Vietējiem lietpratējiem divas versijas par kuģa vecumu un nogrimšanas laiku
Sestdienas rītā, pēc brāzmainā vēja Latvijas un Igaunijas piekrastē, pie Kolkas raga Baltijas jūras krastā pamanītas vēja izskalotas sena kuģa paliekas, ziņo portāls TvNet. Vietējie lietpratēji min divas versijas par kuģa nogrimšanas laiku – vai nu 17., vai 19.gadsimts.
Kuģa vraks atrodas pludmalē netālu no Kolkas kultūras nama. Kolkas ciema valdes priekšsēdētājs Jānis Dambītis vērtē, ka krastā izskalots patiešām vērtīgs vēsturiskais mantojums. Dambītis pauda prieku par atradumu, atzīstot, ka tas ir unikāls – var redzēt koka tapas un citas interesantas detaļas. "Tāds skaistums nav bijis," sacīja ciema vadītājs.
Vraks varētu būt viens no 1625.gada septembra vētrā Baltijas jūrā nogrimušajiem desmit zviedru buriniekiem, vai arī viļņi krastā izmetuši kādu no Krišjāņa Valdemāra laika kuģiem, proti, 19.gadsimtā šajā rajonā Baltijas jūrā nogrimuši 82 burinieki, stāsta Dambītis.
Kolkas pārstāvis aģentūru LETA informēja, ka ir sazvanīts Jūrmalas pilsētas muzeja galvenais zemūdens vēstures speciālists, Zemūdens arheoloģijas centra vadītājs Voldemārs Rains, kuru cer jau tuvākajā laikā sagaidīt Kolkā. Viņš palīdzēs noteikt atraduma izcelsmi, kā arī sniegs konsultācijas par vraka saudzīgu izcelšanu un pārvietošanu. Patlaban vraku nekas neapdraud – tas ir izskalots smiltīs. Rains un viņa zemūdens arheologu komanda savulaik Kolkā strādājuši pie izskalotas baržas izcelšanas.
Ceturtdien Baltijas jūra atdevusi vēl vienu senatnes liecību – aģentūras LETA-AFP ziņo, ka pie Ālandu salām no kuģa vraka Baltijas jūrā izceltas 70 pudeles ar divus gadsimtus senu šampanieti, kā arī līdzīga vecuma pasaulē senākais dzeršanai derīgais alus.
Pēc varasiestāžu domām, kuģis Ālandu salu piekrastē ir nogrimis 19.gadsimta sākumā. Nemainīgā temperatūra un apgaismojums nodrošinājis optimālus apstākļus alus un šampanieša glabāšanai, bet spiediens pudeļu iekšpusē neļāva jūras ūdenim iesūkties caur korķiem.
Vraka saturs likumīgi pieder Somijas daļēji autonomajai Ālandu salu provincei, kura vēl nav izlēmusi, kā rīkosies ar šo bagātību. Katra šampanieša pudele ir novērtēta vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā.
Komentāri (18)
mxblack 04.09.2010. 19.45
90-tajos gados pie vecās Kolkas bākas drupām arī atradās viens tāds vraks, tikai nezinu, jaunāks vai vecāks. Tas tur atradās ilgi. Man stāstīja ka senos laikos vētras laikā Kolkas laupītāji, jeb “Kājgrieži” izdzēsa kolkas bāku un pa Vīdales stāvkrastu veda klibu govi ar tai uz muguras piesietu iedegtu vējlukturi. Tā viņi daudzus kuģus iemānīja Kolkasraga sēkļos, apkāva komandu un kuģus izlaupīja. Ne velti pat varenie Vikigi piemineklī ir iegravējuši lai Dievs sarga šos no mēra un no Kuršiem. Laikam jau dikti nešpetni ir bijuši tie Kurši. Bet ja viņi tādi nebūtu, nebūtu arī mazās Latvijas, kura ir izdzīvojusi cauri gadsimtiem un varējusi stāvēt pretī visiem iekarotājiem. Arī paši Kurši protams neiztika bez sirojumiem.
7
mxblack > mxblack 05.09.2010. 07.27
Nu govs tādēļ, ka tai varētu būt vienmērīgas kustības, kuru dēļ tas vējlukturis atgādināja bāku. Es jau tikai atstāstu senu stāstu, pats to neizdomāju.
0
Aivars Krauklis > mxblack 05.09.2010. 08.09
Stāsts par tekstu kaut kur Skandināvijā ar lūgumu pasargāt no kuršu briesmām parasti gan tiek saistīts ar kuršu iebrukumiem, nevis laupīšanām Kolkā kādu gadu tūkstoti vēlāk, bet pats uzraksts nekur nav atrasts. Meklēts ir.
Leģendas par avarējošo kuģinieku aptīrīšanu un apkaušanu ar un bez viltus uguņiem arī modē ne vienā vien piekrastē, bet no tuvākajām Kolka, protams, tā galvenā. Varbūt kāds zina kaut vienu dokumentālu vai citādi ticamu apstiprinājumu?
0
mxblack > mxblack 05.09.2010. 12.52
Esmu dzirdējis, ka šāds uzraksts uz kāda pieminekļa esot kautkur Dānijā. Bet tie stāsti par kuģu uzmānīšanu uz Kolkas sēkļiem liekas ir ļoti reāli. Ja Kolkas bāku izdēš, bet raida gaismas signālus no Vīdales, kur tagad arī ir bāka, tad iznāk liela attālumu starpība kura radīja iespaidu ka līdz sēkļiem vēl ir tālu. Es pat neatceros vai man to stāstīja tēvs, vai es to kaut kur esmu izlasījis. Bet lai nu kā, manuprāt tas ir interesanti, jo arī šī ir mūsu tālā vēsture. Mēs par mūsu jūrmalniekiem un arī jūrniekiem zinām ļoti maz. Piemēram par “Malkas Jaņču” kapteiņiem un viņu darbu mēs nezinām gandrīz neko. K.Valdemāra jūrskolas taču izmācīja ļoti daudz Latviešu gan par stūrmaņiem, gan par kapteiņiem. Bet cik likteņus, cik viņu dzīves stāstus mēs zinām? Tāpat neko nezinām par 40-tajos gados uz Ameriku aizbēgušajiem kuģiem. Zinām ļoti maz. Tāpēc jau arī šie pastāsti šķiet interesanti. To laiku dzīvi un cilvēku paražas mēs šodien vispār nepārzinām.
0
mxblack > mxblack 05.09.2010. 12.54
Varbūt ja mēs labāk pārzinātu savu vēsturi, arī savu pašlepnumu mēs turētu daudz augstāk un mūs nevarētu apkrāpt un apzagt jebkurš politiķis ar Ostapa Bendera skatu uz Pasauli un Kolkas “kājgriežu” morāli.
0
Aivars Krauklis > mxblack 06.09.2010. 09.01
Par vēstures zināšanu piekrītu ar visām četrām.
1. Dāņu baznīcu ar izslavēto uzrakstu latvju puiši pirms dažiem gadiem izmeklējās pamatīgi – neatrada. Nav tur ik daudz tā laika baznīcu, lai domātu, ka nav labi meklēts.
2. Ainažos mācīja stūrēt ne tikai malkas jančus, bet arī pilnvērtīgus okeāna kuģus. Mācību 6 gados sagatavoja jūras kapteiņus, viens tāds veiksmīgāks, sācis kā plikadīda, izmācījies spējis jaunai sievai kāzu ceļojumā izrādīt Ēģiptes piramīdas.
3. Pirms kara un ASV aizbēgušie transporta kuģi veca amerikāņu militāros transportus ZEM LATVIJAS KAROGA (zem tā arī torpedēti grima), tās ir pagaidām zināmās vienīgās vienības, kas piedalījās karā no Latvijas valsts, tāpēc vismaz amerikāņi Latviju atzīst par karojušu antihitleriskās koalīcijas pusē.
0
mxblack > mxblack 06.09.2010. 13.35
Arī mans vecaistēvs bija šīs jūrskolas absolvents. Es gan tikai zinu par viņu no manas mamas pastāstiem, jo viņš gāja bojā vēl Ulmaņu laikos, kad vētra noplēsa viņa būvēto kārtējo Malkas Janci prtī Ģipkai. Mammu izglāba jaunība, abi peldēja pieķērušies vienai malkas pagalei. Krastā viņus izveda Jūras aizsargi, jo pamanīja viļņos mamas garos matus. Es esmu dzimis daudz vēlāk, tāpēc neko daudz nezinu par to laiku. Kad vairs nestrādāšu, tad gribētu visu izpētīt dziļāk. Man tikai ir saglabājusies to laiku mammas bilde, kurā viņa ir uz rēderim Štālam piederošās “Everlīnes” klāja. Mamma arī visu jaunību pavadīja kā jūrniece. Varbūt tāpēc man tās lietas ļoti interesē. Arī “Everlīnes” tālākais liktenis man nav zināms. Varbūt, ka arī tā vēlāk peldēja Amerikas ūdeņos.Bet man ir mammas jūrnieces grāmatiņa un tajā ir reģistrēti kuģi, uz kuriem viņa strādāja. Un tas jau ļautu parakņāties mdziļāk padātnē.
0
zita > mxblack 05.09.2010. 04.03
Interesanta informācija un daudz jautājumu. Nezinu, vai senos laikos tie kuģi tik bieži peldēja garām Kolkas ragam. Ja nē, tā klibā govs tak bija galīgi nomocīta, staigājot ar vējlukturi uz muguras šurpu turpu un gaidot upurus…
Un kāpēc tieši govs? Kāpēc tieši klibai govij tas lukturis bija jānēsā? Kāpēc tā nevarēja būt nekliba govs vai cilvēks? Vai govs vardarbīgi tika pataisīta kliba, lai varētu šo amatu pildīt?
0
dace_ampermane 04.09.2010. 21.56
Vietējie lietpratēji min divas versijas par kuģa nogrimšanas laiku – vai nu 17., vai 19.gadsimts.
Par to kuģa nogrimšanas laiku vajadzētu pajautāt šleseram, tam kikbokserim ir precīza atbilde par jebkuru jautājumu jebkurā jomā.
2
Aivars Krauklis > dace_ampermane 05.09.2010. 08.13
Tāpēc jau tie aizdevēji no SVF, nu apspiedēji gatavie, mūs inspicēt nekad nebrauc pa jūru– saprot, kas gaidāms, jo izbijušā satiksmes ministra varenība nekur nav zudusi. Pagaidām.
0
andris902 > dace_ampermane 04.09.2010. 22.20
…precīza???…Tu joko?!?…gribi, lai viņš atbild – “kad es biju Satiksmes ministrs….” …vai… “es, kā nākošais premjers….”? … :))
0
dao 04.09.2010. 19.25
Man patīk tas rags, tur jūtos kā citā pasaulē :)
1
0
0
Atbildēt
@zita > dao 04.09.2010. 23.52
Žēl, ka nekad nav sanācis tur būt :(
0