Tiesībsargu cer nosaukt nedēļas laikā • IR.lv

Tiesībsargu cer nosaukt nedēļas laikā

33
Tiesībsargs Romāns Apsītis. Foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64

Puse iedzīvotāju nezina 4 gadus strādājušo tiesībsargu Romānu Apsīti

Saeimā nav panākta vienošanās par tiesībsarga amata kandidātu, tādēļ parlamenta frakciju padome ceturtdien nolēma pieteikšanas termiņu pagarināt par vienu nedēļu līdz 17.februārim, vēsta aģentūra LETA. Ir.lv jau rakstīja, ka koalīcija nav spējusi vienoties par nosaucamo kandidātu līdz 10.februārim, kas bija sākotnēji noteiktais termiņš.

Pašreizējā tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaras beigsies 28.februārī, viņš atteicies atkārtoti kandidēt šim amatam. Apsītis ir pirmais tiesībsargs mūsu valstī un jau pirms četriem gadiem atzina, ka uzņemas šo amatu kā misiju. Viņa darbību kā nepietiekami aktīvu vērtējuši atsevišķi cilvēktiesību eksperti un kritizējuši Tiesībsarga biroja darbinieki.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" aptaujā noskaidrots, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju jeb 46% tiesībsargu Apsīti nepazīst un nezina viņa darbību, informēja telekompānija LNT. Interneta aptaujā, kurā 2.-3.februārī piedalījušies 700 ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, 26% aptaujāto nespēja novērtēt Apsīša līdzšinējo darbību.  Kopumā ar tiesībsarga Apsīša līdzšinējo darbību ir apmierināti 7% aptaujāto, savukārt piektdaļa – 21% – ar to neapmierināti. 12% aptaujāto ir drīzāk neapmierināti, savukārt 9% – pilnībā neapmierināti ar Latvijas pirmā tiesībsarga darbību.

Jau vēstīts, ka Saeimas trijām lielākajām frakcijām – ''Vienotībai'', Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), ''Saskaņas centram'' – radušās problēmas atrast cilvēku, kurš piekristu kandidēt šim amatam. Tam uzrunāti gan Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede un bijušais  Satversmes tiesas tiesnesis Aivars Endziņš, gan Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits, taču neviens nav bijis ar mieru.

Iepriekš Saeimas "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pauda cerību, ka parlamentā būs iespējams panākt kopīgu vienošanos par vienu tiesībsarga amata kandidātu, kas būtu pieņemams gan koalīcijai, gan opozīcijai. Tagad koalīcijas politiķi uzskata, ka nevajag steigties ar kandidāta nosaukšanu.

Pēc portāla Pietiek.com vēstītā, no ZZS, kuras oficiālā pozīcija ir sagaidīt pieņemamu kandidātu no koalīcijas partnera ''Vienotības'', kuluāros uzpeldējis saraksts ar vairākiem juristiem, kuriem bijusi ar advokātu birojiem, kas tiesā pārstāv Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Konkrēti uzvārdi nav zināmi, sarakstu redzējis ļoti šaurs cilvēku loks.

Neoficiāli avoti pauduši, ka ar Lembergam tīkamo kandidātu sarakstu Saeimas frakcijas apstaigājis ZZS frakcijas konsultants Kārlis Boldiševics, kurš saistīts ar Lemberga interešu pārstāvēšanu dažādu uzņēmumu padomēs. Viņš pats Pietiek šo informāciju raksturoja ar vārdiem: ''Nav taisnība, un pārpratums.” ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šo ziņu patiesumu noliedzis: ''Es jums varu pateikt – tās ir pilnīgas un galīgas blēņas, man par to informācija nav absolūti nekāda. Viņš [Boldiševics] neko nevar skaņot, jo viņam neviens tādas pilnvaras nav devis. Viņš vairs nav partijas ģenerālsekretārs, viņš ir vienkāršs frakcijas konsultants.” Atsevišķi ZZS deputāti Pietiek apliecinājuši, ka frakcijā tiesībsarga kandidāti nav apspriesti.

Jāatgādina, ka Lembergs kā tiesvedībās iesaistīta un prokuratūras redzeslokā esoša persona iesniedzis tiesībsargam vairākas sūdzības par tiesībsargājošo iestāžu darbību, un Apsīša vadītais birojs rosinājis pārbaudes. 2008.gada oktobrī tiesībsargs pēc Lemberga sūdzības konstatēja vairākas nepilnības normatīvajos aktos saistībā ar personas informēšanu par pirmstiesas procesa termiņa pagarināšanu tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kurā turpinās tiesvedība un Lembergam izvirzītas apsūdzības smagos noziegumos. Ventspils mērs ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vairākiem cilvēktiesību pārkāpumiem ar viņu saistītajos kriminālprocesos, un tiek pieļauts, ka Tiesībsarga biroja atbalstoši atzinumi Lembergam palīdzētu tiesvedībā.

Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina parlaments. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām. Jaunā tiesībsarga pilnvaru termiņš būs pieci, nevis četri gadi, kā līdz šim, saskaņā ar iepriekš Saeimā pieņemtejiem grozījumiem Tiesībsarga likumā.

Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Likums noteic, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Kriminālvajāšanas sākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

Komentāri (33)

Janka, Janic 09.02.2011. 19.24

kameer valstii politiski ekonomiskos jautaajumus vajadzees saskaņot ar smagajos noziegumos apsuudzeetiem , nevienu normaalu ombudsmeni neatradiisiet , tam zuud jeega.

+7
0
Atbildēt

0

mxblack 09.02.2011. 19.50

Ja V.V.Freiberga atsakās ieņemtm šo amatu, tad tiešām šito kantori ir jāklapē ciet, kamēr valsts kļūs bagātāka. Pagaidām tas tikai izvelk no budžeta palielu summu savām algām, bet jūtamas darbības tur nenotiek. Varbūt tur atradīsies kāds no vinīšiem, tad viņš ātri to kantori nolikvidētu.

+9
-3
Atbildēt

1

    lebronj2356 > mxblack 10.02.2011. 12.36

    Pasaule nebeidzas pie VVF, lai arī daudziem tā likto – nu nav viņa nekāds nokritis brīnums. Ir vēl arī citi kandidāti, var tak arī Maizīti uzrunāt vai arī kādu citu pazīstamu juristu !

    +1
    0
    Atbildēt

    0

www.vecamate.lv 09.02.2011. 22.50

Tiesībsarga nozīme pēc idejas balstās vienkāršā sabiedriskā autoritātē.Bez reāliem intrumentiem kādu piespiest,sodīt.Valstī kur rakstītiem,akceptētiem likumiem spļauj no augsta koka, tādam postenim ir tikai dekoratīva nozīme.Sociums līdz tam vnk nav izaudzis.Vkontrole jau ir viens smuks parodijas piemērs-atrastie pārkāpumi vagoniem, un kas no tā? Ne silts ,ne auksts.Tur jau jābūt bišku jocīgam,lai parakstītos tēlot inventāra puķupodu.

+6
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu