Fliks atzīst mākslīgu “airBaltic” bilances uzlabošanu • IR.lv

Fliks atzīst mākslīgu “airBaltic” bilances uzlabošanu

52

Preču zīmju atdošana apdraudētu jauno lidmašīnu iegādes darījumu

“airBaltic” vadītājs Bertolds Fliks atzīst, ka uzņēmuma preču zīmju pārdošana paša piederošajai  “Baltijas aviācijas sistēmas”  bija ar mērķi mākslīgi uzlabot “airBaltic” bilanci.

To Fliks atzinis intervijā laikrakstam “Dienas Bizness”.

Pēc Flika teiktā, bilance mākslīgi uzlabota, lai palielinātu pašu kapitālu. “Kā lai saka..var teikt, ka mākslīgs [bilances uzlabojums], “ pauž Fliks. Viņš skaidro, ka tas esot nepieciešams, lai Kanādas Eksporta banka finansētu jauno “airBaltic” lidmašīnu iegādes darījumu. 

Ja tagad “airBaltic” atgūst prečuzīmes, tad tas var apdraudēt lidmašīnu iegādes darījumu. "”airBaltic” jāpieņem lēmums pārņemt preču zīmi pie zināmiem nosacījumiem, jo, ja tā rezultātā bilance paliek sliktāka, ļoti vāja, tad, domāju darījumu var realizēt mazliet vēlāk. Pievēršam lielu uzmanību bilancei, jo Kanādas Eksporta banka prasīja izpildīt finanšu rādītājus. Sarunas par lidmašīnu finansēšanu ievilkās pāri par vienu gadu tieši bilances rādītāju dēļ. Un tagad esam saņēmuši pirmās trīs lidmašīnas, par ko “airBaltic” ir samaksājis. Finansējums tiks apgūts līdz septembra beigām, saņemsim visas astoņas pasūtītās lidmašīnas, “ stāstīja Fliks.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) pēc medijos izskanējušajām ziņām par to, ka “airBaltic” prečuzīmes pērnā gada nogalē pārdotas Flika uzņēmumam, atsauca valsts pārstāvjus uzņēmuma padomē, norādot, ka viņi neesot snieguši pilnu informāciju par iecerēto darījumu. Savukārt Fliks iepriekš pauda viedokli, ka ar Gerhardu šis jautājums pirms darījuma vismaz trīs reizes pārrunāts, vēlāk gan abi taisnojās, ka, iespējams, viens otru nav sapratuši.

Komentāri (52)

jansemjo 12.08.2010. 11.27

Fliks muld, ka ausis vien kust – Kanādas Eksporta bankā, protams, neviens nav dzirdējis par šāda veida bilances uzlabošanas shēmām un viņus tas apmierina. kā tad!!!
Intervijā tā arī Fliks neatbild, kāpēc nebija iespējams novērtēt zīmolu un atstāt AirBaltic aktīvos, jo, izdarot zīmola pārvērtēšanu, pašu kapitāls būtu tikpat pozitīvs, cik to pārdodot par tādu pašu summu.
Pēc manas saprašanas jau nekas nemainītos, jo arī šajā gadījumā, pārdodot zīmolu BAS, AirBaltic cash-flow neuzlabojas, jo BAS par zīmolu var norēķināties līdz šī gada beigām. Bet pa to laiku AirBaltics jau būs samaksājis BASam par zīmola izmantošanu nepieciešamo summu, lai BASs norēķinātos par zīmola pirkšanu – reāli BAS būs AirBaltic zīmolu nopircis par paša AirBaltic naudu…
Gala beigās sanāk, ka zīmola pārdošana ar leaseback AirBalticam ir vēl neizdevīgāka, kā zīmola pārvērtēšana.

+24
-2
Atbildēt

4

    lailabidzane > jansemjo 12.08.2010. 12.21

    .
    Ja nu tas puisis būtu teicis: “Paaugstinājām likviditāti ar neikdienišķiem paņēmieniem”, vai “Bija nepieciešams paaugstināt likviditāti ar pamatdarbībai neraksturīgiem paņēmieniem”, vai arī “Likviditātes palielināšanai izmantojam neordinārus darījumus”, ko tad? Nebūtu par ko ķērkt!

    Bet par to ministra nezināšanu Ir stipras šaubas…

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > jansemjo 12.08.2010. 16.36

    Paldies par precizējumu! Acīmredzot NWC bija ļoti bēdīgā stāvoklī.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    jansemjo > jansemjo 12.08.2010. 15.35

    =>Nasing Spešal! tikai viens precizējums – nemateriālie ieguldījumi kļūst nevis par naudas līdzekļiem, bet gan par debitoru BAS izskatā. un tam šoreiz ir diezgan liela nozīme, jo kā redzams, tad BASa cash-flows neļauj ta vienkārši norēķināties par AB zīmolu. protams, ieliekot ciparus bilances analīzes matricā, debitori + naudas līdzekļi veido working capital, kam izskatās, ka šoreiz ir bijusi noteicošā loma likviditātes uzlabošanā…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > jansemjo 12.08.2010. 11.46

    1. Ja runājam par bilanci, tad pasīvu pusē nakas nemainās, bet aktīvu pusē nemateriālie ieguldījumi samazinās, bet naudas līdzekļi palielinās – nelikvīdi aktīvi tiek mākslīgi transformēti likvīdos aktīvos.

    2. Ja runājam par naudas plūsmu, tad laika griezumā 2009.gada beigas un 2010.gada sākums visticamāk uzrādīja diezgan sliktu situāciju, bet banka skatās, lai tā būtu stabilu visu laiku (a ja nu pēkšņi vairs nav naudas?) par spīti labām nākotnes prognozēm. Tādēļ banka palūdza koriģēt naudas plūsmu, lai darījums notiktu. Nedomāju, ka banka būtu tik duma, ka noticētu uzpūstām prognozēm un šādas bilances korekcijām, ja riski būtu pārāk lieli.

    Principā jau tas nav nekas baigi traks biznesā, bet bažas rada tas, ka ne valdība ne ministrs nav informēts par šo darījumu, tādēļ jautājums paliek par darījuma nosacījumiem. Lai kur arī BAS ņēma naudu, par naudas izmantošanu ir jāmaksā procenti, tādēļ šāda mākslīga bilances uzlabošana maksā naudu (plus, otkati, ja privāta nauda)!

    +8
    0
    Atbildēt

    0

vilcina_ieva 12.08.2010. 12.33

Līdz ar to Fliks kārtējo reizi ir apstiprinājis visiem jau labi zināmo – AirBaltic ir maza, blēdīga reģionālā aviokompānija… Diemžēl…

Jebkurā “normālā” valstī šāds “fliks” pēc paziņojuma par manipulācijām ar grāmatvedības datiem pamestu CEO pozīciju… Tikai Latvija diemžēl NAV “normāla” valsts…:( Skumji…

+7
0
Atbildēt

0

austrisv 12.08.2010. 12.59

Es laikam, kā vecs izbijis grāmatvedis, esmu galīga muļķe, jo man pilnīgi nav skaidrs, kā vienkārši atdodot preču zīmi, pat neko Fliks nav maksājis, AIR Baltic, viņš ir varējis uzlabot Air Baltic Pašu kapitālu?????
Nauda nav ienākusi, preču zīme atdota, bet mistiskā ziņa’ uzlabots pašu kapitāls???? Kurš to man var izskaidrot, kā tas iespējams?
Manuprāt, Fliks blefo uz velna paraušanu, un viņu interešē paglābt tikai savas parazīt firmas no bankrota!

+7
0
Atbildēt

9

    lailabidzane > austrisv 12.08.2010. 21.16

    .

    1. A ir parakstījis papīru, kurā apgalvo, ka TAS maksā 10 mio EUR.
    2. B ir parakstījis līgumu, kurā teikts, ka konkrētā laikā par TO samaksās 10 mio EUR.

    Ceru, ka starpība nav jāskaidro.

    Konkrētais gadījums naudas izpumpēšanu no aB neveicina. Pavisam noteikti.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    dzintarz > austrisv 13.08.2010. 03.12

    Fiksis ieguldīja netandžiblas lietas. Varbūt kādu prečuzīmi, vai?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    jansemjo > austrisv 12.08.2010. 18.53

    => varbūt ka tā.
    Tas ir arguments, taču ne visai pārliecinošs, jo:
    1) Pircējs praktiski ir AirBaltic Valdes priekšsēdētājs;
    2) Cik kautkur pa ausu galam dzirdēju, tad zīmolu vērtēja Earnst & Young (varbūt kāds cic no big4) – t.i., vērtētājs ar vārdu, kam uzticētos pat mistiskā Kanādas Eksporta banka.

    Tā ka ticamākā versija ir – naudas izpumpēšana no AB… lai, pēc tam, kad tas novests tuvu bankrotam, uzrastos gādīgs investors (piemēram, Roulends), kuru misters Flix būs sameklējis, kas būs gatavs nopirkt atlikušos bezvērtīgos AB aktīvus, jo galvenais aktīvs jau būs BAS īpašumā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 12.08.2010. 17.07

    Zet! Tur es Tev 100% piekrītu, jo savulaik arī mēs SIA šādi palielinājām rezerves,pārvērtējot pamatlīdzekļus !Pārvērtē uz augšu to zīmolu un nekādas mahinācijas nav vajadzīgas!Tā sakopt, papīrs pacieš visu!!!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    lailabidzane > austrisv 12.08.2010. 16.39

    .
    Taisnība, Zet.
    Tikai kāda nianse, kura bankai var patikt/NEpatikt. Minētajā versijā piedalās pats interesents un vērtētājs. Pārspīlēta vērtējuma gadījumā vērtētājs riskē ar savu reputāciju, zināmā mērā. Bet ne tieši ar savu naudu. Realizētajā gadījumā ir iesaistīta trešā puse, jā, ne gluži “no malas”, bet tomēr tāda, kura ir gatava vērtējumam likt pretī naudu. Bankai otrais variants patīk labāk. Daudz labāk.
    Zinām taču stāstu:
    Banka jautā klientam: “Vai citās bankās jums ir kredīti?”.
    Klients: “Nē, nē man saistību nav!”.
    Banka klientam: “Ja citi jums nav uzticējušies, kāpēc Jūs domājat, ka mēs būsim pirmie muļķi?”

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    lailabidzane > austrisv 12.08.2010. 15.31

    .
    Uzņēmuma pašu kapitāls ir būtisks rādītājs piesaistot līdzekļus. Tomēr tas nebūt nav vienīgais. Kredītiestāde tieši tāpat interesējas par peļņu/zaudējumiem, un plānoto naudas plūsmu periodā, kurā piesaistītie līdzekļi jāatdod.
    Šajā gadījumā ar pliku aritmētiku, kura parāda tikai vienu skaitli, nav līdzēts.

    Šoreiz daudz būtiskāku jautājumu uzdod Bet, to par otra akcionāra ieguldījumu…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 12.08.2010. 13.44

    bet mani interesē vēl viens jautājums! Ja valsts ieguldīja pamatkapitālā 15 miljonus Ls, cik pamatkapitālā ieguldīja mazākuma (Flika 49%) akcionārs?
    Vai nemaz?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    jansemjo > austrisv 12.08.2010. 15.44

    Pašu kapitālā tiek ieskaitītas arī pārvērtēšanas rezerves – konkrētajā gadījumā: ja tiek veikta uzņemuma zīmola sertificēta novērtēšana, tad aktīvos parādās nemateriālais ieguldījums (goodwill), bet pasīvos pārējās rezerves, kas ir pašu kapitāla sastāvdaļa. Līdz ar to, stāsts, ka tikai pārdodot zīmolu varēja panākt pozitīvu pašu kapitālu, ir muļķības.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Anda Burve-Rozīte > austrisv 12.08.2010. 13.35

    Es neesmu grāmatvedis, bet, kā man skaidro gudrāki cilvēki, uzņēmuma pašu kapitāls veidojas no pamatkapitāla (statūtkapitāla) un visu uzkrāto zaudējumu/peļņas summas. Attiecīgi 2009. gada peļņa parādās ailītē bilancē pie pašu kapitāla aprēķina. Ja šis darījums nebūtu noticis, tad pašu kapitāls būtu joprojām negatīvs, bet ap -24m. Bankām vajag pozitīvu pašu kapitālu, lai kreditētu – parasti. Ieguldot uz papīra zīmola 9,13 miljonus, tas samazinās pie -14m, pieskaitot pavasarī veikto p-kapitāla palielināšanu, nupat jau vajadzētu būt +15m.

    Taču tas nozīmē, ka, teorētiski, atdodot zīmolu, p-kapitāls joprojām ir +6. Tāpēc apgalvojumi, ka tagad nevar, jo tas negatīvi ietekmē šos rādītājus, ir Flika tautas pasakas. Ja tas kaut ko negatīvi ietekmē, tad vienīgi uzņēmuma naudas plūsmu – ir labs jautājums, vai tas spēj uzreiz samaksāt 3,6 mio Flikam un 3,4 mio parādu lidostai, un turpināt darboties.

    2ais aspekts ir fakts, ka tas nojauc rūpīgi kaldināto mītu par milzu peļņu. No provizoriskās 14m pēc nodokļiem palika 10,6m. No tā atņemot 9,13m paliek 1,3m. Kas joprojām būtu labs rādītājs tik sliktā gadā, taču supermena tēlam nepietiktu.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu