Sveicēji uzsver Maestro veikumu mūzikā un kultūras sakaru stiprināšanā
Komponistu Raimondu Paulu 75 gadu dzimšanas dienā trešdien, 12.janvārī, apsveikuši gan Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Trešdienas vakarā Nacionālajā teātrī notiek Maestro jubilejas koncerts.
Zatlers nosūtījis apsveikumu Paulam, kā arī trešdien no rīta telefonsarunā personīgi apsveicis jubilāru, informē Prezidenta kanceleja. Apsveikumā Valsts prezidents pateicas par Raimonda Paula mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā un valsts labā, novēl stipru veselību, dzīvesprieku, radošu veiksmi un gandarījumu turpmākajā darbībā, kā arī visu labo ieceru īstenošanos.
''Jūsu vārds zelta burtiem ierakstīts Latvijas kultūrā! Jūsu komponētā un atskaņotā mūzika dažādos koncertos, kinofilmās un teātra izrādēs un spilgtā klavierspēle iedvesmo un priecē daudzus klausītājus Latvijā un ārpus tās robežām,” teikts Zatlera apsveikumā.
Apsveikumu Paulam nosūtījis arī Krievijas prezidents Medvedevs, ziņo aģentūras BNS/Interfax. ''Krievijā un Latvijā Jūs pazīst kā cilvēku, kas apveltīts ar spožu talantu un lielu radošu enerģiju. Jūs ciena kā komponistu un daudzu lielisku dziesmu un melodiju autoru, kuras kļuvušas par notikumu mūsu valstu kultūras dzīvē un laika gaitā nav zaudējušas savu popularitāti. Dziļu cieņu pelna Jūsu ieguldījums mūsdienu mūzikas mākslas attīstībā, kā arī Krievijas un Latvijas kultūras saišu stiprināšanā," teikts Kremļa preses dienesta atreferētajā apsveikumā. "Ir iepriecinoši, ka Jūs turpināt radīt jaunus darbus visdažādākajos mūzikas žanros. Arī Jūsu neatdarināmais izpildījuma veids vēl arvien savaldzina publiku, kurai katra tikšanās ar Jums ir īsti svētki," norādīts Krievijas prezidenta apsveikumā.
Raimonds Pauls dzimis 1936.gada 12.janvārī Rīgā. Pagājušā gadsimta 60., 70.gados viņš bija viens no tā laika padomju estrādes mākslas veidotājiem Latvijā, daudzu izcilu dziedātāju patrons, populārs gan bijušās PSRS republikās, gan ārpus tās robežām.
Joprojām Paula dziesmas atskaņo daudzās pasaules valstīs, viņš saņēmis daudzas profesionālās balvas. Pauls ir izcils ne tikai kā tā saukto vieglo žanru skaņradis, bet arī kā pianists un improvizētājs.
Pretrunīgāka ir Paula politiskā darbība, kuru pēc 9.Saeimas pilnvaru beigām viņš pārtraucis. Viņš bijis gan Aināra Šlesera savulaik veidotajā Jaunajā partijā, gan Tautas partijā, pildījis kultūras ministra pienākumus. Pauls pats gan ar rūgtumu atzinis, ka Saeimā varējis tikai ''spiest pogas'', nevis reāli ietekmēt politiku.
Paula ienākumi pērn bijuši 186 506 lati, liecina valsts amatpersonas deklarācija. Tostarp samaksa par darbu Saeimā bijusi teju 17 tūkstoši latu, pensija no valsts budžeta līdzekļiem – 8489 lati, lielākā autoratlīdzība saņemta no biedrības AKKA/LAA – vairāk nekā 81 tūkstotis latu. No citām 15 organizācijām Pauls autoratlīdzībās saņēmis vairāk nekā 45 tūkstošus latu. Maestro "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" uzkrājis 80 tūkstošus latu, AS "Latvijas Krājbanka" – 40 351 latu, vairāk nekā 938 tūkstošus eiro (teju 660 tūkstoši latu) un 74 730 ASV dolārus (40 727 lati).
Komentāri (57)
raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 23.39
Gribu mazliet uzrunāt tos, kuriem nepatīk, ka par Paulu saka negatīvu. Mana cepšanās ir par to, ko drīkst atļauties tautā ļoti iemīlēts komponists. Cik tālu viņš drīkst konkrēti atbalstīt kādu politisku spēku un vai vispār viņam ir tas jādara. Tā pat kā mūsu valsts prezidents nedrīkst atklāti izteikt savas simpātijas kādai partijai, tā arī R. Paulam vajadzēja atturēties. Tēlaini izsakoties, viņš ir tāds kā prezidents uz mūžu un publiski viņam vajadzēja būt apolitiskam. Ar savām dziesmām komponists ienāca mūsu mājās, mūsu sirdīs un dvēselēs. Un kāda var būt sajūta, ka tik tuvs un mīļš cilvēks aiziet ienaidnieka pusē un kļūst par Latvijas lielākā izzadzēja Šķēles kvēlāko atbalstītāju. Variet saukt to par nodevību vai kā citādi, vienalga. Sajūta ir tāda, it kā kāds, lai piedod man dāmas, būtu dvēselē iedirsis. Lielā tautas mīlestība deva šim kungam vēl neredzētu visatļautības un nekaunības sajūtu. Tā ir liela traģēdija mums visiem.
0
raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 17.01
Latvijā populāra kļūtu rokasgrāmata, kas sauktos – ” Kā klausīties R. Paula mūziku un nedomāt par Šķēles un maestro nelietībām ? “. Ieskanās pirmie ” Mežrozītes ” akordi un jau redzi Šķēles saraino ģīmi. Klausies ” Vēja stundā ” vai ” Liepājai ” un prātā nāk Šķēles vēja ģeneratori. Dziesmiņa par ” Trim lietān ” atgādinās Jums par Latvenergo 3 milj. afēru. Mēmā dziesma varētu būt “ofšoru” salu himna. Biju jau cerējis, ka maestro visu sapratis, nožēlojis un ” Mēs jau sen to bijām pelnījuši ” domāta TP un R. Paula politiskajam kraham – bet nekā. Arī dziesma ” Trīs vīri kādreiz bija ” nav zaudējusi savu aktualitāti un vārdiņu ” bija ” diemžēl nevaram attiecināt uz visiem trim kungiem. Ko darīt ?
8
kristaps_drone > raimondsb_mail_lv 13.01.2011. 10.26
> Harim
Pilnīgi precīzs Paula darbības novērtējums!
0
astra_ozo > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 20.15
par Bēthovenu – tas gan nav fakts, ka viņš bija neciešams – viņam, piemēram, bija ļoti daudz sieviešu.
Mīts par viņa slikto raksturu radās laikā, kad viņš sāka sliktāk dzirdēt un daudzi uzskatīja, ka viņš ir augstprātīgs un neatbild, jo ignorē. Viņš pats esot ļoti pārdzīvojis savu dzirdes zudumu.
Kad viņu glabāja, pavadīt viņu beidzamajā gaitā ieradās 20 tūkst. Vīnes iedzīvotāju. Ja viņš būtu tik nepatīkams tips, diez vai ļaudis nāktu.
0
dro > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 22.31
Skumjais Bruņinieks. Nezināju, ka esat mūziķis. Visu cieņu:)
0
raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 21.01
Sieviešu Bethovenam nebija daudz . Palasiet A. Amenda grāmatu ” Apasionāta “. Un kāds sakars cilvēciskajām īpašibām un sieviešu skaitam. Viduslaikos kaut ko tiešu par kādu cilvēku varēja spriest tikai neliels loks, tikai tie , kas bija ciešā kontaktā, jo nebija nekādu masu informācijas līdzekļu. Tie daudzie cilvēki bērēs bija viņa mūzikas cienītāji.
0
raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 18.58
Nesen rakņājos vecās vācu notīs un atradu vienu 30 gadu šlāgeri, kuru nots notī norakstījis un uzdod par savu dziesmu, manis cienītais, akordeonists M. Šics.
0
raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 18.50
Labdien. Zinu jau zinu to un , tomēr jūtu diskomfortu, kad kratos Paula ritmos. Protams esmu piešāvies atdalīt Paulu – mūziķi un Paulu politiķi. Starpcitu, vai ziniet, ka Bethovens bija ļoti nepatīkama persona un dzīvē neciešams. Bet nevar jau Paulu pielīdzināt Vīnes klasiķim. Par tiem Jūsu plaģiātisma piemēriem pilnīgi piekrītu un varu atrast daudz citu piemēru. ” Muļķe sirds ” pirmā daļa nošpikota no viena franču šlāgera un ” Dāvāja māriņa ” pirmā daļa nots notī no arī viena franču gabala. Taktika daudzreiz līdzīga – pirmā daļa vai fragments zagts un piedziedājums piecepts klāt no sevis. Bet dara to viņš, piekrīti, talantīgi. Kā džezmenis ļoti vājš. Varbūt mūsu pašu dīķī varētu spīdēt, bet, ja salīdzina ar ārpasauli, tad ļoti vidējs.
0
dro > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 17.50
Skumjais Bruņinieks. Vienmēr ar interesi lasu Tavus komentārus. Komponistiem, rakstniekiem u.c. nav obligāti jābūt labiem cilvēkiem. Vāgners bija fanātisks antisemīts, Solžeņicins – lielkrievu šovinists, Hamsuns sadarbojas ar nacistiem, bet tas jau nemazina viņu sacerējumu vērtību.
0
Sanšains > raimondsb_mail_lv 12.01.2011. 19.20
Šķiet, Paula gadu gaitā sastrādātās preteklības puslīdz anulējušas viņa devumu – nedaudzās 70. gados sarakstītās izcilās dziesmas.
Manā ieskatā, pats atbaidošākais, ko viņš mums ir nodarījis, ir nemitīgā čupošanās ar krievu anti-kultūras eliti, veidojot plaši izbazūnēto un nekaunīgi uzbāzīgo balagānu “Novaja Volna”, un radinot latviešus pie domas, ka “pārdot sevi” Mātuškas tirgū varētu būt pieņemams dzīves un karjeras modelis.
Var jau arī vēl pieminēt Jaunatnes teātra likvidāciju, Operetes teātri, kā arī afēru ar “Verņisaž”.
0
ltvpanorama 12.01.2011. 23.46
S prazdnjichkom Raimond Voljdemarovich…katraa zinjaa ja apsveiktu britu premjers buutu patimaakaak..a shitaa arii njehila..labs zingju meistars, labs muzikants..meldinjus tauta miil..a wot savoka ceermes klaatbuutni tak nenosleepsi.. zasluzhenije tituli, kukushechka kongresu pilii..i ponjeslasj..artmane, butkeevich, kalnisnjhs…vsesojuznaja ljuboff..nu jaa Jaaks Joala un Anna Veski arii bija, neesam jau vieni taadi..mees visi, nu tie vieteejie kas nebija usa vai pie aussie, visi tak no taa laika..droshi jau vien Gunaars Astra ar Tavus meldinjus dungoja..taapat kaa mans zampoljits krievos..taapaat kaa..nu jaa..taadi bij laiki..bet man tomeer Peerkons un Juris Podnieks bija kaa svaigs gaiss peec Mulkjes sirds un Vaikules Mushmireem Golubajaa ogonjokaa..Daudz laimes dzimshandienaa!
0