Droši var teikt, ka šis gads izmainīja Ilmāra Poikāna, pazīstama arī kā Neo, dzīvi
Tas, ka kādu dienu viņam atnāks pakaļ, Ilmāram Poikānam (32) nebija pārsteigums. Agrāk vai vēlāk tam bija jānotiek. Pa nejauši uzietu caurumu viņš bija nokopējis veselu blāķi VID datu un nekur nebija aizmucis. 11.maijs bija parasta darba diena, pēc sešiem vakarā viņš vēl sēdēja savā darba vietā LU Matemātikas un informātikas institūtā. «Atveras durvis, un ienāk divi kadri. Nesaka ne vārda un lavās uz manu pusi,» atceroties aizturēšanu, Poikānam tagad nāk smiekli. «Jau taisījos uzvilkt kurpes, lai pieņemtu ciemiņus, bet viņi uzreiz – žvīks – virsū, laikam domāja, ka es ko slēpšu.» Lai arī policijas atnākšanai teorētiski bijis gatavs, pirmā saskarsme tik un tā uzdzinusi stresu. «Bet tas ātri pārgāja.» Kad atnācis policijas datorspeciālists, Poikāns piedāvājis palīdzēt ar paskaidrojumiem, bet viņš uzskatījis, ka pats ir pietiekami gudrs.
Tovakar vēl notika kratīšanas Poikāna vecāku mājās un dzīvoklī, bet vēlu vakarā viņu aizveda uz izolatoru Gaujas ielā. «Par skādi, nebiju silti saģērbies, krekls un plāna jaka. Ērti nebija. Piedevām vēl nebiju ēdis pusdienas, tāpēc sanāca ieturēt gavēni domu skaidrības ieviešanai.» Poikānam nav ko pārmest policijai. «Vien varēja redzēt veco stāstu par labo un slikto policistu. Protams, visiem bija profesionāls prieks – ā, nu noķēra Neo.»
Vēlāk Poikāns savā prātā pārcilājis tā rīta epizodi, kad, sievai nākot pa durvīm, mājās ieskrējis kaimiņu kaķis. «Pēc ticējumiem, tas nozīmē, ka būs nelūgti ciemiņi,» Poikāns atkal smejas. Smejas un joko viņš daudz. Kad pie mūsu galdiņa kafejnīcā pienāk viesmīlis un pavaicā, vai vēl ko vēlamies, Poikāns viņu samulsina ar tekstu: «Man, lūdzu, atslēgas no dzīvokļa, kur nauda stāv!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.