Ekstremālais laiks

Iespējams šī būs karstākā vasara Eiropā meteoroloģisko novērojumu vēsturē

Pēc pēdējiem gadiem neparasti aukstas un sniegiem bagātas ziemas jūlijā Latvijā ir iestājusies karsta vasara, kas šogad dod iespēju izbaudīt „īstus” šo sezonu laika apstākļus.

Aukstumu ziemā un karstumu vasarā Latvijas teritorijai nodrošinājušas valdošās sinoptiskās sistēmas anticikloni. Savukārt tos nomainošie cikloni ziemas laikā atnesa ievērojamu nokrišņu daudzumu, kas, pieturoties zemajām gaisa temperatūrām, ļāva uzkrāties un ilgi pastāvēt biezai sniega segai. Kopumā 2009./2010.g. ziema ierindojās Latvijas aukstāko ziemu otrajā desmitniekā. Lai gan pēdējiem gadiem reta parādība, pagājušā ziema kopumā nebija ekstremāla Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un globālā mērogā kopumā.

Savukārt jūlijā jau vairākas dienas gaisa temperatūra pakāpjas pāri +30oC atzīmei, un tiek pārsniegti diennakts maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Bez tam atsevišķās Latvijas vietās karstuma izraisīto pērkona negaisu laikā izlija intensīvi nokrišņi. Par vasaras sezonas ekstrēmumu Latvijas klimatiskajos apstākļos vēl spriest pāragri, karstuma vilnis Latvijas teritorijā turpinās un daudzi absolūtie karstuma rekordi vēl nav pārspēti. Iespējams, ka piepildīsies zinātnieku prognozes par 2010.gada vasaru kā karstāko Eiropā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Šogad īsā periodā piedzīvotie pēdējos gados ne tik ierastie laika apstākļi daudzu cilvēku prātos raisa domu, vai tikai mēs patiesi nesākam izjust globālo klimata pārmaiņu pazīmes.

Par to liek aizdomāties arī citas šī gada ekstremālās meteoroloģiskās parādības dažādās pasaules vietās. Lielbritānijas klimata pētnieki atzīmē 2010.gada pirmo pusgadu kā vienu no vissausākajiem visā 100 gadu meteoroloģisko novērojumu vēsturē šajā reģionā, to saistot ar gaisa masu cirkulācijas neparasto raksturu virs Atlantijas okeāna. Anomāli karsts un sauss laiks jau ilgāku laiku pieturas vairākos Krievijas reģionos, kas nodara lielus zaudējumus lauksaimniecībai un citām darbības sfērām. Savukārt Argentīnā, lai gan šajā reģionā ir ziema, tika piedzīvota ļoti reta parādība – sniegs.

Viens no viedokļiem ir, ka šī gada neparastās parādības varētu būt izraisījis Eyjafjallajöekull vulkānu izvirdumi Islandē. Protams, uz zemeslodes dabas procesi ir ļoti cieši savā starpā saistīti, un jebkura ekstremāla parādība lielākā vai mazākā mērā izraisa atgriezenisku reakciju citos dabas procesos. Tā kā klimata sistēma ir saistīta gan ar procesiem atmosfērā (gaisā), gan hidrosfērā (uz ūdeņiem), gan litosfērā (uz cietzemes) un lielā mērā arī ar cilvēka darbību, lieli vulkānu izvirdumi var būtiski ietekmēt globālo klimatu kopumā.

Tomēr klimata speciālisti uzskata, ka šogad notikušais Islandes vulkāna izvirdums nevarētu būt būtisks iemesls klimata pārmaiņu iezīmēm uz zemeslodes. Par to liecina fakts, ka Islandes vulkāna daļiņas netika uznestas tik ļoti augstu stratosfērā, lai ietekme saglabātos ilglaicīgi. Šī gada Islandes vulkāna izvirduma ietekmi nevar salīdzināt ar 1991.gada ļoti spēcīgo Pinatubo vulkāna (Filipīnas) izvirdumu, kas nākamajā gadā globālā mērogā pazemināja temperatūru par 0,2-0,3 oC. Ja salīdzina ar Pinatubo vulkāna izvirdumu, tad Islandes vulkāna izvirduma radītās sekas ir ievērojami mazākas.

Runājot par globālajām klimata pārmaiņām, jāņem vērā klimata pārmaiņu definīcija, ko sniedz Starpvaldību Klimata pārmaiņu darba grupas (IPCC-Intergovernmental Panel on Climate Change) 2007. gadā publicētais ceturtais starptautiskais ziņojums: Klimata pārmaiņas ir klimata stāvokļa izmaiņas, kas tiek identificētas kā izmaiņas klimatu raksturojošo pazīmju vidējās vērtībās un/vai svārstību īpašībās ilgākā laika periodā, parasti gadu desmitiem vai ilgāk. Klimata pārmaiņas ir jebkuras izmaiņas klimata īpašībās laika gaitā, vai tās ir saistītas ar dabas procesiem, vai cilvēka darbību.

Tātad atsevišķa neparasta vai reta meteoroloģiskā parādība vēl neliecina par klimata sistēmas izmaiņām kopumā, šo tendenci nepieciešams analizēt ilglaicīgā griezumā.

Pasaules vadošo klimata pētnieku kopējā nostāja ir vienota – globālās klimata sistēmas pasiltināšanās ilglaicīgā laika periodā ir nepārprotama, jo to skaidri parāda novērotās atmosfēras temperatūras un pasaules okeāna temperatūras pieaugums, plaša ledāju un sniega segas samazināšanās un globālā jūras līmeņa celšanās. Bez tam tiek uzsvērts, ka, lai gan gaisa temperatūras pieaugums tiek novērots visās zemeslodes vietās, tomēr visstraujākais tas ir Ziemeļu puslodes lielajos platuma grādos. Arktikā gaisa temperatūras pieaugums tiek vērtēts gandrīz divas reizes straujāks kā globālā mērogā kopumā un ledāju kušana, kas ir saistīta ar šo straujo pasiltināšanos, vēl vairāk ietekmē gaisa temperatūras pieaugumu. Gaisa temperatūras pieaugums ir straujāks cietzemes teritorijās nekā Pasaules okeānā.

Tas faktiski nozīmē, ka Latvijas teritorija pieder reģionam, kurā konstatētas vienas no straujākajām klimata pārmaiņām pagātnē un sagaidāmas arī būtiskas pārmaiņas nākotnē, par ko liecina daudzi pētījumi Latvijā šajā jomā.

Jau tagad ir zināms, ka konstatētās klimata sistēmas pārmaiņas globālā mērogā pagātnē ir ietekmējušas būtiskas izmaiņas fizikālās un bioloģiskās dabas vides sistēmās reģionālā mērogā. Piemēram, upēs, kuru galvenā barošanās ir ledus un sniega kušanas ūdeņi, palielinājusies notece un pavasara pali iestājas agrāk; paaugstinājusies ezeru un upju ūdens temperatūra, kas ietekmē to ekoloģisko stāvokli un ūdens kvalitāti; tiek novērota agrāka tādu pavasara parādību iestāšanās kā koku lapu plaukšana, putnu migrācija un olu dēšana; augu un dzīvnieku sugu izplatību robežas pārbīdās virzienā uz ziemeļiem; notikušas arī izmaiņas jūras un sauszemes ekosistēmās; palielinājusies ar karstuma viļņu biežumu saistītā mirstības Eiropā u.c. Visi šie piemēri liecina par to, ka arī nākotnē prognozētās klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs vidi un pasaules iedzīvotājus.

Par vienu no iedzīvotājiem būtiskāko klimata pārmaiņu ietekmes iezīmi tiek uzsvērta ekstremālo dabas parādību biežuma un intensitātes palielināšanās nākotnē, līdz ar klimata vidējā stāvokļa izmaiņām un svārstību izteiktāku raksturu. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzās pasaules vietās, arī Latvijas teritorijā, tiks piedzīvotas neparasti karstas vasaras vai aukstas ziemas, vai gluži pretēji – neparasti siltas ziemas, ekstremāli nokrišņi, sausuma periodi, vētras u.c. parādības. Ar šīm prognozēm vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām, lai tās iedzīvotājus un atbildīgos dienestus nepārsteigtu nesagatavotus.

Tā piemēram tiek paredzēts, ka 21.gadsimta beigās 82% ziemas sezonu un 88% vasaras sezonu reģionā, kurā atrodas Latvijas teritorija, būs siltākas, salīdzinājumā ar 20.gadsimta beigu laika apstākļiem. Tas nozīmē, ka arvien retāk Latvijā varētu piedzīvot sniegotas un aukstas ziemas. Tajā pat laikā tas nozīmē arī to, ka pat uz kopējās ziemas gaisa temperatūras paaugstināšanās fona būs iespējami atsevišķi gadi ar spilgtām aukstuma viļņu izpausmēm. Pieraduši pie maigākām ziemām, iedzīvotāji var nebūt gatavi šādiem bargiem laika apstākļiem, kas vēl vairāk var pastiprināt to negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un dažādām iedzīvotāju darbības sfērām. Savukārt siltākas vasaras nozīmē to, ka pieaugs karstuma viļņu izpausmes ar visām no tā izrietošajām sekām.

Jau konstatētās un nākotnē paredzamās klimata pārmaiņu iezīmes un to iespējamās ietekmes liek domāt par būtisku pielāgošanās pasākumu nepieciešamību. Latvijā visvairāk jādomā par plūdu, vētru, karstuma un sausuma izraisītajām sekām. Kā dažus no nepieciešamajiem pasākumiem var minēt upju aizsargdambju drošības novērtēšanu, funkcionējošas sistēmas izveidi palīdzībai iedzīvotājiem ārkārtēja ilgstoša karstuma apstākļos, zaļo zonu veidošanu pilsētās, ekstremālo lietusgāžu ūdeņu novadīšanas sistēmu izveidošanu un citus. Tikai savlaicīgi apzinoties, novērtējot un sagatavojoties klimata pārmaiņu izraisītajām sekām būs iespējams to negatīvo ietekmi maksimāli mazināt vai izmantot savā labā.

Materiāls sagatavots izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publiski pieejamo informāciju (www.meteo.lv), kā arī Starpvaldību Klimata pārmaiņu darba grupas (Intergovernmental Panel on Climate Change) 2007. gada ziņojumu par klimata pārmaiņām (www.ipcc.ch).

Agrita Briede ir Latvijas Universitātes profesore, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja.