā situāciju var raksturot tā- Latvijā veselības aizsardzības jomā joprojām tiek uzturēta sociālismā iedibinātā sistēma.
Sistēma, kurā vajag naudu izsist, iedalīt, ieplānot, bet tikai ne nopelnīt. Tāpēc nauda līst kā caurā mucā, tāpēc tiek milzu nauda tērēta par dārgām diagnostikas iekārtām, kuras pēc tam stāv dīkā, tāpēc dakteri var atļauties atsēdēt-laiku slimnīcās, bet pelnīt naudu personiski ar savām “zelta rokām”, bet uz valsts sagādātā aprīkojuma. Skumjākais ir tas, ka nekas jau nemainās. Runa jau visu laiku iet par [sociālistisko] pārdali: vairāk, mazāk slimnīcām, vairāk, mazāk ģimenes ārstiem, vairāk, mazāk zālēm, vairāk, mazāk…
Kamēr medicīna netiks nostādīta uz tirgus pamatiem, tikmēr Nekas nemainīsies. Protams, valstij ir jākompensē izdevumi par operatīvo palīdzību, bet Latvijas pilsonim būtu beidzot jāiemācās, ka rūpes par paša veselību ir paša, nevis valsts rokās, Jāveic profilaktiski pasākumi, pareizi jāēd, jāatbrīvojas no kaitīgiem ieradumiem, jāsporto, jāapdrošinās, nevis jāgaida, ka valsts sadakterēs paša sabojāto veselību.

Savukārt, pārmest ministrijai, ka tā ir izvirzījusi saukli “Ārstējies nepārmaksājot”, manuprāt, ir absurdi. Vai tad farmaceitiskās firmas atbalstītu “Ārstējies pārmaksājot”?
Te nu raksta autors ir pāršāvis pa strīpu.

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu