Pils torņa dziesma pirms prezidentu maiņas

Ilgi stāvu domādams – pieslieties vai dibināt? Bet Bērziņam tikmēr: “Rūgts!”

Nu, lūk, vakar vakarā kopā ar džekiem sēdējām pie Vanšu tilta, dzērām no papīra maisiņiem alu. (Alkohola lietošana ir kaitīga veselībai!). Klausījāmies, kā pilsētā lēni iestājas klusums. Kad klusums jau bija gandrīz iestājies, no prezidenta pils torņa atskanēja dziesma. Liekas, dziedāja Valdis. Noklausījāmies.
Vēlāk ar dežūrējošo trolejbusu braucu mājās un domāju: grūti būt prezidentam. Iepatīkas tev darbs, bet tad — pļukt! — un tu vairs neesi nekāds valdnieks. Monarhija no šī viedokļa ir labāka — ja patīk valdīt, valdi, kamer smiltis birst… No otras puses, ja tautai (Latvijas gadījumā Saeimai) nepatīk valdnieks, nevienam nav jāmirst — var samainīt. I jauns valdnieks, i vecais vēl tīri sprauns un šiverīgs — sava veida sinerģija pat var sanākt. Tad vēl domāju — ja es kļūtu par prezidentu, tad arī noteikti apprecētos. To arī apsolīju savai draudzenei pirms iemigšanas.

Prezidentu maiņas izraisītās eksistenciālās pārdomās,
ar cieņu — vienmēr jūsu
Mikus&ZeltaCaunas