Es iešu balsot! • IR.lv

Es iešu balsot!

42
Raitis Plauks, F64
Ainārs Leijējs

Kurš tad, ja ne mēs, un kad tad, ja ne 2.oktobrī

Demokrātiskas valsts neatņemama sastāvdaļa ir regulāras un godīgas vēlēšanas, kurās visiem dalībniekiem ir vienlīdzīgi spēles noteikumi. 2010.gada 2.oktobrī notiks 10.Saeimas vēlēšanas, taču joprojām liela daļa vēlētāju nezina, par ko balsot.

Daudzi cilvēki ir vīlušies politiķos un viņu neizpildītajos solījumos. Pēdējo astoņu gadu laikā mums ir nācies dzirdēt solījumus veidot godīgu politiku, izveidot 50 000 darba vietu, aicinājumu uzticēties stabilitātes garantam un izteikumu “Kā var nesolīt?!”. Pie varas esošie ir paguvuši sastrādāt daudz, maigi sakot, “nedarbu”. Uz šāda fona sabiedrībai ir zudusi vēlme balsot “par tiem pašiem vēžiem citās kulītēs”.

Vienkārša matemātika
Un tomēr es un kustība “Es iešu balsot!” aicina doties vēlēt! Arī mudināt savus radus, draugus, kaimiņus un kolēģus iet un nobalsot. Kāpēc veidot šādu kustību un aicināt iet balsot? Es ne tikai ticu, bet arī esmu pārliecināts, ka iedzīvotājiem apvienojoties ir iespēja “gāzt kalnus” – radikāli pārveidot Saeimu, ievēlot labākos no labākajiem un “nesekmīgos” kandidātus atstājot aiz borta. Tie nav tukši vārdi, tā ir vienkārša matemātika. Uz vēlēšanām aizejot vairāk balsstiesīgajiem nekā Latvijā ierasts, partijām būs jāiegūst krietni lielāks saņemto balsu skaits, tātad jāpārliecina vairāk cilvēku, lai pārvarētu likumā noteikto 5% barjeru.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nepiedalījās 4 no 10 pilsoņiem. Tas ir milzīgs cilvēku potenciāls, kurš, kļūstot aktīvs, var izraisīt arī ievērojamas pārbīdes partiju vietu sadalījumā. Ja mēs sasparosimies un šoreiz nobalsot aizies 80% pilsoņi, parlamenta sastāvs būs radikāli citādāks, nekā pašlaik rāda reitingi. Mums ir iespēja 2.oktobri padarīt par Lielo Pārmaiņu dienu, kuras sekas ir kvalitatīvs un valsts labā darboties spējīgs likumdevējs!

Labs rezultāts aktīvajiem
Balsot ir jāiet, jo tikai no mums ir atkarīgs, kāda būs turpmākā Latvijas attīstība. Jā, mēs darām savu darbu, cenšamies izpildīt sadzīviskos pienākumus, taču ar to nepietiek. Mums ir jākļūst par vēl labākiem pilsoņiem – piedaloties vēlēšanās un citādā veidā aktīvi ietekmējot politiku. Ir jāiet balsot, jo tas ir mūsu morālais pienākums – gan kā pilsoņiem, kuriem rūp Latvijas nākotne, gan kā cilvēkiem, kuri zina – tikai darot un esot aktīviem, mēs varam nonākt pie pozitīva rezultāta.

Balsot ir jāiet, jo, tādā veidā es, tu, mēs izmantosim tiesības izvēlēties labākos politiķus. Izvēles izdarīšana vēlēšanās ietekmēs to, kādus likumus pieņems parlaments, cik neatkarīgas būs tiesas un izmeklēšanas institūcijas, cik aktīvi turpināsies cīņa pret korupciju.

Aktīviem pilsoņiem nevajag ļaut citiem noteikt, kas viņus pārvaldīs turpmākos četrus gadus. Jāuzdod retorisks jautājums, vai tiešām kāds vēlas atstāt citu ziņā izlemt, kas būs tie 100 tautas priekšstāvji, kuri lems par izmaiņām nodokļu sistēmā, par budžeta prioritātēm, par reformām izglītībā, par Latvijas karavīru sūtīšanu uz ārvalstīm, par nākamo Valsts prezidentu un tiesnešiem. Es – nē, un man ir pārliecība, ka ikviens Latvijas pilsonis vēlas iesaistīties labākas valsts veidošanā, kura spēj pārvarēt krīzi, celt dzīves līmeni un nodrošināt saviem iedzīvotājiem cilvēka cienīgu dzīvi.

Mazs, bet ļoti svarīgs solis šajā procesā ir piedalīšanās vēlēšanās. Turpinot tikai uzskaitīt valstī esošās problēmas, labāk nekļūs. Ir pienācis laiks visai sabiedrībai ņemt varu savās rokās. Tas jādara 2.oktobrī, izmantojot tiesības ievilkt plusiņus labākajiem kandidātiem un izsvītrojot nepieņemamos pretendentus. Tādā veidā pilsoņiem ir iespējams nepieļaut neprofesionālu vai necienīgu deputātu ievēlēšanu.

Nedaudz piepūles
Izdarīt pareizo izvēli nav vienkārši; lai to paveiktu, ir nedaudz jāpapūlas. Neviens nesūrojas, ja, pērkot zāles, jākonsultējas ar ārstu un farmaceitu, vai, izvēloties jaunu sadzīves tehnikas preci, jānoskaidro, kā un cik labi tā strādās. Tāpēc, neuztverot to kā apgrūtinājumu, dosimies uz Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapu un iepazīsimies ar tajā izvietoto partiju programmām. Visām vajadzētu būt pieejamām jau 4.augustā.

Izmantosim iespējas sekot līdzi debatēm, kas norisināsies medijos, un piedalīties deputātu kandidātu tikšanās reizēs ar vēlētājiem, lai izvaicātu par politiskajām nostādnēm – šeit lieti noderēs kustības ejambalsot.lv veidotā vēlētāju rokasgrāmata . Ar vairāku potenciālo deputātu profilu būs iespējams iepazīties “Delnas” radītajā mājas lapā kandidatiuzdelnas.lv.

Vēlēšanas nebeidzas
Mums ir jāpiedalās balsošanā ar domu, ka vēlēšanas turpmāk nenotiks tikai reizi četros gados – ka vēlēšanas notiks katru gadu, katru mēnesi, katru nedēļu un katru dienu. Lai paskaidrotu šo ideju, jāmin viena no atziņām, kuru esmu iemācījies, studējot politiku Latvijas Universitātē – “demokrātija nevar pastāvēt bez demokrātiem”. Tiesiska un demokrātiska valsts veidojas tad, ja tās iedzīvotāji ir gatavi uzņemties atbildību par notikumiem, savu iespēju robežās aktīvi iesaistoties sabiedriskajos procesos.

Aploksnes ar partijas biļetenu iemešana urnā ir tikai viens solis. Pēc vēlēšanām pilsoņiem ir jāseko līdzi partiju solījumu un programmu pildīšanai, kritiski vērtējot paveiktos darbus un izsakot atzinību par sasniegto. Ir jāatrod laiks reizi pusgadā uzrakstīt vēstuli politiķim vai politiķei, ko īpaši vēlies uzrunāt. Jāveido iedzīvotāju apvienības, kuras sanāk reizi mēnesī vai divos un formulē savus ierosinājumus par valsts vai vietējās pašvaldības tālāko darbu – ar apkopojumu kopienas deleģētajiem līderiem ir jāinformē atbildīgās institūcijas.

Nedrīkst aizmirst par iespējām ietekmēt lēmumus, vācot parakstus, kā arī caur nevalstiskajām organizācijām piedaloties lobēšanas procesos. Iedzīvotāji jau ir pierādījuši, ka skarbākās situācijās var iziet ielās un (miermīlīgi!) protestēt – starpvēlēšanu periodā pret īpaši cinisku politisko patvaļu vēl plaši neizmantotas metodes ir starpnozaru streiki un pilsoniskās nepakļaušanās akcijas.

Tādā veidā vēlēšanas notiks “katru dienu” – ar pirmo oktobra sestdienu nekas nebeigsies. Tas būs tikai sākums, jo katru dienu mēs politiķiem atgādināsim, ka Satversmes 2.pants nav tukša skaņa, bet Latvijā suverēnā vara patiešām pieder tautai.

Jā, Latvijā ir daudz neatrisinātu problēmu, tomēr pēc 75 dienām sabiedrībai ir iespēja pārveidot valsts politisko situāciju. Ja ikviens, kurš lasa šo rakstu, ne tikai pats apņemsies aiziet uz vēlēšanām, bet uzrunās divus, piecus vai desmit citus cilvēkus, lai nodotu viņiem virtuālu “stafetes kociņu” – aicinājumu doties vēlēt – nākamā Saeima var radikāli atšķirties no pašreizējām prognozēm. No Tevis ir atkarīgs, vai 2.oktobrī mēs politiķiem uzliksim augstāku atbildības latiņu un lielāku pienākuma izjūtu pret darbu. Ja kungi – tauta – sēdēs mājas, tad kalpi – deputāti – sāks (turpinās?) palaisties slinkumā un netikumos. Lai tā nenotiktu, es iešu balsot. Iesim kopā! Pārfrāzējot slaveno teicienu: “Kurš tad, ja ne mēs, un kad tad, ja ne 2010.gada 2.oktobrī?!”

Ainārs Leijējs ir kustības “Es iešu balsot!” organizators.

Komentāri (42)

juhans 20.07.2010. 09.01

Raksts ir labs un pareizs. Tam droši vien piekritīs visi “IR” lasītāji. Tie arī IES BALSOT. Un visticamāk – balsot ies arī to paziņas (pasaki man, kas ir tavs draugs utt). Smaguma centrs, uz ko būtu jācentrē šis aicinājums, ir tie, kas nav IR lasītāji un, kas nav IR lasītāju paziņas. Kā?

+13
0
Atbildēt

1

    Ansis Lībeks > juhans 20.07.2010. 17.49

    Tas nozīmē, ka mums ir jāuzrunā cilvēki, kurus satiekam burziņos, klubos un citur – tie, ar kuriem ir uzsākusies kāda saruna, vajadzētu cita starpā piebilst: “Hei, Tu taču 2.oktobrī dosies uz vēlēšanām, vei ne?”

    +3
    0
    Atbildēt

    0

mary75 19.07.2010. 21.50

Balsot var neiet tādās valstīs, kur viss ir stabils, un vēlēšanas var ienest kādas, faktiski, kosmētiskas, nevis radikālas pārmaiņas.
Latvijas situācija ir daudz smagāka.
Visa parazitējoša uz valsts organisma politmafija ar saviem pietuvinātajiem un līdzskrējiejiem noteikti balsos, tiem tas ir izdzīvošanas jautājums, tāpat, kā to atbalstītājiem – SC arī ir savs stabils elektorāts.
Tātad, neejot balsot aiz protesta, ka “visi slikti”, jūs atbalstīsiet taisni vissliktākos.
Ja ne savādāk, vismaz, jābalso par mazāko ļaunumu.
Lielāks ļaunums,kā polimafijas nopirktie pakalpiņi PLL, ZZS, un to draugi SC būt, manuprāt, būt nevar.
Pat krīzes laikā viņi skaidri nodemonstrēja, ka tiem primāras saimnieku intereses.
Kas ir mazākais – lai katrs spriež pats.

+12
0
Atbildēt

3

    daina_tabuna > mary75 20.07.2010. 12.30

    Cilvēkam tomēr vieglāk izsekot līdzi 50, nekā 100 muļķu kustībām. Īpaši ja tie 50 ir no 4- 5 dažādiem bariņiem, nevis kā agrāk kad tas simtnieks sastāvēja no padsmit dažādiem grupējumiem.

    Nu jā, un vēl vajadzētu tomēr kikot ārā tos, kas izstājas no kādas partijas. Balso tomēr par partijām. Ja izstājās, tad lai šļūc pa trasi! Un vietā nāk nākamais no tā paša saraksta.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > mary75 20.07.2010. 10.17

    Mums arī viss ir stabils. Medicīnas terminoloģijā- pacienta stāvoklis ir smags, bet stabils. Un tā jau 20 gadus.

    Pat ja uz vēlēšanām aizies tikai 10% balsstiesīgo- nekādas izmaiņas nebūs. Pēdējā partija būs vienīgais jaunums šajās vēlēšanās. Visticamāk, ka viņi netiks pāri 5% barjerai. Un pat ja tiktu- uz kopējā 100 “gudro” galvu fona tas neko nemainītu. Arī līdz šim ir gadījies pa kādam jēdzīgam cilvēkam Saeimā.

    Manuprāt, ir tikai viena izeja. Saeimā ir jāsamazina deputātu skaits uz 50. Tad būs skaidri redzams, kuri nolaida gurķi. Pagaidām vidusmēra vēlētājs tā īsti pat nezina kādu partiju kurš deputāts, ministrs pārstāv- tāpēc turpina balsot pēc personīgo, absolūti subjektīvo simpātiju principa. Un tad savēl aktierus, komponistus, sportistus, bārmeņus, bundziniekus un to tur simpātisko pusmūža kungu ar iesirmiem deniņiem.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 20.07.2010. 11.22

    Tu jau pats teici – kamēr stulbeņi vēlēs stulbeņus, nekas nemainīsies, kā var nopirkt vairākumu no 100, tā nopirks vairākumu no 50.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Kristaps O. 19.07.2010. 21.41

jā, bet jautājums arī – PAR KO aizies balsot. Kā teica Ikstens – kā lai nobalso par mazāko ļaunumu tas, kurš nemaz nesaprot, kas ir mazākais ļaunums?

+10
0
Atbildēt

1

    daina_tabuna > Kristaps O. 20.07.2010. 10.02

    Es saprotu, kas ir mazākais ļaunums, bet vienalga īsti negribas iet balsot. Es beidzot gribu nobalsot vismaz par miniminiminimāli labo. Jau apnicis katru reizi balsot par lielāku vai mazāku ļaunumu. Kas mēs kāda ļaunuma impērija?!

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu