Laikraksts: no aptiekām var pazust lētākās zāles • IR.lv

Laikraksts: no aptiekām var pazust lētākās zāles

40
Oļesja Sokolova-Godovaņuka, F64

Aizdomas par "Mēness aptieku" mēģinājumu izspiest no tirgus ģenēriskos medikamentus

Pastāv aizdomas, ka viens no Latvijā lielākajiem aptieku tīkliem "Mēness aptiekas", kuras ir vienā kompānijā ar lieltirgotāju "Recipe Plus", cenšas no tirgus izspiest ģenēriskās zāles, kas ir brīvas no patentiem un tāpēc daudz lētākas, pirmdien raksta avīze "Diena".

Situāciju radot konflikts starp zāļu tirgotājiem un ražotājiem, un par to esot nobažījusies arī Veselības ministrija (VM), kas sola pastiprinātu medikamentu kontroli aptiekās. Amatpersonas sola pievērst īpašu uzmanību, lai pircēji varētu aptiekās iegādāties lētākās recepšu zāles, kā arī kontrolēt, vai nesarūk kādu zāļu pārdošanas apjoms.

Konflikta redzamā puse ir "Mēness aptieku" tīkla "Sentor Farm" aptiekas valdes locekles vēstule virknei aptieku, kurā atgādināts, ka Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) atbalstīja ķēdes aptiekām nelabvēlīgu normu, proti, vēlējās saglabāt likumā paredzēto regulējumu, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem. Vēstulē minēti vairāk nekā 10 zāļu ražotāji – LPMA biedri, un uzdots jautājums: "Vai šādi ražotāji ir pelnījuši mūsu uzticību un sadarbību?" Vēstulē pausto nopietni uztvēruši ne tikai pieminētie ražotāji, saskatot draudus biznesam, bet arī VM.

"Gribu uzsvērt – vēstules galvenā tēma bija, manuprāt, neētiska attieksme pret tīklu aptiekās strādājošiem farmaceitiem, nevis medikamenti un to cenas," "Dienai" atbildēja "Sentor Farm" aptieku valdes locekle un vēstules parakstītāja Svetlana Grenge, kura piebilst: nav arī godīgi novērst uzmanību no tik būtiska jautājuma kā darba iespējas Latvijas aptieku tīklos strādājošiem. Vēstule bijusi atklāts jautājums: "Vai Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas biedru nostāja likumprojekta izstrādes gaitā bija ētiska?" Saeima gan pirms vairākiem mēnešiem nobalsoja par ķēdes aptiekām kopumā labvēlīgu grozījumu redakciju.

Zāļu ražotāji par "Sentor Farm" aptiekas vēstuli runā skopi un neoficiāli, viņi baidās vēl vairāk sabojāt attiecības ar "Mēness aptieku" tīklu, kura īpašnieks "Sentor Farm" aptiekas apvienojis holdingā ar Latvijas lielāko un ietekmīgāko lieltirgotavu "Recipe Plus", kam pieder arī vairākas ārstniecības iestādes.

Kāda zāļu ražotāja pārstāvis "Dienai" sacījusi: vēstuli var uztvert kā iebiedēšanu pirms nākamā gada zāļu izplatīšanas līgumu slēgšanas, lai ietekmētu ražotājus un iegūtu arvien lielākas atlaides un peļņu. Ja lieltirgotavas prasīšot ļoti lielas atlaides, būšot ražotāji, kam, iespējams, nākšoties "iet ārā no tirgus ar kādiem produktiem". Visvairāk tad varētu ciest tieši patentbrīvās zāles.

Zāļu ražotāji lieltirgotājiem dod atlaides vidēji līdz 20%, dažos gadījumos piemērotas arī 30% atlaides, taču vienotas prakses nav, un katrs līgums jāvērtē atsevišķi – tā pērn secināja Veselības inspekcija, analizējot četru lieltirgotavu pavadzīmes. Ražotāji norāda: atlaides bieži netiek uzrādītas, un nelaime ir tā, ka bieži tās līdz zāļu pircējiem nenonāk, jo lieltirgotavu un aptieku uzcenojums ir no deklarētās ražotāja preces, un ražotāja atlaidi "apēd" lieltirgotājs.

Medikamentu informācijas centra vadītāja Ināra Rubene laikrakstam atzinusi: galvenais drauds no šīs konfliktsituācijas ir tas, ka "vienkārši kādu zāļu aptiekās nebūs", turklāt īpaši sāpīgi ir tas, ka tas varētu skart lētākos ''ģenēriķus''. "Ja nebūs references zāļu, pacientiem var nākties pat piemaksāt pie simtprocentīgi kompensējamām zālēm. Turklāt nesaprotamu iemeslu dēļ – ne tāpēc, ka ražotājs nevar piegādāt vai ir problēmas ar zāļu kvalitāti, bet tāpēc, ka viens ir iedomājies, ka nepiedāvās zāles pacientam," saka VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.

Komentāri (40)

dace_ampermane 01.11.2010. 11.33

lētākās jau gadiem ilgi ir pazudušas. tagad var pazust lētākās no dārgajām.

+3
0
Atbildēt

0

girts_gansons 01.11.2010. 12.48

Sabiedrībā pieļaut alkatīgu peļņu uz ciešanu rēķina ir amorāli. Pienācis laiks izveidot alternatīvu,Valsts kontrolētu, zāļu izplatīšanas tīklu. Pretiniekiem būs iebildumi, atsaucoties uz ES regulējumiem, bet tur ir arī prasības nodrošināt cilvēkiem cienīgu dzīvi. Ja “tīkliem” galvenais ir vienīgi peļņa un viņi negrib mainīties, tad nekas cits neatliek. Budžetu, caur kompensācijām, nedrīkst izmantot alkatīgu “uzņēmēju” peļņas vairošanai.

+2
0
Atbildēt

6

    daina_tabuna > girts_gansons 01.11.2010. 16.15

    @zanE
    Nu tad šādos gadījumos varētu būt pretēji- vispirms uz aģentūru un tad uz aptieku (kaut vai ar kaut kādu kuponu, ja ne ar ca$h). Bet tas process ir jāaizvāc no aptiekas viennozīmīgi. Tā ir papildus iespēja visādiem šmuguļiem.

    @betijacelmale
    Semīti vai ne-semīti, bet ļoti spēcīgs lobijs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    girts_gansons > girts_gansons 01.11.2010. 17.45

    $… Bet tas process ir jāaizvāc no aptiekas
    —————–
    Jāaizvāc process kopā ar zālēm. Kāpēc slimniekiem, arī ar pārvietošanās problēmām, bezjēdzīgi “skraidīt”. Diemžēl tādu ir ļoti daudz.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > girts_gansons 01.11.2010. 18.07

    @valguna
    Neviena sistēma nav pilnīga, bet ir jāizsver plusi un mīnusi. Ja esošā sistēma veicina zāļu makslīgu sadārdzināšanu (jo tā aptiekas var no valsts vairāk pārpumpēt sev), kā dēļ cieš visa sabiedrība kopumā (arī tie, kam zāles vispār nevajag, jo valsts nauda ir viņu maksātie nodokļi, kurus citādi varētu izmantot jēdzīgāk), tad ir vērts sistēmu mainīt. Ja slimniekiem ar pārvietošanās problēmām piekāst, ka valstij kopumā iet sliktāk un viņiem par nekompensējamo daļu pašiem jāpārmaksā- laipni lūdzam!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > girts_gansons 01.11.2010. 14.17

    > Dolārs
    Lūk te es tev pilnībā piekrītu. Nez, kas to regulējumu veidoja? Arī “semīti”?
    Vēl, kā papildinājums varētu būt cheks, vai valsts garantija, ko pacients iesniedz izvēlētajā aptiekā. Arī kompensējamās zāles ir ne katram pa kabatai lai varētu to naudu izņemt no maka, samaksāt un gaidīt, kad saņems atpakaļ.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > girts_gansons 01.11.2010. 14.34

    …Dolārs….
    …Tavs piedāvātais modelis ir garām!….Tu zini, cik tam vecajam cilvēkam būtu pie kases naudiņas par zālēm jānoskaita?…un pēc tam jāiet iesniegt čeks kaut kādai iestādei….kura pēc kāda nenosakāma laika…viņam to naudiņu atmaksātu?!…neder!!!…vienam otram pat pensija nav tik liela, lai viņš varētu samaksāt par zālēm un savu naudiņu iesaldēt!!!…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > girts_gansons 01.11.2010. 13.05

    Ar kompensējamām zālēm sistēma ir greiza pašos pamatos. Kompensācija ir jādod pašam cilvēkam, nevis jāliek aptiekām šo modeli stutēt.

    Cilvēks aiziet uz jebkuru aptieku, nopērk zāles pa pilnu cenu, iesniedz recepti un kases čeku valstij (ideālā gadījumā- pagaidām neesošajā viena pieturas aģentūrā, kā pagaidu risinājums- VSAA) un tad attiecīgā apjomā pirkums tiek kompensēts. Pirmkārt, tas noņem no aptiekām pienākumu, kas jāpilda valstij. Otrkārt, samazina aptieku iespējas manipulēt ar kompensējamo zāļu cenām. Treškārt, veicinātu konkurenci starp aptiekām, kas tiesi otrādi- būtu ieinteresētas pazemināt, nevis pacelt cenas par kompensējamiem madikamentiem.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

daina_tabuna 01.11.2010. 11.24

Un pamēģini pēc šitā nebūt antisemīts…

+1
-3
Atbildēt

2

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu