Maestro jubilejas dekāde • IR.lv

Maestro jubilejas dekāde

29
Andrejs Strokins, f64

No 5.janvāra līdz 14.janvārim Latvijas Nacionālais teātris ar īpašu dekādi pieminēs komponista Raimonda Paula 75 gadu jubileju, ziņo aģentūra LETA.

Dekādes laikā būs skatāmas visas Nacionālā teātra aktīvā repertuāra izrādes ar Raimonda Paula mūziku un ar paša komponista piedalīšanos, kā arī notiks īpaši jubilejas koncerti – 12., 14. un 30.janvārī, kā arī 6.februārī un 4.martā.

5.janvārī un 6.janvārī būs skatāma jaunākā Raimonda Paula muzikālā izrāde "Leo. Pēdējā bohēma" (režisors Edmunds Freibergs). Ievērojamais latviešu gleznotājs Leo Kokle reiz, tālajos sešdesmitajos, uzgleznoja sava drauga, jaunā, talantīgā mūziķa Raimonda Paula, portretu. Pienācis laiks parāda atdošanai, un Raimonds Pauls mūzikā ir uzgleznojis Leo. Būdams kuprītis un zinādams, ka mūžs nebūs garš, Leo dzīvi svinēja, aizraudams sev līdzi veselos un kļūdams par Rīgas mākslinieku bohēmas dvēseli – namatēvu, kura durvis atvērtas visiem, kam māksla ir dzīvesveids un riebj pelēkā ikdiena aiz loga. Kaut arī liktenis Leo atņēma staltu augumu, tomēr dāvāja ne tikai talantu, bet arī mīlestību, ģimeni, draugus un panākumus.

Izrādē piedalās Nacionālā teātra aktieri, Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, kā arī Raimonds Pauls.

7.janvārī skanēs Ditas Lūriņas muzikālā programma "Sapnis par Brodveju" (režisors Valdis Lūriņš). Nabadzīgās Romas prostitūtas Kabīrijas liktenis, līdzīgi Kerijas dzīvesstāstam, savulaik "uzpirka" maestro Raimondu Paulu, kurš pēc Fellīni slavenās filmas scenārija izveidoja mūziklu. Dita Lūriņa koncertuzveduma pirmajā daļā izdzied Kabīrijas dziesmas, izsapņojot viņas sapni par labāku dzīvi, mīlestību un vēlmi būt uz skatuves. Uzveduma otro daļu var saukt par Kabīrijas sapņa piepildīšanos – ir gan skatuve, gan krāšņi tērpi, gan lieliski skatuves partneri, gan dziesmas no visslavenākajām Brodveja izrādēm un pats maestro pie klavierēm.

9.janvārī plkst.12 un 18 pēdējo reizi tiks rādīts Raimonda Paula mūzikls "Kerija. Retrospekcija" (režisore Gaļina Poļiščuka). Mūzikla pirmizrāde notika 2008.gadā, izrāde tika rādīta Sanktpēterburgas festivālā "Baltijskij dom", par Kerijas lomu gada labākās aktrises nominācijā tika izvirzīta Marija Bērziņa, Alberta Kivlenieka veidotā deju partitūra izrādei tika izvirzīta nominācijā "Labākā horeogrāfija". Režisores Poļiščukas versijā Kerija (Astrīda Kairiša), nu jau slavena aktrise, piekrīt piedalīties filmā par savu dzīvi. Mūzikls ir atmiņas un atklāsmes, liktenīgas kaislības un piedzīvojumi pierāda vien to, ka ne visi dzīves mērķi un ideāli ir piepildāmi, jo dažreiz dzīvi regulē neizdibināms spēks, kā rezultātā tiekšanās pēc skaistas un piepildītas dzīves pārvēršas vientulībā, mīlestībās un sapratnes trūkumā mūža nogalē. Tā ir nostalģija un ilgas pēc siltuma, mīlestības un nesamākslotības.

Raimonda Paula jubilejas koncerti notiks 12., 14. un 30.janvārī, kā arī 6.februārī un 4.martā (koncerta režisors Edmunds Freibergs). Tajos piedalīsies Nacionālā teātra aktieri Ģirts Jakovļevs, Ivars Puga, Juris Lisners, Uldis Anže, Voldemārs Šoriņš, Ainārs Ančevskis, Zigurds Neimanis, Gundars Grasbergs, Uldis Dumpis, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Egliens, Egils Melbārdis, Juris Hiršs, Astrīda Kairiša, Māra Zemdega, Dace Bonāte, Ilze Rudolfa, Dita Lūriņa, Marija Bērziņa un Zane Dombrovska.

"Sadedz, savu balsi meklējot," – šīs Jāņa Petera dzejas rindas no "Mēmās dziesmas" ir moto Raimonda Paula 75 gadu jubilejas koncertam kopā ar Nacionālā teātra aktieriem, jo radošais nemiers ir tas, kas maestro liek iet un darboties, mūžam būt kustībā un mūzikā, meklēt jaunos un pašam būt jaunam. Improvizētā aktieru viesistabā skanēs skaistākās Raimonda Paula dziesmas un to latviešu autoru dzeja, kuru darbi savulaik kalpojuši Paulam iedvesmai un mūzikai – no Raiņa un Aspazijas līdz Leonam Briedim un Annai Rancānei.

 

Komentāri (29)

lno 05.11.2015. 21.16

Ko pārmest Rislaki, ja to nesaprot liela daļa deputātu, sabiedrības t.sk. viņa dzīvesbiedre?:)

Autoram liels paldies par rakstiem, kuri gan IR auditorijā diez vai tiks sadzirdēti, bet ja nu tomēr?:)

+2
0
Atbildēt

0

Jānis 04.11.2015. 19.46

Būtu ļoti nepareizi šos bēgļus arientēt un sagatavot uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Mums ir pietiekoši daudz savu tautiešu, kuriem tikai jādod iespēja strādāt un viņi būs priecīgi dzīvot savā dzimtenē. Bēgļiem būtu jāiemāca angļu valoda, jāļauj apgūt kādu specialitāti un jāveicina viņu atgriešanās savā etniskajā dzimntenē. Tai viņi ir daudz vairāk nepieciešami, kā Latvijai.

+2
0
Atbildēt

0

janazakovica 05.01.2011. 02.26

nezinaju ka trisakordu slagermuzikantus devee par maestro..pat simkuss vel nav uzkalpojies lidz tadam saukumam..gvido kremers bez saubam..

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu