E-receptes ieviešana Latvijā izmaksās 405 tūkstošus • IR.lv

E-receptes ieviešana Latvijā izmaksās 405 tūkstošus

13
Oļesja Sokolova-Godovaņuka, F64
Ilze Malaševska

85% no finansējuma apjoma ir no ERAF, 15% – valsts 

2010. gadā Igaunijā ieviesa e-receptes projektu, kas paredz vienotu sistēmu, kurā tiek glabāta informācija par patērētāja iegādātajām zālēm, ļaujot to izmantot gan farmaceitam, gan ārstam. Latvijā šis sistēmas pilotprojekts paredzēts 2012.gada maijā, tomēr "Aptieku Attīstības Biedrība" (AAB) norāda, ka nauda jau tiek tērēta, nezinot to, kāds izskatīsies projekts. 

AAB pārstāve Inga Zemdega Grāpe uzskata, ka šāda projekta ieviešana noteikti ir nepieciešama, jo tas atvieglotu darbu – samazinātos "papīra darba" apjomus, kā arī būtu mazāk kļūdu, kas rodas ārstu rokraksta dēļ. Viņa arī atbalsta viedokli, ka vislabākais veids būtu ņemt jau gatavu sistēmu, piemēram, Igaunijas vai Somijas, un pielāgot Latvijas vajadzībām, nevis veidot pašiem savu. 

"Veselības Ekonomikas Centra” (VEC) pārstāve Laura Lapiņa norāda, ka šī projekta izstrādē nevar paņemt jau gatavu programmu jeb datu bāzi, jo atšķiras katrā valstī ir atšķirīga sistēma, kā arī dažādas datu bāzu tehnoloģijas. 

Tomēr sistēmas izstādes un ieviešanas gaitā ir daudz neskaidrību, gluži tāpat kā publiskajā telpā izskanošā informācija. Grāpe nesaprot, kāpēc, ja Igaunijā projekta ieviešana izmaksājusi 1,6 miljoni, tad Latvijā tam jānotiek desmit reizes dārgāk. Savukārt Lapiņa norāda, ka Igaunijā norādītā ieviešanas summa (200 tūkstoši) ir tikai tā, ko finansē ERAF. "Latvijas gadījumā, līgumā ir iekļautas infrastruktūras, projekta uzturēšanas izmaksas divus gadus pēc projekta ieviešanas, pilotprojekta izstrāde un īstenošana, kā arī komandas apmācība”. Tomēr viņa skaidri lika noprast, ka summas ir līdzīgas. Grāpe ir neizpratnē arī par to, ka "šobrīd "stradiņi" (Rīgas Stradiņa slimnīca – red.) ieviesuši datorizētu datu apstrādi, kurā valsts investē naudu, bet nezin vai atmaksāsies, kad būs vienota sistēma”.

E-recepte ir tikai daļa no kopējā e-veselības procesa, kas vērsts uz vienotas pacientu datu bāzes izveidi, kur ārsts izdara ierakstus, bet farmaceits apskata elektronisko recepti, atzīmē izsniegto medikamentu un daudzumu. Šo informāciju savukārt var redzēt arī ārsts, kas ir būtiski, ja pacients nelieto kādus ārsta izrakstīs medikamentus.

Komentāri (13)

raimonds_bossltd 13.01.2011. 18.57

3,14159zģec. Vai pietiekoši skaidri izteicos?

+3
0
Atbildēt

0

anrijs 13.01.2011. 23.06

Bet kapēc Valstij jāveido VIENOTAS sistēmas, tā vietā labāk definētu standartus, kurus jāievēro visiem !

Piemēram e-receptes standartus, kas noteiktu noteiktas prasības informācijas apjomam un apmaiņai, bet kas kādu programmatūru izmanto, tas katra ziņā, kaut vai katra “piparbodīte” to cep pati, ja vien tā atbilst standartam + pievieno papildus lietas, kas katrai “piparbodītei” nepieciešamas …. un valstij nav jātērē miljoni, tiek sasniegts mērķis + veicināta dažādība un konkurence (starp programmatūru ražotājiem), nemaz nerunājot par iekšējā pieprasījuma veicināšanu!

+2
0
Atbildēt

1

    Guntis Kalnins > anrijs 14.01.2011. 11.36

    Šī ir ļoti laba pieeja. Tāda tiek izmantota Holandē, kas ir vadošā valsts Eiropā eVeselības jomā.
    Viņiem pat bija valsts līmeņa sistēma izveidota priekš vienas no eVeselības sadaļas, bet vēlāk ministram nācās atzīt ka valsts uzspiestā sistēma nespēja konkurēt ar praksē izmantotajām “piparu bodīšu” sistēmām.
    Holandē valsts nosaka standartus par veselības datu apmaiņu, nodrošināmajiem apmaiņas standartiem (ja nemaldos HL7 v2) un datu uzglabāšanu. Un katrā no Holandes provincēm ir iekšējā konkurence starp privātajiem izstrādātājiem lai farmaceitiem, ārstiem, pacientiem nodrošinātu ērtāku un kvalitatīvaku sistēmu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Anna Gaigule 13.01.2011. 20.25

Iesaku autorei pārlasīt rakstu. “E-receptes ieviešana Latvijā izmaksās 405 tūkstošus” … “ja Igaunijā projekta ieviešana izmaksājusi 1,6 miljoni, tad Latvijā tam jānotiek desmit reizes dārgāk…” (domātas kronas?) … “jo atšķiras katrā valstī ir atšķirīga sistēma”…
Bet pēc būtības — mūsu valsts IT megaprojektos noteikti tiek iekļauta arī infrastruktūra, lai Microsoft varētu nopārdot jaunas Windows un Office licences, un lai uz kopējo summu vietējie Rix Technologies un Exigen varētu nokāst vairāk.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu