Piektdaļa neredz iespēju uzlabot materiālo stāvokli • IR.lv

Piektdaļa neredz iespēju uzlabot materiālo stāvokli

11
Jānis Saliņš, F64

Daļa iedzīvotāju par ekonomikas attīstības paraugu uzskata Ziemeļvalstis, daļa – Baltijas kaimiņus

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju nesaredz iespējas uzlabot savas ģimenes finansiālo situāciju, secināts jaunākajā "DnB Nord Latvijas barometra" pētījumā. Tomēr teju tikpat liela grupa atzīst, ka var atrast papildu darbu.

23% latviešu un 22% krievvalodīgo aptaujā norādījuši, ka šobrīd palielināt ienākumus viņiem nav iespējams. Toties 20% latviešu un 21% krieviski runājošo uzskata, ka ir iespējams atrast papildu darbu vai iespēju piestrādāt. Optimistiskāki par iespēju atrast papildu darbu ir cilvēki ar augstāko izglītību. Savukārt vairāk cilvēku ar pamatizglītību uzskata, ka papildu ienākumus gūt nav iespējams.

16% krievvalodīgo un 11% latviski runājošo respondentu kā iespēju uzlabot ģimenes finansiālo situāciju norāda došanos strādāt uz ārzemēm. Lielākas iespējas atrast darbu ārzemēs saskata cilvēki ar augstāko izglītību.

Izglītības līmenis raksturo arī respondentu vērtējumus par valsts vai valsts grupas ekonomikas modeli, kas būtu jāņem vērā, veidojot Latvijas ekonomiku. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību par atdarināšanas cienīgiem paraugiem ekonomikas attīstībai uzskata Ziemeļvalstis un Šveici, savukārt iedzīvotāji ar pamatizglītību – kaimiņus Igauniju un Lietuvu. Daļa respondentu uzskata, ka Latvijai nav jāņem paraugs no citām valstīm un sava ekonomika jāveido pašu spēkiem – tā domā 14% iedzīvotāju ar pamatizglītību, 13% ar vidējo vai vidējo speciālo un 9% ar augstāko izglītību.

Komentāri (11)

girts_gansons 30.05.2010. 14.40

Jārada maksimāli iespējamais lai veicinātu importa aizstāšanu ar vietējo ražojumu. Būs vairāk darba, nodokļu un finansiālas iespējas veicināt pašu saražotā konkurētspēju.

+4
0
Atbildēt

1

    daina_tabuna > girts_gansons 31.05.2010. 10.47

    ES mums to neļaus. Ja gribējām pārtikt no pašu ražotā, tad nevajadzēja stāties ES. Tagad robežas ir vaļā. Latvijā nekad nevarēs izaudzēt tik lētus tomātus kā Holandē vai Spānijā. Kamēr vien beļģi turpinās subsidēt savus cūku audzētājus, beļģu cūkgaļa veikalā būs lētāka. Kamēr mūsu pienkopjiem maksās grašus, viņi nespēs pacelt ražošanas apjomus tādā līmenī, lai izkonkurētu dempingotājus leišus, subsidētos vāciešus un lētos poļus. Bet par nepārtiku nav pat jēga runāt- tur Ķīnai konkurentu ir maz.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

www.vecamate.lv 30.05.2010. 22.49

Laukos jā, mammas pensija + ko dārzā iestāda, tā arī visa ekonomika.Tūkstošiem nereģistrējas bezdarbniekos,nelūdz palīdzību, vai labākā gadījumā vnk aiztinās no valsts.Kamēr ierēdņi līksmi fiksē bezdarba līknes izlīdzināšanos, un patiesībā pat negrib zināt- cik pilsoņu vēl te palikušies.Varētu nelāgi samesties.

+3
0
Atbildēt

0

mary75 30.05.2010. 17.08

Jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, veicinot investoru ienākšanu, ierobežojot korupciju un birokrātiju, jācīnās ar ēnu ekonomiku gan ar sakarīgu nodokļu politiku, gan ieviešot 0 dekl. un legālo prezumpciju, gan, patiešām, jātbalsta vietējais ražotājs un mazais bizness.
Mums par mērķi varētu būt – panākt Igaunijas situāciju, taisni no igauņiem ir ko mācīties.

+3
0
Atbildēt

1

    daina_tabuna > mary75 31.05.2010. 10.39

    Sākumam pietiktu, ja jau esošajiem uzņēmējiem ļautu strādāt. Tad arī ārzemju investori nāktu. Ne jau visādas LIIA, šmia un reklāmas kampaņas investoram liks lemt par labu Latvijai. Viņš atbrauc, parunājas ar pāris vietējiem uzņēmējiem un aizbrauc. Pārsvarā- lai neatgrieztos.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu