LU vēlas tiesā panākt līguma laušanu ar Kūli • IR.lv

LU vēlas tiesā panākt līguma laušanu ar Kūli

52
Lita Krone, LETA
Indra Sprance

Plaģiātismā vainotā profesora rīcība neesot savienojama ar akadēmiskā personāla amatu

Latvijas Universitāte (LU) iesniegusi tiesā prasību izbeigt darba tiesiskās attiecības ar plaģiātismā vainoto profesoru Rihardu Kūli, jo iestādes vadībai nav izdevies ar viņu vienoties par abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu, Ir.lv apstiprināja LU rektora preses sekretāre Evija Ansonska.

LU vadība vienošanos ar Kūli mēģinājusi panākt gan tiešās sarunās, gan sarakstē ar Kūli, tomēr tas nav izdevies. Tāpēc iestāde vērsusies tiesā ar prasības pieteikumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar profesoru, jo “Kūļa rīcība nav savienojama ar darbu akadēmiskā personāla amatā”.

Līdz lietas izskatīšanai LU atturas sniegt plašāku informāciju par prasības pieteikuma saturu. Aģentūra BNS informē, ka prasība iesniegta Gulbenes rajona tiesā. Tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska teic, ka par lietas ierosināšanu plānots izlemt līdz nedēļas beigām.

Kūlis aģentūrai BNS sacījis, ka šāds LU vadības lēmums ir pārsteidzošs un nesaprotams, taču viņš ar to esot ''ļoti apmierināts'', jo LU beidzot būs "pa īstam jāmēģina kaut ko pierādīt", un visi fakti un apstākļi esot profesora pusē.

Jau vēstīts, ka LU rektors Mārcis Auziņš noteiktajā termiņā nebija saņēmis Kūļa paskaidrojumu par iespējamo plaģiātisma gadījumu, tulkojot Imanuela Kanta darbu "Praktiskā prāta kritika". Kūlis paskaidrojumu iesniedzis pagājušajā ceturtdienā ar teju nedēļas nokavēšanos. LU vadībai notikušas arī sarunas ar profesoru, taču tajās nav izdevies panākt vienošanos “par abām pusēm pieņemamu risinājumu”.

Kūlis BNS skaidroja, ka paskaidrojumu rektoram nav paguvis iesniegt noteiktajā termiņā, jo ekspertu komisijas atzinuma analīze bijis "darbietilpīgs process", atsevišķi komisijas izteikumi viņam bijuši juridiski neizprotami, tāpēc bija jākonsultējas ar advokātiem. Viņaprāt, LU vadība neesot ņēmusi vērā neko no tā, ko viņš aprakstījis savā paskaidrojumā, kurā izteicis asu kritiku un komentārus par Ētikas komisijas atzinumā pausto.

Iepriekš LU speciāli izveidota Ētikas komisija konstatēja, ka Kūlis, tulkojot darbu "Praktiskā prāta kritika", ir aizskāris Ata (Otto) Rolava intelektuālo īpašumu, nenorādot, ka tulkojums ir padziļināts redakcionāla rakstura Rolava tulkojums.

Salīdzinot Rolava un Kūļa tulkojumus, ekspertu komisija secināja, ka Kūļa tulkojumā ir veikta Rolava tulkojuma skrupuloza, fundamentāla rediģēšana jeb būtiski redakcionāli un vietām interpretatīvi uzlabojumi. “Nenoliedzami, Kūļa teksts ir dziļa, sistemātiska darba rezultāts, tomēr šis darbs ir klasificējams vairāk kā redakcionāla rakstura darbs, nevis kā pilnībā oriģināls tulkojums. Kūļa teksta pamatā ir Rolava tulkojums, kas konceptuāli un valodiski būtiski pārstrādāts,“ teikts ekspertu komisijas atzinumā. Ētikas komisija izteica nosodījumu par šādu rīcību.

Savukārt kritizētā profesora paskaidrojumā teikts: "Uzskatu, ka ekspertu komisijas secinājums, dibinoties uz iepriekš minētajiem piemēriem, ir absolūti nepieņemams un varētu liecināt par pilnīgu filozofisku analfabētismu vai atklātu ļaunprātību."

Pats Kūlis par sarunām ar LU vadību BNS atklājis, ka, pagājušajā nedēļā izvirzījušās divas iespējas – izbeigt darba attiecības vai atstāt Kūli profesora amatā, taču atcelt viņu no administratīvo pienākumu pildīšanas promocijas padomes priekšsēdētāja amatā. Tomēr neviens no šiem variantiem profesoram neesot pieņemams, jo tad esošā filozofijas izglītības sistēma tiktu "nograuta uz vairākiem gadiem".

Komentāri (52)

mary75 24.05.2010. 13.38

Principā, Kūlim vajadzētu, tomēr, atkāpties pašam, un tad vainot visus pārējos un pierādīt savu taisnību, patreiz izskatās nesolīdi un vairo neticību Kūlim.
Auziņa rīcība, toties, ļoti adekvāta un pat neparasta Latvijai.
Bet, augstskolās daudz nekonkurentspējīgu mācībspēku, kas izmisīgi turas pie savām vietām, reizēm atgādina sociālo iestādi.

+25
-1
Atbildēt

7

    snjuu > mary75 24.05.2010. 20.54

    Cilvēku skaits ir tikai viens no faktoriem. 2 mio ir OK, traucē bišķi ‘haļavas’ kultūra…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    snjuu > mary75 24.05.2010. 15.33

    “Vienkārši no apm. 2 miljoniem cilvēku īpašu daudz neizspiedīsi. ”
    ===
    :) 2mio ir daudz

    0
    0
    Atbildēt

    0

    martins_kibilds > mary75 24.05.2010. 14.47

    Nav nekādas vainas ģenētikai. Vienkārši no apm. 2 miljoniem cilvēku īpašu daudz neizspiedīsi. Lai gan, protams, mēs lieliski zinām (piemēram, no Somijas piemēra), ka no salīdzinošie maziem resursiem (apm. 6. mil. iedzīvotāju) var izspiest diezgan daudz, ja ir pietiekams daudzums materiālu resursu un ja tie tiek prasmīgi izmantoti.
    Bet ne jau par to ir runa. Es tikai gribēju norādīt, ka runājot par it kā švakajiem pasniedzējiem nevajag aizmirst švakos studentus, kas universitātē tiek turēti, piemēram, tamdēļ, lai nodrošinātu noteiktu studentu skaitu. Un tā ir universitātes vaina, ka tā notiek. Tāpat nevajag aizmirst tos daudzos pasniedzējus, kas par kapeikām (un daudzi saņem knapi 200Ls mēnesī) faktiski nodarbojas ar labdarību.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    martins_kibilds > mary75 24.05.2010. 16.07

    Priekš universitātes tas ir maz. Jebkurš cilvēks, kas kaut ko saprot no universitāšu sistēmas pateiks, ka optimāli ir ja uz 2 milj. ir viena universitāte. Tas ir optimālais skaits iedzīvotāju, kas var nodrošināt universitāti ar labiem studentiem. Ja cilvēku ir mazāk, tad studentu kvalitāte ir krietni zemāka. Ja RSU uz mediķiem uz vienu vietu ir 1.5 cilvēku konkurss, tad tas nozīmē, ka iestājas vāji studenti ar visām no tā izrietošajām sekām.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 24.05.2010. 14.58

    Un nonākam pie tā paša – augstskolas saradušās stipri par daudz, lai tās uzturētu, vajadzīgi vienalga, kādi studenti, kuri tikai maksā naudu, un tā jau reāli arī notiek – mums nav augstākā izglītība, bet “augstskolu bizness”.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    martins_kibilds > mary75 24.05.2010. 14.21

    Taisnības labad vajadzētu arī piebilst, ka mums ir daudz nekonkurētspējīgu studentu un arī šajā ziņā universitātes atgādina sociālās palīdzības iestādi. Ja gribam būt godīgi, tad tādiem ir jābūt līdz galam.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    Jānis Dreimanis > mary75 24.05.2010. 14.34

    Ir divi varianti. Vai nu mūsu studenti ir kaut kādi īpaši ģenētiski nepilnvērtīgi, vai arī tās ir attiecīgās vides sekas. Es tomēr sliektos uzskatīt, ka cēlonis ir ārējs, proti, pasniedzēji un izglītības sistēma kopumā.

    +11
    0
    Atbildēt

    0

dro 24.05.2010. 16.10

Es nesaprotu, kādēļ IR nav ziņa par piektdien notikušo preses klubu LTV1 ar Šķēli un viņa back vocal. Manuprāt šī lieta prasās pēc izmeklēšanas. Nav tiešraide, bet balsošana notiek. Rezultāts uz ekrāna par sliktu Šķēlem un nobrūk, aiz ekrāna nenobrūk, jo Šķēlem par labu /pēc Gailīša skaidrojuma/. Manuprāt trakāk par horizontālo taimkodu?:)

+17
0
Atbildēt

3

    ilmisimo > dro 25.05.2010. 09.50

    Paldies! Kants, tas ir vienmēr aktuāli. Pat es no skolas laikiem atceros tādu kategorisko imperatīvu? tas taču bija Kanta sakarā?:)”
    ______________________
    kategoriskais imperatīvs -ja ej skolas balli. Tev jānem vincūgs.Nav variantu.Šis spēks ir ārpuses tevi.Zvaigžņotā debess virs galvas un vincūgs noslēpts aiz jostas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    martins_kibilds > dro 24.05.2010. 16.20

    Tādēļ, ka Kants publiku interesē vairāk par aktuālo politiku:)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    dro > dro 24.05.2010. 16.26

    Paldies! Kants, tas ir vienmēr aktuāli. Pat es no skolas laikiem atceros tādu kategorisko imperatīvu? tas taču bija Kanta sakarā?:)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Marija 24.05.2010. 14.05

Interesanti, ko par šo saka vadošā akadēmiskās filozofijas guru Maija Kūle? Fenomenoloģiskā tvērumā, protams!

+20
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu