Rīgas ostas pārcelšanas risks – zaudēt ES naudu vai pārmaksāt • IR.lv

Rīgas ostas pārcelšanas risks – zaudēt ES naudu vai pārmaksāt

27
Osta. Foto: Dāvis Valbaks, F64
Sanita Jemberga

Neapskaužamā situācijā nonācis viens no lielākajiem projektiem, ko Latvija īsteno ar ES fondu atbalstu – Rīgas ostas pārcelšana no Vecrīgas namdurvīm uz industriālu teritoriju otrā Daugavas krastā. 

Ne tikai konkursā uzvarējis piedāvājums, kas ir 12,7 miljonus latu dārgāks par lētāko un ir apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), bet tā ietvaros Rīgas brīvosta par publisko naudu vēlas būvēt arī piestātnes, ko to nomnieki ir gatavi finansēt paši un sakās varam uzbūvēt četras reizes lētāk, ceturtdien vēsta žurnāls “Ir”.

Žurnāls ziņo, ka projekts sākās pirms pieciem gadiem, kad Rīgas dome nolēma līdz 2013.gadam aizvākt ostu no vēsturiskā centra. Viens no svarīgākajiem apsvērumiem bija pilsētas gaisa kvalitāte, kurai kaitē kravu putekļi un par ko valsti iesūdzēt piedraudējusi Eiropas Komisija. Tāpēc osta ir apņēmās Krievu salā uzbūvēt infrastruktūru, tostarp jaunas piestātnes, diviem ogļu pārkraušanas operatoriem — “Strek” un “Rīgas centrālais terminālis” (tā mātesuzņēmumu KNAB tā sauktajā oligarhu lietā saista ar Šķēles, Lemberga un Šlesera slēptām īpašumtiesībām).

Brīvostas izsludinātajā slēgtajā konkursā par infrastruktūras būvi piedalījās trīs firmas — vietējā pilnsabiedrība BMGS S (Skonto būve un BMGS), dāņu un igauņu apvienība “Aarsleff-Merko” un vācu būvnieks “Josef Mobius Bau-aktiengesselschaft”. Uzvarēja BMGS S piedāvājums par 88,7 miljoniem latu. Tas bija par 12,7 miljoniem dārgāks nekā lētākais piedāvājums, ko izteica vācieši.

BMGS ir piedalījušies projekta iepriekšējos posmos – Krievu salas tehnisko projektu izstrādāja SIA Jūras projekts, kuram ar BMGS ir ne tikai kopīga adrese, bet tas līdz pērnajam gadam bija uzņēmuma līdzīpašnieks. Savukārt pats BMGS 2006.-2008.gadā ir veicis vairākas inženierģeoloģiskās izpētes jaunajam kravu rajonam un piestātnēm. Ar ostas darbu saistīts profesionālis žurnālam “Ir” atzīmēja, ka konkursa nolikumā minētās iekārtas ar konkrētu celtspēju gandrīz precīzi atbilst tehnikas sarakstam, kāds publiski ieraugāms BMGS mājaslapā un tādā komplektācijā faktiski nav nevienai citai Latvijas kompānijai.

Abi zaudējušie pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniedza sūdzības par konkursa nolikumu un vērtēšanu. Punktu skaits gandrīz visās kategorijās bija līdzīgs, izņemot vienu – ārzemniekus bija iegāzusi “darba organizācija”.

“Aarslef-Merko” advokāte Debora Pāvila sūdzību izskatīšanā IUB norādīja, ka “Aarsleff’ ir ietekmīgākais Dānijas uzņēmums hidrobūvju celtniecībā, kam ir ievērojama pieredze arī Vācijā, Lielbritānijā, Polijā un Zviedrijā, tāpēc nevarot iedomāties, kā pēkšņi darba iecerētā organizācija Latvijā var izrādīties tik zemu vērtējama. Viņa pauda viedokli, ka BMGS S bijušas priekšrocības un tas bija no konkursa jāizslēdz. Otra uzņēmuma advokāts Sandis Petrovičs atzina: “Jau konkursa laikā ar ostu saistīti cilvēki maniem klientiem lika skaidri saprast, ka nekādi vācieši šajā konkursā neuzvarēs,” sīkāk neprecizējot.

Rīgas Brīvostas pārvalde sūdzības izskatīšanā IUB norādīja, ka neviens no zaudētājiem nolikumu neapstrīdēja konkursa laikā un neuzdeva jautājumus par izvirzītajām prasībām. Kļūdas darbu grafikos norādot par zemo gatavību darbiem – zaudējušie pretendenti neizprotot Latvijā būvniecību reglamentējošās normas. BMGS S nekādu priekšrocību neesot bijis, jo tehniskais projekts bijis pieejamas brīvostas interneta lapā visiem konkursantiem. “Mēs uzvarējām, jo mūsu piedāvājums vienkārši bija vislabākais,” IUB sēdē teica BMGS S jurists Aivars Borovkovs.

Ar šo strīdu IUB jātiek galā līdz 1.augustam. Taču, kā norāda “Ir”, ir vēl cits, būtiskāks. Nesen premjera Valda Dombrovska (Vienotība) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vizītes laikā ostā lielākais ogļu pārkrāvējs – Rīgas centrālais terminālis (RCT) – apliecināja, ka sev nepieciešamās divas piestātnes Krievu salā gatavs būvēt pats.

Osta vēlas būvēt universālās piestātnes, kas der dažādiem kravu veidiem – gan beramajām, gan konteineriem – un ļautu nākotnē izīrēt tās arī citiem, ne tikai ogļu krāvējiem. RCT universālās piestātnes nav nepieciešamas, uzņēmums gatavs pats uzbūvēt vienkāršākas piestātnes, kas izmaksātu četrreiz lētāk – 24,5 miljonu latu vietā sešus miljonus.

“Mums publiskās naudas ieguldījums piestātnēs nav vajadzīgs,” teica RCT mātesfirmas “Rīgas Tirdzniecības osta” vadītājs Ralfs Kļaviņš. RCT vajagot skaidrību līdz septembrim, citādi potenciālie partneri no Krievijas kompānijas “SDS – Ugol” varot nolemt būvēt termināli Murmanskā, kas būtiski samazinātu ogļu kravas plūsmu uz Rīgu. Kļaviņš uzsvēra, ka brīvostas piestātņu tehniskais projekts nav saskaņots ar uzņēmumu un tajā ir nevajadzīgas, bet dārgas lietas, piemēram, elektropieslēgums kuģiem, kas maksā piecus miljonus eiro, bet nav sevišķi nepieciešams – kraušanas laikā kuģi var darbināt dzinējus. Žurnāls privātā uzņēmuma iniciatīvu skaidro ar rūpēm par īres maksu, kas dārgāka projekta gadījumā ir lielāka.

Galavārds par projektu jāsaka valdībai. Žurnāls uzskaita virkni risku. Ja Eiropas Komisija (EK) kā līdzfinansētāja nepiekrīt stividoru nodomam pārcelt tikai ogļu kravas, un pārējās centrā paturēt, tad valsts var neatgūt projektā iztērēto naudu. EK akceptu vajadzēs arī tad, ja privātajiem ļautu pašiem celt piestātnes, jo ceļi un cita infrastruktūra tāpat taptu par brīvostas līdzekļiem – un pēc premjera teiktā, tas nozīmētu vismaz gadu ilgu saskaņošanu, un tad var nepagūt līdz 2013.gadam, kad beidzas pašreizējais ES budžeta periods. Jūtamas bažas, ka tad ostai pārmetīs garām palaisto iespēju vismaz publisko infrastruktūru uzbūvēt ar ES naudu, netērējot tik daudz savējās. Valdībā ir arī satraukums par reputācijas zaudēšanu EK acīs, nespējot realizēt vienu no apjomīgākajiem projektiem.

Satiksmes ministrs žurnālam teicis, ka atbalsta uzņēmēju viedokli. Savukārt premjers – ka vēl jāizvērtē visi plusi un mīnusi. Būtisks būs EK viedoklis, vai pietiek tikai ar ogļu kravu pārcelšanu. Ja Satiksmes ministrija vai osta piedāvās projektu sašaurināt, to var, bet jārēķinās – ES nauda šajā budžeta posmā tam, visticamāk, vairs nebūs. “Teorētiski tas ir iespējams, taču tā ir konceptuāla valdības izšķiršanās,” teica Dombrovskis.

Komentāri (27)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu