Pusaudzim konstatētas iedzimtas veselības problēmas, norāda ārsti
Pusaudzim, kuru skolēnu dziesmu un deju svētku laikā nopietnā stāvoklī nogādāja slimnīcā, ir konstatētas arī iedzimtas veselības problēmas un karstums ir bijis viens no provocējošajiem faktoriem, BNS norādīja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Lai arī 16 gadus vecā puiša māte otrdien LNT raidījumam "Degpunktā" klāstīja, ka zēnam divas reizes apstājusies sirds, bērnu reanimatoloģe Arta Bārzdiņa, kura bija mediķu brigādē, kas sniedza palīdzību puisim, aģentūrai BNS uzsvēra, ka sirdsdarbība puisim nebija apstājusies.
Kolektīvs, kura sastāvā bija puisis, bija netālu no telts, kur atradušies mediķi, un pati mediķe viņu uzrunājusi, jo zēns "sačupis sēdējis". Ņemot vērā viņa sūdzības, puisim sniegta attiecīgā palīdzība, viņš arī pieslēgts pie novērošanas monitora. "Varbūt tas kādam likās kā filmā, ka nu būs slikti." Puisis sākotnēji bijis pie apziņas, pēc tam to zaudējis.
Bārzdiņa uzskata, ka mediķi šajā gadījumā strādājuši profesionāli. Ja paši mediķi nebūtu painteresējušies, kāpēc puisis netālu no telts sakņupis sēž, Bārzdiņa nezina, kā situācija būtu izvērtusies. "Neizskatījās, ka tie jaunieši būtu mēģinājuši palīdzēt," viņa atzina.
Pusaudzis no reanimācijas ir pārvests uz terapijas nodaļu un kopumā viņa stāvoklis tiek raksturots kā stabils un jau nedēļas beigās viņš varētu doties mājās.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics ir izteicies, ka, pārceļot svētdien, 10.jūlijā notikušo deju uzvedumu, svētku laikā cietušo bērnu skaits būtu mazāks.
"Mediķi ir gatavojušies dažāda lieluma nelaimēm, līdz ar to tikām galā arī ar dziesmu un deju svētkiem, taču atklāts paliek jautājums, vai vajadzēja eksperimentēt ar dalībnieku veselību, izgāžot 10 000 dalībnieku kā uz pannas pašā karstākajā laikā Daugavas stadionā,” sacīja Šics.
Komentāri (39)
andrisskrastins 14.07.2010. 14.11
Nu drusku jau par sensacionālu tā ziņa bija – zinot, kā viss notiek – ir skaidrs, ka zēnam bija drusku vairāk problēmu nekā tikai karstums un slodze. Bet nu ir grupa žurnālistu, kas vārās uz šādām sensācijām…
0
markonimarkoni 14.07.2010. 14.40
Atvainojiet, bet man vienu otru no komentētājiem gribas saukt par utopistu. Vai tiešām tas ir vajadzīgs, ka svētku laikā ik dienu tiek sniegta medicīniskā palīdzība vismaz 400 dalībniekiem – BĒRNIEM!? Vai tie ir svētki!? Vai svētki jāorganizē par katru cenu!?
P.S. Ziemas laikā ir noteikta temperatūra pie kuras konkrēta vecuma bērniem iet uz skolu nav ieteicams. Šā gada pieredze liecina, ka vasarai arī būtu nepieciešams noteikt maksimālo t pie kuras būtu aizliegts bērnus fiziski nodarbināt tiešā saulē.
0
Tane-Dane 14.07.2010. 16.13
Diezgan jau smagas tās asociācijas ar padomju laiku, kad kaut vai zemestrīze, bet pasākumam jānotiek. Pieaugušo pasākumus šādā stilā vēl var organizēt, jo tiem cerams pietiks prāta pasūtīt vadītājus un aiziet ēnā, bet bērns jau brīžam nesaprot un brīžam bail izrādīt vājumu. Tad nu tās sekas var ieķert ļoti ātri un jāsaka, ka šoreiz labs kas labi beidzās.
2
+3
-6
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
@Juris Millers > Tane-Dane 14.07.2010. 19.27
Neviens vadītājs nespiež uzstāties, it īpaši, ja bērns slikti jūtās. Visu laiku mēģinājumos atkārtoja – ja pašam paliek slikti, vai ja radz ka kādam paliek slikti, tad tas uzreiz jāpaziņo. Es ar kad biju dalībnieks, man mazliet galva pārkarsa – man vadītāji pārmeta, ka es tik ilgi gaidīju pirms prasīt palīdzību, nevis otrādāk.
Nevar arī dažu vājāku bērnu dēl noņemt gada galveno pasākumu visiem pārējiem.
0
Silvija Adijāne > Tane-Dane 14.07.2010. 19.33
Pastāsti man, kurš bērns atzīsies savu vienaudžu priekšā, ka ir vājš. Pats jau to netieši apstiprināji ar savu “galva pārkarsa, bet neteicu”. ar skumjām jāsecina, ka brīnišķīgā latviešu dziesmu un deju svētku tradīcija, kas aizsākās vairāk kā 100 g. atpakaļ, padomju ietekmē šobrīd ir pārvērtusies par farsu un spīdzināšanu. Ir šis tas vecākiem un jomas profesionāļiem, ko padomāt.
0