Ministru vietnieku komiteja vērtējusi Latvijas situāciju minoritāšu tiesību jomā
Eiropas Padomes (EP) Ministru vietnieku komiteja mudina Latviju saskaņā ar nacionālo minoritāšu aizsardzību konvenciju atļaut paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos izmantot mazākumtautību valodu, vēsta aģentūra LETA.
30.martā EP Ministru vietnieku komiteja pieņēma rezolūciju par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā. Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu ir noslēdzies pirmais minoritāšu konvencijas izpildes uzraudzības cikls Latvijā.
Komiteja atzinusi, ka latviešu valodas kā valsts valodas stiprināšana un tās apguves veicināšana ir leģitīms sabiedrības integrācijas instruments. Vienlaikus komiteja aicinājusi Latviju veikt arī turpmākus pasākumus dažādās jomās, lai veicinātu nacionālo minoritāšu tiesību efektīvu īstenošanu.
Rezolūcijā Ministru komiteja secinājusi, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji Latvijā negūst pilnīgu labumu no svarīgiem Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem, tāpēc jāļauj pie nacionālām minoritātēm piederošām personām izmantot savu valodu darījumos ar administratīvajām iestādēm un arī paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos saskaņā ar konvencijas noteikumiem.
Organizācija norāda, ka “nepilsoņu” identificēšana ar nacionālo minoritāti Vispārējās konvencijas kontekstā ir apsveicama, tomēr īpašu izņēmumu dēļ Latvijas tiesību aktos šīs personas nesaņem aizsardzību saskaņā ar vairākiem Vispārējās konvencijas noteikumiem. Atbildīgās iestādes tiek aicinātas piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus tā, lai “nepilsoņus” neskartu nesamērīgi ierobežojumi.
EP konstatējusi, ka Latvijas atbildīgās iestādes pēdējos gados ir veikušas uzslavas cienīgus centienus, lai veicinātu sabiedrības integrāciju. Ir veikti arī pasākumi, lai uzlabotu tiesisko un institucionālo sistēmu aizsardzībai pret diskrimināciju un rasismu.
Ministru komiteja norāda, ka ir svarīgi izvairīties no valodu diskriminācijas darba tirgū attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Dziļas bažas rada valsts valodas prasmju prasību nostiprināšana nodarbinātības jomā, īpaši privātā sektora profesiju jomā, bet arī jautājumā par konkrētām profesijām valsts sektorā. EP ir sniegusi rekomendācijas attiecībā arī uz romu tautības iedzīvotāju integrāciju, kā arī pozitīvi novērtē plašo piedāvājumu skolās apgūt nacionālo minoritāšu valodas.
Ārlietu ministrija skaidro, ka minoritāšu konvencija ir programmatiska rakstura dokuments. Tā nenosaka valstīm konkrētus risinājumus nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanai, kā arī neregulē pilsonības politikas vai citus konstitucionālā rakstura jautājumus. Līdz ar to pilsonības politikas, valsts valodas lietojuma un politiskās līdzdalības jautājumus Latvija arī turpmāk risinās atbilstoši Satversmē un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem.
Nākamais uzraudzības cikls sāksies šā gada beigās un, pēc ministrijas sniegtās informācijas, šajā procesā Latvija turpinās dialogu ar minoritāšu konvencijas ekspertu komiteju un šīs konvencijas uzraudzības institūciju – Ministru komiteju.
Komentāri (22)