Sarkozī sola, ka kopā ar Merkeli nekad neļaus eiro sabrukt
Bez eiro Eiropa būtu nonākusi "šausmīgā krīzē," Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā ceturtdien paziņoja eksperti, vēsta aģentūras LETA-AFP. Lai arī krīzes dēļ cietušas vairākas no 17 eirozonas dalībvalstīm, citas eiro vērtē kā pozitīvu stabilizējošu faktoru.
"Es domāju, ka Eiropas sistēma darbojas visai labi. Tā demonstrējusi izturību pret šo krīzi," norādīja Francijas reklāmas giganta "Publicis" vadītājs Moriss Levī. "Ja mēs palūkotos uz to, kas Eiropā notiktu, ja mums nebūtu eiro, Eiropas Savienības (ES) un nesen piedzīvotās koordinācijas, es domāju, ka mēs piedzīvotu šausmīgu krīzi."
"Grieķija būtu bankrotējusi. Viņi nebūtu spējīgi apmaksāt parādsaistības, tāpat kā Īrija," uzsvēra Levī. Jau ziņots, ka parādsaistību nomocītā Grieķija pērn bija spiesta lūgt palīdzību ES, lai izvairītos no maksātnespējas, kas varēja satricināt eirozonu.
Arī Īrija pagājušā gada nogalē bija spiesta rīkoties līdzīgi pēc tam, kad valsts nespēja iegūt finansējumu starptautiskajos tirgos. Lai arī krīzes dēļ cietušas vairākas no 17 eirozonas dalībvalstīm, Vācijas lielākā mazumtirdzniecības uzņēmuma "Metro" vadītājs Ekharts Kordess uzsvēris, ka viņa valsts "no eiro guvusi ievērojamu labumu". "Ja mums nebūtu eiro, mēs piedzīvotu ievērojamu Vācijas markas vērtības pieaugumu, kas nav noticis," sacīja Kordess.
ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co." vadītājs Džeimss Daimons pauda uzskatu, ka ES "ir viens no cilvēku visu laiku lielākajiem panākumiem". Taču viņš atzina, ka atšķirības starp eirozonas valstīm sarežģījušas parādsaistību krīzes koordinētu atrisināšanu.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ceturtdien Davosā noraidīja spekulācijas pret eiro, uzsverot, ka viņš un Vācijas kanclere Angela Merkele nekad neļaus Eiropas vienotajai valūtai sabrukt. "Vai nu tā būtu kanclere Merkele, vai es, mēs nekad, nekad nepagriezīsim muguru eiro. Mēs nekad nepametīsim eiro, mēs nekad neattieksimies no eiro," Pasaules Ekonomikas forumā norādīja Sarkozī.
"Eiro nozīmē Eiropa. Eiro ir Eiropa, un Eiropa mūsu kontinentā nesusi 60 gadus miera, tāpēc mēs nekad neatteiksimies no eiro un neļausim tam sabrukt," uzsvēra Francijas prezidents. "Mums tas nav tikai ekonomikas jautājumus, bet saistīts ar mūsu identitāti kā eiropiešiem. Tie, kuri vēlas būt pret eiro, esiet uzmanīgi savās investīcijās. Mēs esam apņēmušies nodrošināt eiro stabilitāti."
"Tas ir tik svarīgi, ka mēs to aizstāvēsim jebkurā brīdī. [Eiro] sabrukšanas sekas būtu tik katastrofālas, ka mēs pat neapsveram šādu iespēju," sacīja Sarkozī. Vairākas eirozonas valstis nonākušas vērienīgās parādsaistības, kritiķiem liekot apšaubīt eirozonas spēju pārvarēt šo krīzi, taču Sarkozī norādījis, ka tā ir politiska prioritāte.
Komentāri (24)
andrisskrastins 27.01.2011. 15.29
Lai arī Eiro eksistencē saskatu vairāk labuma, nekā negatīvā, krīzi daļēji radīja Eiro zonas brīvi pieejamo kredītu plūsma. Šaubos vai Grieķija dzīvotos ar tādu ārējo parādu, ja nebūtu Eiro. Tas pats par Īriju.
Jebkurā gadījumā atpakaļ mīņāties vai kaut ko atcelt šobrīd vairs nevar. Ir jāspēlē ar tādām kārtīm kādas ir. Patīkami, ka Igaunija nepiedalās kopējā tumsonības festā un drosmīgi dodas uz priekšu – kā vienmēr to ir darījusi.
0
ierados 11.05.2017. 10.36
Šādus tekstus ar sajūsmu var bīdīt vien no bērnu gultiņas izkritis zaļknābis, kurš tikko plastmasas rotaļu mašīnīti nomainījis pret reālu autiņu, ko uzskata par baudas gūšanas un izrādīšanās līdzekli. Uz priekšu, krutais veci! Ļoti ceru, ka nevienu nenositīsi. Par tevi rūpe maza.
0
atrium 10.11.2016. 22.29
Piebildīšu, ka ātrāku līkuma vai pagrieziena izņemšanu, vienmēr nodrošinās vadāmā slīde, tāpēc, katram ieteicams ziemas sākumā to apgūt vietās, kur netiek traucēts citiem. Vispār mašīnas slidināšana, kas sagādā neaprakstāmu baudu, ziemas apstākļos, praktiski nenodeldē riepas. Ideālā variantā slidināšanu būtu jāapgūst tādā līmenī, lai to varētu veikt nedomājot, tas nozīmē, kā elpot vai staigāt. Lai braucienā apmestu autiņu par 180 grādiem, nepieciešams izjaukt pakaļējo riteņu un ceļa saķeri, noraujot roceni, vai iemetot zemākā pārnesumā. Ja ir vēlēšanās strauji apmest mašīnu uz vietas, pakaļējās piedziņas autiņiem nedaudz jāsagriež stūre un strauji jāgāzē, priekšpiedziņas jāsagriež stūre, jānorauj rocene un strauji jādod gāze, tad mašīnas priekša apbrauks ap asi. Šie padomi, protams, nav domāti prātu izkūkojušiem tantukiem, vai veciem pedofīliem.
Mašīnām ar priekšējo piedziņu, gadījumos, kad priekšā negaidīti uzrodas objekts un nobremzēt nav iespējams, nedaudz pagriežot stūri un uzdodot gāzi, priekšējie riteņi mašīnu izvilks un šķērsli izdosies apbraukt. Vēl, braucot mašīnā ar priekšpiedziņu galīgi nejūt apledojumu, tāpēc sliktos laika apstākļos ieteicams periodiski pārbaudīt ceļa stāvokli, nedaudz piebremzējot, jo vajadzības gadījumā vēlāk ceļš bremzēšanai var izrādīties pa īsu.
0