Nopietnāk jārisina demogrāfiskās problēmas, norāda Ķīlis
Latvijā nopietnāk jāpievēršas demogrāfisko problēmu risināšanai, uzskata Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, sociālantropologs Roberts Ķīlis, norādot, ka Latvijā būtu nepieciešama otrā bērna atbalsta politika, jo nereti pēc pirmā bērna nākšanas pasaulē otrais tiek atlikts uz nenoteiktu laiku.
Trešdien intervijā LNT Ķīlis atgādināja, ka sabiedrības pašatražošanai vidēji ģimenē nepieciešami "divi bērni un vēl desmitdaļa", bet Latvijā šis rādītājs ir vidēji 1,4 bērni, turklāt aptauja parādījusi, ka cilvēki nemaz nevēlas lielas ģimenes – aptaujā atklājies, ka arī iedomāti ideālos apstākļos vidēji ģimene vēlētos tikai 1,69 bērnus, Ķīļa teikto citē LETA.
Iemesli bērnu skaita samazinājumam ir vecāku vēlme ilgāk un vairāk dzīvot sev pašiem un nedrošība par spēju bērnus uzturēt. Ķīlis atzīmēja arī kontracepcijas uzvaras gājiena ietekmi.
Sabiedrība noveco, kam Latvijas sociālās sistēmas nav gatavas, norādīja Ķīlis, minot, ka dzimstības krituma dēļ pēc pāris gadiem Latvijā būs vieta vien pāris augstskolām. Šādas problēmas Latvijā pastāv jau ilgāku laiku, taču krīze tās ir izcēlusi, piebilda eksperts.
Komentāri (56)
Aivars Krauklis 21.07.2010. 12.16
Ja nu gribam valstiski atbalstīt bērnu taisīšanu un uzturēšanu, tad to nedrīkst darīt ar naudas pabalstiem. Pavisam noteikti –pabalstus, kas nav saistīti ar māmiņas/tēta iepriekšējiem ienākumiem nedrīkst manksāt nekad, jo tie vairāk posta sabiedrības nākotni, kā stiprina. Tā sauktajām „māmiņu algām” jābūt tieši proporcionālm iepriekšējai algai vai arī nav jābūt vispār.
Derīga cita veida palīdzība – brīvpusdienas, mācību grāmatas, atlaides no bērnudārza maksas un paši bērnudārzi pieejamāki, pagarinātās dienas skolās, papildu izglītība…, tikai ne nauda! Jau tagad pie mums dramatiski aug nevis bezdarbs, bet slinkošana. Izveidojies biezs slānis grūtdienīšu, kam ienākumi un patēriņa līmenis tiešām baisi zems, bet to kompensē pārliecība, ka pašam par sevi nav jārūpējas nemaz, kur nu vēl par bērniem. Toties pabalstu saņemšana un pieprasīšana apgūta spīdoši un nekad netiks nokavēta. Šai publikai labāk atražošanos neveicnāt un nelaimīgu bērnu skaitu nevairot.
8
daina_tabuna > Aivars Krauklis 21.07.2010. 12.46
@Aldis
Viens bet. Lieli ienākumi nenozīmē, ka cilvēkiem ir uzkrājumi. Augot ienākumiem, pieaug tēriņu līmenis. Nekad nevar nopelnīt tik daudz, lai nespētu to notērēt*. Īpaši raksturīgi tas ir Latvijā, kur ir ļoti zems uzkrajumu līmenis.
*Ir izņēmumi kā Bils Geitss :-)
0
reksa > Aivars Krauklis 21.07.2010. 14.27
Dolaram – diezvai būtu jāatbalsta tie, kuŗi visu uzreiz iztērē…
0
daina_tabuna > Aivars Krauklis 21.07.2010. 14.36
@Aldis
Pirmkārt, ir masīvs nelegālo ienākumu apjoms un nevienam nav ne mazākās nojēgas par patiesajiem apjomiem. Otrkārt, kā darbotos mehānisms, kas izsver- dot vai nedot konkrētajam cilvēkam? Alga 700 neto, kredītu nav, uzkrājumu nav- nedodam, jo ir f#$%ng bagātnieks, kas nejēdzīgi tērējas. Alga 3000 neto, kredītos atdod 2500, uzkrāj 10 latus mēnesī- dodam. Alga 160 neto, kredītu paldiesdievam nav, uzkrājumu loģiski nav… mmm, nedodam, jo droši vien algu saņem aploksnē :-)
0
daina_tabuna > Aivars Krauklis 21.07.2010. 12.59
@Nasing spešal!
Nu varbūt ne labās (kur maksas tomēr ir nesamērīgas) un diezgan bieži ne-Rīgas skolās (mums ir diezgan labi attīstīts reģionālo augstskolu tīkls), bet kopumā- jā.
0
Una Grinberga > Aivars Krauklis 21.07.2010. 13.53
@Dolārs
Atvainojos – vairāk biju domājis vidusskolas, varbūt arī dažas augstskolu fakultātes. Par labām skolām kopumā lielās augstskolas nevar nosaukt. Reģionos – jā, maksa ir adekvāta kvalitātei un pasniedzēji vismaz izrāda interesei un centību studentu priekšā (labāka attieksme pret darbu pat ja profesionālais līmenis pieklibo)!
0
dro > Aivars Krauklis 21.07.2010. 12.29
Maiss ar žetoniem:)
0
Una Grinberga > Aivars Krauklis 21.07.2010. 12.56
@Aldis
Zemāka alga laukos ne vienmēr nozīmē sliktāku dzīves līmeni: sava lauku saimniecība + algots darbs ir tas, kas daudziem vecākiem laukos ļauj izaudzināt 3-4 bērnus un izskolot labās skolās Rīgā, jo, ja nav slinkums, tad sava saimniecība neļauj just “bada maizi”, bet papildus naudu var investēt bērnos.
0
reksa > Aivars Krauklis 21.07.2010. 12.42
Daļēji tev var piekrist.
Ja Latvija sastāvētu tikai no Rīgas, tad tavas domas būtu ļoti loģiskas.
Tomēr algu līmenis dažādās Latvijas vietās ir ļoti atšķirīgs.
Ja “māmiņu algas” ir proporcionālas iepriekšējai algai, tad tam ir maza atdeve.
Laukos un mazpilsētās algas ir mazas, bet tas nenozīmē, ka tie cilvēki ir sliņķi. Ja māmiņa saņem minimālo algu tikai tāpēc, ka apkārtnē nav citu darbu, tad mazliet lielāka “māmiņu alga” viņai būtu ļoti izdevīga. Tas veicinātu dzimstību.
Bet ja māmiņas (vai tēta) alga ir liela, tad viņiem ir uzkrājumi un viņiem vispār nav vajadzības pēc “māmiņu algas”.
Tāpēc pabalsta proporcionālitāte algai ir viegli aprēķināms, bet nebūt ne efektīvs paņēmiens. Jārod kāds labāks mēchanisms. Varbūt pabalsts varētu būt no divām daļām – fiksētas un mainīgas (proporcionālas algai). Būtu jāmodelē, kāds iznākums būtu katrā gadījumā, lai ar mazākiem izdevumiem rastu labāku risinājumu.
0
mary75 21.07.2010. 11.24
Kā zināms, pat valstīs, kur atbalsts ir daudz lielāks, ir tās pašas problēmas, un šis te atbalsts veicina dzimstības palielināšanos tikai nedaudz, kaut arī veicina.
Manuprāt, tam par iemeslu nav tikai materialās grūtības, bet gan tas, ka mēs vairs neesam tradicionalā sabiedrība, šeit vecāki grib taisīt karjeru, baudīt dzīvi, nevis, visu savu laiku veltīt bērnu audzināšanai.
Un pārlieku lieli pabalsti arī veicina vecāku bezatbildību un sajūtu, ka par viņu bērniem jārūpējas valstij, kā arī rada vecāku grupu, kas to bērnu dzemdēšanu pārvērš par savas labklājības avotu un iespēju nestrādāt.
Manuprāt, dzimstība jāatbalsta nevis tik daudz ar tiešiem maksājumiem, kā bērnudārzu celtniecību, bezmaksas izglītības iespējām, dažādām citām privilēģijām, medicīnā, komunālajos maksājumos ģimenēm ar bērniem,iespējams, kādās nodokļu atlaidēs, utt.
Un taisni tur nekas darīts netiek.
4
andrejs_kirsis > mary75 21.07.2010. 13.24
Neviens bērnudārzs nevar bērnam dot tik daudz, ka audzināšana mājās izglītotu vecāku un vecvecāku vadībā. Par pārējo tev varētu gandrīz vai piekrist.
0
daina_tabuna > mary75 21.07.2010. 12.24
Jā, jā, ceri vien :-)
Pat NĪN beigās nolēma piemērot pēc platības, nevis cilvēku skaita konkrētajā dzīvoklī, mājā. Kas nozīme, ka daudzbērnu ģimenēm ir jāsaspiežas divistabu dzīvoklītī, nevis jādomā kā tikt pie plašāka mitekļa.
0
lidija_stripkane > mary75 21.07.2010. 12.34
dzeris49
Pie tevis minētā dzimstības līmeņa celšanai vēl pievieno ļoti būtisku lietu- prestižu, patriotismu, sabiedriskās domas veidošanu par labu stiprām ģimenēm ar 3 bērniem. Lai vecis ar to var lepoties, ka uztur šādu ģimeni, lai sieviete kas audzina bērnus tiek novērtēta kā veiksminiece.
Tikai šeit nepieciešami cilvēki- līderi, kas spēj tautu vest aiz sevis un iedvesmot.
0
Janis > mary75 21.07.2010. 11.42
Piekrītu, piemēram IIN atlaide tādā apmērā, lai ar 3. vai 4. bērnu nebūtu tas vispār jāmaksā būtu pievilcīga tieši turīgiem cilvēkiem un tieši cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem būtu jārada vairāk bērnu, jo viņi spēj bērniem dot labu izglītību un iemācīt pa kādai dzīves gudrībai (kā nopelnīt, piemēram).
0
daina_tabuna 21.07.2010. 12.10
Sākumam vajadzētu atcelt Šķēles laikā ieviesto “gudrību”, ka daudzbērnu ģimene sākas no 4. Tad daudz vairāk būtu tādu, kas gatavi trešajam. Un kad apkārt būtu daudz tādu, kam ir 3+, tad arī otrajam vairāk sadūšotos. Zinu pēc sevis- kad radiem-draugiem-paziņām parādās otrais, trešais, ceturtais, tad negribas atpalikt. Pagaidām neatpaliekam :-)
Pietiek ar pavisam maziem sīkumiem- atlaides sabiedriskajā transportā, vieglāk tikt bērnudārzā un vēlamajā skolā. Nevajag nekādus ūberpabalstus- pietiek ar apziņu, ka tavas pūles novērtē ne tikai tu pats.
9
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Una Grinberga > daina_tabuna 21.07.2010. 12.31
Jā, daudzbērnu ģimene līdz 2009.gadam netika definēta, tādēļ pašvaldības savus sociālā atbalsta rīkus veidoja pēc saviem ieskatiem – kurai vairāk naudiņas, tiem daudzbērnu ģimenes mazākas!
0
daina_tabuna > daina_tabuna 21.07.2010. 12.50
@d_jirgen
Ne jau tikai sievietēm… Atgādināji vienu joku.
Ja sieviete ir stāvoklī, tad draudzenes viņai glauda punci un priecājas ar viņu kopā, bet kāpēc vīrietim viņas nevarētu nākt klāt, pagrābstīties ap mantām un uzslavēt par labu darbu? :-P
0
Una Grinberga > daina_tabuna 21.07.2010. 12.21
http://www.likumi.lv/doc.php?id=49096 1.punkta 16.apakšpunkts
0
daina_tabuna > daina_tabuna 21.07.2010. 12.28
Ah tad reckā, izrādās pagāšgad uz Neatkarības dienu pasnieguši dāvaniņu. Nu paldies! Tagad man gan vairs nav aktuāli- vairākus gadus jau nomocījām bez statusa. Bet jāpadod ziņa tālāk, paziņu lokā ir bariņš, kam noderēs. Paldies!
0
kenzoo > daina_tabuna 21.07.2010. 15.45
Varbūt tāpēc, ka vīrietis “strādā” kkādas minūtes, bet sieviete 9 mēnešus… Atšķirību redzi?
0
daina_tabuna > daina_tabuna 21.07.2010. 16.49
Bet paslavēt vispār prasa tikai sekundes. Žēl?
Turklāt pēc tiem deviņiem mēnešiem vēl gadus 20- 25 būs jāmokās abiem diviem un vēl nav zvanīts, kurš noņemsies vairāk, lai no tā pāris minūšu darba beigās kaut kas jēdzīgs arī sanāktu…
0
daina_tabuna > daina_tabuna 21.07.2010. 12.18
Nav vis. Rīga un vēl pāris pašvaldības vienpusējā kārtā noteica transporta un vēl šadus tādus atvieglojumus, ja ir 3+. Valsts līmenī daudzbērnu ģimene ir sākot ar četriem. Līdz 199x. gadam (neatceros, precīzi, bet Šķēlem tas bija viens no primajiem darbiņiem, ko izdarīja premjera amatā) bija 3+.
0
Una Grinberga > daina_tabuna 21.07.2010. 12.13
Precizēšu, ka daudzbērnu ģimene ir 3+ nepilngadīgi bērni.
0
lidija_stripkane > daina_tabuna 21.07.2010. 12.42
Dolārs
Pievienojos. Prestižs un sabiedrības novērtējums ir svarīga komponente, lai rastos bērni. Īpaši sievietēm ir svarīgi, lai viņu pūles tiktu novērtētas. Tā arī būs īstā dzimumu līdztiesība, ja sabiedrība novērtēs sieviešu NE AR KO NEAIZVIETOJAMO ieguldījumu nācijas skaitliskajā vairošanā.
0