Latvijas valsts atbalsts bankām ceturtais mazākais ES • IR.lv

Latvijas valsts atbalsts bankām ceturtais mazākais ES

28
Foto: Saulius Žiūra, F64

Igaunijas nodokļu maksātājiem neveiksmīgas kredītiestādes nav nācies glābt

Latvijā valsts piešķirtais atbalsts finanšu sektoram krīzes laikā ir bijis ceturtais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) trešdien publiskotā pārskata dati, kas aptver 22 bloka valstis, vēsta aģentūra BNS.

Kā liecina pārskats, 2008.-2010.gadā mūsu valsts ar krīzi saistītu problēmu risināšanai bankās atvēlējusi kopumā 8,78 miljardus eiro (6,2 miljardus latu). Vēl mazākas summas šim nolūkam minētajā periodā tērētas Slovākijā – 3,46 miljardi eiro jeb 2,43 miljardi latu, Kiprā – 3 miljardi eiro jeb 2,1 miljards latu, un Lietuvā – 1,74 miljardi eiro jeb 1,22 miljardi latu. Igaunija pārskatā nav ietverta, jo šajā Baltijas valstī nodokļu maksātāji nebija spiesti glābt grūtībās nonākušas kredītiestādes.

Vērienīgāko summu savu banku atbalstam 2008.-2010.gadā iztērēja Lielbritānija – 850 miljardus eiro jeb 597 miljardus latu. Nākamās ir Īrija un Dānija, kuras šiem mērķiem atvēlēja attiecīgi 723 miljardus eiro jeb 508 miljardus latu un 599 miljardus eiro jeb 421 miljardu latu.

Visā ES kopš finanšu krīzes sākuma banku atbalstam piešķirta valsts palīdzība 4,5 triljonu eiro (3,16 triljonu latu) apmērā. Valsts palīdzība bankām piešķirta valsts aizdevumu vai garantiju veidā.

EK samazinājusi Latvijai šogad un nākamajos divos gados gaidāmā budžeta deficīta līmeni, ziņo aģentūra LETA. EK Latvijai šogad prognozē budžeta deficītu 7,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) iepriekš prognozēto 8,6% vietā, nākamgad paredz budžeta deficītu 7,9% no IKP, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 9,9%, savukārt 2012.gadā – 7,3% no IKP.

Latvijas valsts budžeta konsolidācija nākamajos divos gados varētu sasniegt 700-800 miljonus latu, trešdien "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" publicētā intervijā saka EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Ja arī 2011.gadā konsolidācijas apmērs tiek samazināts par 280 miljoniem latu, ļoti liela summa tiek atstāta 2012.gadam, viņa piebilst.

Šulca skaidro, ka eksporta un iekšējā pieprasījuma pieaugums pēdējos mēnešos ļauj cerēt, ka krīzes dziļākais punkts Latvijā ir aiz muguras, un ekonomikas izkustēšanās un nelielā izaugsme ļāvusi valdībai ierosināt ievērojami samazināt nepieciešamo budžeta konsolidācijas apjomu. Tomēr valstij joprojām ir lieli izdevumi un mazi ienākumi, un problēmas ekonomikas ilgtspējai rada tieši pārāk lieli izdevumi, norāda atzīst EK pārstāve.

Igaunijai EK šogad prognozē budžeta deficītu 1% no IKP iepriekš prognozēto 2,4% vietā, 2011. un 2012.gadā attiecīgi 1,9% un 2,7% no IKP. Savukārt Lietuvai EK nav mainījusi šogad prognozēto budžeta deficītu 8,4% no IKP. Nākamajos divos gados komisija Lietuvai paredz budžeta deficītu attiecīgi 7% un 6,9% no IKP.

Vairākumam ES valstu EK samazinājusi budžeta deficīta prognozes, taču Īrijai gaidāmā budžeta deficīta prognoze ievērojami palielināta līdz 32,3% no IKP, salīdzinot ar iepriekš paredzētajiem 11,7%. Nākamgad Īrijai gaidāms budžeta deficīts 10,3%, 2012.gadā – 9,1% no IKP.

Otrs lielākais budžeta deficīts gaidāms Lielbritānijā – 10,5% no IKP, bet trešais lielākais Grieķijai – 9,6% no IKP. Vismazākais budžeta deficīts šogad būs Zviedrijā – 0,9% no IKP, nākamā ir Igaunija ar 1% un Luksemburga ar budžeta deficītu 1,8% no IKP.

Komentāri (28)

zanE. 23.11.2014. 23.24

….paldies!….

+3
-1
Atbildēt

0

anrijs 01.12.2010. 23.33

Korekti var salīdzināt ja attiecina izlietoto naudu uz vienu iedīvotāju, citādi sanāk, ka skaitam kazas un govs pupus kopā + pieskaitam vēl to, kas bullim karājas … un mēģinām salīdzināt iegūto pienu …

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu