Daugavas projektu tomēr nesteigšot īstenot

Kuģojama Likteņupe ļaušot atdot starptautisko aizdevumu, saka partijas līderis

Partijas "Daugava – Latvijai" līderis Imants Burvis uzskata, ka ar Daugavas rakšanu, lai īstenotu projektu par kuģojamu ūdens ceļu, kas savieno Baltijas, Melno un Kaspijas jūru, nevajadzētu steigties. To viņš atzinis intervijā aģentūrai BNS.

Jau vēstīts, ka vasarā nodibinātās un 10.Saeimas vēlēšanās startējošās partijas "Daugava – Latvijai" deklarētais mērķis ir īstenot pretrunīgi vērtēto loģistikas projektu par kuģojamu ūdens ceļu, kas savienotu Baltijas, Melno un Kaspijas jūru. Partijas priekšvēlēšanu reklāmā šis projekts ir galvenais akcents, solot daudz jaunu darbavietu un lielākus nodokļu ieņēmumus pašvaldībās.

Pēc Burvja teiktā, tieši kuģojamās Daugavas projekts ļaus atdot starptautisko aizdevēju piešķirto kredītu. "Redziet, visi tie, kas nav kuģojuši un nodarbojušies ar to, zina, ka ir jārok. Visi, kas ir to darījuši [kuģojuši], ar rakšanu pārāk nesteidzas," uzsvēra politiķis, "vajag nevis rakt, bet būvēt."

Pēc politiķa domām, projekta kritizētāji nevis baidās par Daugavas likteni, bet gan no tā, ka notiks kravu pārdale starp dzelzceļu un ūdens ceļiem. ''Šajā projektā nauda nāks no investoriem, kas to būs ieguldījuši savu vajadzību nodrošināšanā. Šo naudu kontrolēs ne jau Valsts kontrole, SAB, KNAB vai vēl kāds, to kontrolēs paši investori, un tur zagt neizdosies. No tā arī baidās," sprieda politiķis. "Otrkārt, Latvijas neatkarība enerģētikas jomā ir vajadzīga lieta Latvijai, bet absolūti nav vajadzīga ārzemju, ne tikai Krievijas, bet arī skandināvu tirgotājiem."

"Donorvalstis ir baņķieri, viņi skatās uz savu izdevīgumu, viņi neskatās pēc Latvijas vajadzības. Protams, ir skaisti vārdi: "Mēs jūs mīlam, un tāpēc mēs jums aizdevām." Viņi mīlēs mūs tāpat, kad ņems atpakaļ naudu ar procentiem vai ņems to, kas būs ieguldīts ķīlā? Tā ar to mīlestību ir – mēs jūs mīlam, bet par to gribam," klāstīja Burvis.