Tik pārkarsusi “Diena”!? • IR.lv

Tik pārkarsusi “Diena”!?

12
Lita Krone, LETA
Anda Rožukalne

Kāpēc bija vajadzīga vadības maiņa, ja nule publiskotā “politiskā platforma” jau ietver visu, ko centās darīt “Diena”?

Ticu, ka drīz zināsim vairāk par laikraksta “Diena” īpašnieku un vadības maiņu, tomēr pašlaik varam likt rindā šo turbulenci raksturojošus faktus, pieņēmumus un jautājumus.

Fakti (arī komentāri)
Lai arī šī gada laikā faktu ir daudz (skat. notikumu hronoloģiju ”Dienas gads”), tie attiecas uz dažādu amatpersonu maiņu. Liela daļa būtisku faktu un lēmumu nav izskaidroti, palielinot pieņēmumu un jautājumu skaitu.

Pēc 2009.gada 9.oktobrī un nākamajās nedēļās notikušās “Dienas” amatpersonu un žurnālistu aiziešanas no darba, “Diena” sāka lēnām atkopties tikai šī gada sākumā. Laikraksta saturs stabilizējās, tika atjaunoti un pārveidoti žurnāli “SestDiena” un “Izklaide”, atgriezās “Kultūras Diena”.

Vienmēr var vēlēties prasmīgāku žurnālistiku, vairāk atklājumu, analītisku materiālu un profesionāla spožuma, bet pamazām laikraksta saturs uzlabojās, lai gan žurnālisti strādāja pārslodzes un liela stresa apstākļos. Tiesa, “Dienai” brīžiem pietrūka skaidras pozīcijas, izcilības komentāru sadaļā. Tomēr tāpat kā agrāk “Dienā” parādījās analītiski un pētnieciski raksti, tā spēja veidot savu dienas kārtību. “Dienas” mēģināja turēties agrāk iegūtajā ietekmes nišā.

Neapstiprinājās īpašnieku maiņas kaislībās izteiktās bažas, ka “Diena” kļūs paklausīgāka, zaudēs agrākos principus. “Dienas” saturs rādīja, ka laikrakstam nevar piedēvēt kāda politiskā spēka neslēptu atbalstīšanu. Politikas veidošana vai politisko partiju ideju izcelšana nav nekas īpašs un noliedzams mediju praksē, ja vien tas tiek atklāti deklarēts. Daudz sliktāk, ja noteiktas politiskās ietekmes tiek slēptas aiz objektivitātes, neatkarības un sabalansētības lozunga.

Uzrunātie “Dienas” darbinieki atviegloti un priecīgi stāstīja, ka viņu darbu nedeformē norādījumi, kas attiektos uz politiskām, ekonomiskām, cita rakstura vadības definētām simpātijām vai antipātijām. Šā gada 5.jūnijā laikrakstā publicētie principi rādīja ļoti skaidru “Dienas” pozīciju pirms vēlēšanām sniegt maksimāli noderīgu informāciju vēlētājiem, pēc vienādiem kritērijiem izvērtēt katru politisko spēku. Šo attīstību neizmainīja pirms divām nedēļām notikusī laikraksta galvenā redaktora nomaiņa.

Pieņēmumi
Vislielākā pieņēmumu daļa cenšas atbildēt uz vienu jautājumu: kam tas ir izdevīgi? Atbildes attiecas uz tās politikas veidotājiem, ko gadiem apdraudējusi “Dienas” kritika, pētnieciskie raksti, proti, tiem cilvēkiem, ko dēvē par oligarhiem, kurus vaino valsts nozagšanā, jo viņi savu labklājību būvējuši uz politiskās ietekmēšanas, sev izdevīgu likumu veidošanas un mediju pakļaušanas pamatiem.

Novājināta, profesionāli viduvēja, vismaz bezzobaina, ja ne pakalpīga prese un citi mediji šim slānim būtu izdevīga tieši tagad, kad jebkurš solis vai vārds var apdraudēt varas saglabāšanu.

Jautājumi
– Vai Aleksandrs Tralmaks 2009.gada jūlijā ierodoties “Dienas” telpās kā jauno īpašnieku pārstāvis zināja, ka te pavadīs tikai gadu? Kāds bija viņa uzdevums? Kur palikuši plāni pirkt citus medijus Baltijas valstīs?
– Kā Tralmaka īsā karjera “Dienā” saskan ar Roulendu apgalvojumiem, ka šis ir ilgtermiņa ieguldījums uz septiņiem gadiem?
– Kāpēc bija nepieciešama “Dienas” vadības maiņa pirms divām nedēļām?
– Kāpēc “Dienas” vadībā arvien samazinājās mediju profesionāļu īpatsvars?
– Ko īpašniekiem apsolījuši jaunie “Dienas mediju” padomes locekļi?
– Kāpēc par “Dienas” vadītājiem izvēlēti cilvēki, kas nav sevi apliecinājuši kā spēcīgi mediju profesionāļi, tādējādi “Dienas” žurnālisti un redaktori ieguvuši par sevi profesionāli daudz vājāku vadību?
– Kāpēc “Dienas” vadība nav ļāvusi 30.jūnijā ieceltajai komandai sevi apliecināt 100 dienas, kā to prasa no redakcijas žurnālistiem savā principu sarakstā?
– Kāpēc jaunie “Dienas” vadītāji, definējot savu redzējumu, radījuši vien primitīvu apgalvojumu virkni, ko būtu neērti likt priekšā pat žurnālistikas 1.kursa studentu pirmajā lekcijā?
– Jaunie vadītāji paši pieteicās vai piemeklēti kāda uzdevuma veikšanai? Kāda?
– Kāpēc bija vajadzīga vadības maiņa, ja nule publiskotā “politiskā platforma” jau ietver visu, ko centās darīt “Diena”?
– Kā mainīsies “Dienas” saturs? Kāda būs laikraksta vieta Latvijas mediju vidē?
– Vai tam visam ir kāds sakars ar vēlēšanu tuvošanos?
– Un visbeidzot – kāpēc Arvils Ašeradens nespēja valdīt asaras, atvadoties no “Dienas” pāgājušā gada 3.jūlijā, bet vēlāk klusēja vai teica, ka afēras nav?

Kāpēc tas viss ir svarīgi? Tāpēc, ka “Diena” centās atgūt savu viedokļa līdera statusu. Tā joprojām spēja ietekmēt sabiedrisko domu. Lai cik daudz ziņu gūstam internetā, radio vai TV, galvenos sabiedrības attīstības principus, dominējošos viedokļus joprojām piedāvā laikraksti. Tieši avīzes spēj likt mainīt domas, ar to palīdzību var kultivēt dažādas idejas un padarīt tās pieņemamas lielai sabiedrības daļai. Pārējie mediji laikrakstu uzstādījumus lielākoties atkārto, tā paplašinot diskusijas.
“Dienas” vadības kārtējā nomaiņa pastiprina šī medija nestabilitāti. Ietekmīgais izdevums šajos pārmaiņu viļņos tiek dragāts atkal un atkal. Komandai pievienoti cilvēki, kuri nav sevi pierādījuši kā spēcīgi mūsdienīgu mediju veidotāji. Bet ir skaidrs, ka Latvijas sabiedrība ir pelnījusi vismaz vienu (bet kāpēc gan ne vairākus) ļoti spēcīgu laikrakstu, kas piedāvātu izcilu žurnālistiku, jaunas pieejas mediju darbībā, kas būtu līderis tajā ceļā, ko pašlaik meklē visa sabiedrība – uz kādiem pamatiem veidot kopējo valsti.

P.S. Šajā rakstā nav iekļauti fakti, pieņēmumi un jautājumi, kas man kā autorei ir zināmi, bet atbilst kritērijiem “pagaidām nepubliskot”, “personiska informācija”, “pašlaik nav pārbaudāms”.

FAKTU KASTE: Dienas gads

2009.gada 3.jūlijā pulksten 16.00 a/s “Diena” prezidents Arvils Ašerādens informē, ka laikraksts “Diena” un “Dienas Bizness” (DB) mainījis īpašniekus.

2009.gada 3.jūlijā pulksten 18.00 bijušais “Dienas” direktors Aleksandrs Tralmaks satiekas ar laikraksta redakciju nākamā īpašnieka statusā, paskaidrojot, ka 100% no uzņēmuma akcijām pieder viņa uzņēmumam “Nedela S.A.”, bet darījumu finansējusi igauņu investīciju baņķierim Kallem Norbergam piederošā firma “Luxembourg Financial Services”, kas piesaistījusi citus investorus. Viņš apsola  nedēļas laikā  darīt zināmus īsto “Dienas” un “DB” pircēju vārdus. Šis solījums netiek pildīts 3 mēnešus.

9.oktobrī Aleksandrs Tralmaks informē, ka par “Dienas” un “DB” īpašniekiem kļuvusi Roulandu ģimene no  Lielbritānijas. Šī ģimene aizdevusi naudu laikrakstu pirkšanai, bet aizdevums restrukturizēts par 100% akcijām uzņēmumā “Nedela S.A”, tātad A.Tralmaks vairs nav šo laikrakstu īpašnieks.

9.oktobrī atlūgumus iesniedz laikraksta “Diena” galvenā redaktore Anita Brauna un “Dienas mediji” galvenā redaktore Nellija Ločmele, kā arī komentāru nodaļas vadītājs Pauls Raudseps un vairāki žurnālisti.

17.oktobrī intervijā žurnālam “SestDiena” Roulendu ģimenes pārstāvis apgalvo, ka nevis slēpjas, bet “negrib publicitāti”.

18.oktobrī TV3 raidījums “Nekā personīga” informē, ka Ainārs Šlesers pēc “Parex” vadītāja Nila Melngaiļa lūguma vasarā ticies ar Roulendu ģimenes pārstāvjiem, bet “Dienas” darījums neesot bijis sarunas tematu lokā.

2.decembrī laikraksta “Diena” galvenās redaktores amatā tiek iecelta Dace Andersone.

Šāgada 22.aprīlī no amata atkāpjas “Dienas Mediju” un “Dienas biznesa” direktora p.i. Gastons Neimanis, viņa vietu ieņem a/s “Diena” valdes loceklis Zigmārs Meija.

30.aprīlī a/s “Diena” valdes priekšsēdētājam Aleksandram Tralmakam uztic uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu. Tralmaka vietā par akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāju apstiprināts Zigmārs Meija.

10.maijā a/s “Diena” valdē ieceļ arī “Dienas žurnālu” galveno redaktori un direktori Ingu Gorbunovu.

5.jūnijā “Diena” publicē “Dienas mediju” redakcionālās darbības principus pirms vēlēšanām.

15.jūnijā amatu pamet laikraksta “Diena” galvenā redaktore Dace Andersone, bet par “Dienas” galveno redaktoru iecelts Guntis Bojārs.

9.jūlijā no amata atkāpjas a/s “Diena” padomes vadītājs Aleksandrs Tralmaks.

12.jūlijā uzņēmuma vadība piedzīvojusi nākamās izmaiņas: Bojārs iecelts par “Dienas mediju” galveno redaktoru, Sergejs Ancupovs – par laikraksta “Diena” galveno redaktoru, Dzintars Zaļūksnis – par galvenā redaktora vietnieku.

Avots: www.diena.lv

Anda Rožukalne ir RSU studiju programmu “Žurnālistika” un “Multimediju komunikācija” vadītāja.

Komentāri (12)

anete_raugule 13.07.2010. 16.20

Atbilde ir – tāpēc, ka mums kā ēst nepieciešama labāka Latvija. Latvija, kur cilvēki samet latiņus mazuļu glābšanai un nebrīnās, kāpēc attiecīgo jomu vadošie ierēdņi dzīvo arvien biezāk. Latvija, kur cilvēki izrok ceļu pastniekam, bet neinteresējas, kur palikusi viņu nodokļos samaksātā nauda. Latvija, kur apsūdzība valsts nozagšanā ir priekšnoteikums augstiem politiķa reitingiem.

+35
0
Atbildēt

0

alise_j 13.07.2010. 15.49

Varbūt var rakt tālāk, uz austiņu pačalojot ar tiem, kas personiski pēdējos gados vērojuši abus personāžus – Ancupoff un Zaliuksnis? Neba jau pie viņiem tā uzreiz vienā dienā vērsās nepazīstami cilvēki ar piedāvājumiem, noteikti visa kompānija bija sadarbojusies iepriekš un labi zināja, kā maizi abi personāži ir ar mieru ēst, un kādas dziesmas dziedāt.

+19
0
Atbildēt

0

andrejs_kirsis 13.07.2010. 16.07

Pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Es pievienotu vēl vienu: kam priekšvēlēšanu laikā vajadzīga ietekmīga, bet tajā pat laikā zaudējumus nesoša avīze, ja tā nepopularizē kādas partijas viedokli?Gan jau kaut kur tā āža kāja izlīdīs…

+13
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu