Bemhens: mani jau sen vairs nekas nepārsteidz • IR.lv

Bemhens: mani jau sen vairs nekas nepārsteidz

26
Lita Krone, LETA
Indra Sprance

"Mēs nevaram kontrolierim pielikt fizisku apsardzi," intervijā Ir.lv saka Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Intervijā arī par traģisko Baložu autobusa avāriju un tās mācībām, iespējamajām degvielas zādzībām uzņēmumā, dārgo e-talona sistēmu, kā arī jaunajiem tramvajiem, kuru dēļ jāpārbūvē tramvaju pieturas.

Vai ir noskaidrojušies Baložu avārijas apstākļi, kurš un kā atbildēs par to?
Viena sadaļa ir tā, ko veic policija. Tātad kriminālprocess. Otra – ir uzņēmuma iekšējā izmeklēšana, kur pēc būtības mēs skatāmies, vai darbinieki ir izpildījuši to, ko paredz iekšējās kārtības noteikumi, instrukcijas. Ir izveidota izmeklēšanas komisija, kura pašreiz strādā. Viņai savs ziņojums jāiesniedz līdz 22.maijam.

Kas ir tie iemeslu, kādēļ, jūsuprāt, notika šāda traģēdija?
Man ir grūti pateikt par kaut kādiem objektīviem iemesliem. Šeit vairāk gan izskatās, ka tie ir subjektīvi darbinieku iemesli, jo, kā mēs zinām, tad notikuma vietā pie autobusa tika atrastas alkohola pudeles, kas liek domāt, ka darbinieks varētu būt lietojis alkoholu darba laikā.

Kas no uzņēmuma par to varētu atbildēt, vai Jūs pats uzņematies atbildību par to?
Dabīgi man kā uzņēmuma vadītājam ir jāatbild par visu, kas notiek uzņēmumā.

Kādas sekas tam?
Ir jāizmeklē šie lietas apstākļi. Acīmredzot, ir kādas vietas jeb lietas, kur darbs ir uzlabojams, pārbaudes vai kontroles ir pastiprināmas, kuras mēs, jau negaidot izmeklēšanas komisijas darba rezultātus, esam izdarījuši. Un ir izmainīta kārtība, kādā veidā tiek veiktas vadītāja pārbaudes gan pirms darba, gan pēc darba, gan reidu veidā darba laikā.

Vai šī traģēdija neliecina, ka uzņēmumā kas nav būtiski kārtībā un, vai tas nevarētu būt par pamatu tam, lai jūs atkāptos no amata?
Lai arī cik traģisks šis gadījums ir, pie tik liela darba apjoma tomēr esam spiesti paskatīties uz statistiku. Šādas kontroles mums notiek jau ilgus gadus. Tas, ko mēs varam atcerēties, ir četri gadi atpakaļ, ir bijis šāds līdzīgs gadījums gan bez letālām sekām, kad vadītājs bija atļāvies lietot alkoholu darba laikā.

Jūs esat šajā amatā kopš 2003.gada. Ko jūs šajā laikā esat paveicis pasažieru un darbinieku drošības stiprināšanai?

Ja mēs runājam par drošību no tā, ka šoferi vai vadītāji veic savu darbu adekvātā veselības stāvoklī?
Ir šīs medicīniskās pārbaudes gan plānveida, gan atkārtotās, šīs pirmsreisa kontroles. Kas attiecas uz pašiem darbiniekiem, tad kaut vai šīs veselības apdrošināšanas, kas bija līdz 2009.gadam.

Bet tagad tās vairs nav.
Tagad to vairs nav. Kā mēs zinām, tam ir objektīvi iemesli, tas ir gan finansējums, gan attiecīgie valsts lēmumi par apdrošināšanām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, par veselības apdrošināšanu es domāju.

Kādas kompensācijas varētu būt cietušo ģimenēm, cik lielas?
Mēs esam kontaktējušies ar visiem. Gan bojāgājušo ģimenēm, gan cietušajiem. Esam ar viņiem runājuši par to, ka tāda iespēja un ka tas noteikti tā notiks, bet tās ir individuālas sarunas ar katru no cietušajiem vai no bojāgājušo ģimenēm. Viena sadaļa ir apdrošināšana, otra sadaļa ir šī kompensācija, kuru varētu maksāt uzņēmums.

Cik liela tā varētu būt?
Man pašlaik grūti ir runāt par konkrētiem cipariem, tās ir individiālas sarunas ar katru no cietušajiem vai bojāgājušo ģiemenēm. Cilvēki pašlaik nav tādā stāvoklī, lai mēs runātu par materiālām lietām. Vai mēs varam novērtēt cilvēka dzīvību konkrētā ciparā?


Šeit es absolūti nevaru piekrist. Mēs esam jau arī iepriekš skaidrojuši savu viedokli. Nav saprotams, kādā veidā var salīdzināt konduktorus ar elektronisko norēķinu sistēmu un teikt, ka nav būtisku priekšrocību.

Bet finansiāli?
Finansiāli tas ir ieguvums, jo konduktoru sistēma, visa biļešu sistēma, kuru apkalpoja konduktori, uzņēmumam izmaksāja ap desmit miljoniem. Pagājušā gadā mēs par šo sistēmu esam samaksājuši 5,5 miljonus latu.

Vai jūs neapsverat iespēju atgriezties pie konduktoriem?
Mēs tādu iespēju neapsveram, jo, pirmkārt, šī sistēma ar konduktoriem izmaksā dārgāk. Otrkārt, tā ir pilnīga atgriešanās pagātnē ar visām no tām izrietošajām sekām, vēl jo vairāk mēs nevaram nodrošināt virkni valsts normatīvo aktu izpildi. Respektīvi, pasažieru uzskaiti, līdz ar to dotāciju aprēķinu, tarifu aprēķinus.

Kā jūs skaidrojat, kādēļ bija nepieciešama šī iepriekšējā sistēma pa vidu, kas izmaksāja lielu naudu?
Iesākām darbu pie elektroniskās norēķinu sistēmas 2005.gadā un bija periods 2006.gada beigas, 2007., 2008.gads, kad ļoti strauji bija jāpieaug darba algām, lai vispār kādā profesijā atrastu darbiniekus. Reāli mums šo konduktoru nebija. Reāli fiziski šo cilvēku nebija, kas vēlētos strādāt šajā profesijā.

Jūs tērējāt miljonus.
Šie miljoni bija ievērojami mazāk, nekā pārmaksātas konduktoru algas par virstundām, par to, ka vispār konduktors nav salonā, vai šis pienākums jāveic vadītājam, kurš tādā veidā vairs praktiski neveic pārvadājumu, bet nodarbojas ar biļešu tirdzniecību.

Tagad, atskatoties uz to, tas bija saimniecisks lēmums?
Tas bija ekonomiski pamatots solis, jo mēs tādā veidā gan atrisinājām problēmu ar biļešu tirdzniecību, gan ekonomējām līdzekļus.

Vai jūs uzskatat, ka kompostrētāju sistēmas ieviešana izmaksāja mazāk, nekā samaksāt konduktoriem lielākas algas?
Tieši tā! Bet tur jau tā problēma bija, ka varēja maksāt diezgan neadekvātas algas, es domāju lieluma ziņā un to cilvēku vienalga nebija.

Cik neadekvātas tad tās bija?
Mums konduktori pelnīja apmēram 450-500  latus. Tā bija vidējā alga, bet to cilvēku nebija par šādu algu.

Kā bija iespējams, ka kontrolierim bija līdzi ierocis darba laikā?
Es jums varu uzdot jautājumu, es zinu, kas jums tagad ir līdzi?

Jūs nepārbaudat?
Mēs tiešām nepārmeklējam darbiniekus, kad viņi ierodas darbā.

Kā jūs aizsargājat savus darbiniekus?
Kā jūs domājat šo aizsardzību?

No cilvēkiem, kas vēlas viņiem nodarīt pāri.
Tā ir tāda pati aizsardzība kā jebkuram pilsonim Latvijā vai Rīgā.

Tātad jūsu uzņēmums nerūpējas par savu darbinieku drošību?
Redziet vispārinājumus var izdarīt par jebko. Ko nozīmē rūpēties par drošību? Pirmkārt, tā ir darbinieku apmācība, kur darbinieks attiecīgi tiek instruēts, kā viņam jāizturas, kas viņam jādara, ko viņš drīkst darīt, ko nedrīkst darīt. Tā ir viena lieta, kas noteikti aizsargā darbinieku. No tā veidokļa, ka viņš neizpildīs kādas neadekvātas darbības. Otrkārt, ir tāda vispārēja sistēma kā apdrošināšana, kas vairāk vai mazāk.. tā neaizsargā fiziski, jo fiziski mēs apsardzi nevaram nodrošināt.

Vai šajās apmācībās jūs mācat arī pašaizardzību, vai tas nebūtu nepieciešams, ņemot vērā notikušo?
Nē, tādus mērķus mēs neesam izvirzījuši, tādi kursi mums nav. No amatpersonas tāpat kā no kontroliera puses pašaizsardzība vienmēr var tikt traktēta kā neadekvāta rīcība vai varbūt pat uzbrukums.

Tas nav nepieciešams?
Šajā situācijā es domāju, ka nē. Tas arī neko nedod. Varbūt pat vairāk saasinātu konfliktu. Jo, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, mēs redzam tikai vienu pusi. Kontrolieri ir kādu pieņēmumu līmenī kādu fiziski ietekmējuši, kāds ir mēģinājis šaut. Nu labi, tas ir eksluzīvi, ārprāc! Bet mēs neredzam otru pusi, ka kontrolieri ir guvuši miesas bojājumus, traumas, ir ierosināti kriminālprocesi.

Tāpēc jau jums vaicāju, kā jūs viņus aizsargājat?
Es jums vēlreiz saku… kā jebkuru Latvijas vai Rīgas iedzīvotāju. Mēs nevaram kontrolierim pielikt fizisku apsardzi. Šie ir tie aizsardzības instrumenti, kādi ir pieejami – apdrošināšana, amata prasmes, savu pienākumu apzināšanās, izpratne.

Domes vadība ir izteikusies, ka vēl vairāk jāstiprina sabiedriskā transporta vadītāju kontrole.  Kas tieši varētu tikt darīts?
Tas, ko jau esam izdarījuši, tad vēl ir pastiprināta kontrole, uzsākot reisu.

Kā tas praksē izpaužas?
Iegadājāmies speciālus “alkotesterus”, kuri paātrina šo procesu un nodrošina pilnīgu visu pārbaudi, uzsākot maiņu, pabeidzot maiņu, plus vēl kustīgās ekipāžas jeb pārvietojamās ekipāžas, kas vienkārši dažādās vietās pārbauda.

Tas ir pēc šīs traģēdijas?
Jā, tas ir tas, kas ir ieviests no 1.maija.

Vai degvielas zādzība no “Rīgs satiksmes” un vēlāk tās pārdošana bija jums pārsteigums?
Mani jau sen vairs nekas nepārseidz kas notiek mūsu sabiedrībā. Jebkura vieta, jebkurš uzņēmums nav izņēmums šajā lietā.
<br /> Kā uzņēmums kontrolē degvielas apriti un vai pēc šī gadījuma ir kādas izmaiņas?
Mēs visu laiku dažādā veidā uzlabojot jeb modernizējot uzskaites un kontroles sistēmu. Kādā veidā mēs kontrolējam, ja jūs interesē tehnoloģiskais process, tad tās ir elektroniskās mēriekārtas gan uzpildes stacijās, gan tvertnēs, gan izliešanas pistolēs, kuras nevar izliet degvielu tikai tāpat. Ir attiecīgs gedzens ar paroli uz katras degvielas bākas. Tur vēl ir sistēma, kas mēra pašā transporta līdzeklī, tas viss tālāk sistēmā tiek analizēts ar programmas palīdzību. Tas ir diezgan sarežģīti, pie tam ir arī mehāniskas lietas, kā novērst piekļuvi degvielai.

Kā tad tas bija iespējams?
Šajā gadījumā ir grūti pateikt, jo konkrētā iesaistītā persona ir saslimusi.

Joprojām?
Jā, joprojām slimo, un nav izdevies saņemt paskaidrojumus no konkrēti iesaistītās vadītājas.

Slikta veselība..
Jā, ir tādi gadījumi. Tiko rodas kāda problēma, cilvēki uz nervu pamata saslimts.

Ko jūs darīsiet?
Mēs neko nevaram pašreiz izdarīt. Mums nākas gaidīt, kad darbinieks pēc slimības atgriezīsies darbā.

Vai šāds darbinieks var turpināt darbu?
Domāju, ka nē. Bet, lai to izdarītu, lai pieņemtu šādu lēmumu kā minimums ir jāsaņem darbinieka paskaidrojums.

Par zemās grīdas tramvajiem – vai tur jāpārbūvē piestādnes un cik tas izmaksās?
Kopā infrastruktūrai ir paredzēti ap 50-55 miljoni, tajā skaitā arī pieturvietu pārbūvei. Pieturvietas kā atsevišķus objektus tagad tikai pēc atsevišķa domes Attīstības komitejas lēmuma sāks projektēt un tad arī būs zināmas konkrētas izmaksas.

Kāpēc mēs pirkām tādus tramvajus, kurus būs nepieciešams pielāgot, kapēc netika iegādāti tādi, kuri der mūsu apstākļiem?
Man nav zināmi tādi tramvaji.

Kapēc tā, mums ir tādi unikāli peroni?
Šodien tramvajiem ir trīs pakāpieni. Jaunajā tramvajā pat, ja nepārbūvētu, ir viens pakāpiens. Ja pieturvieta ir pārbūvēta, tad nav neviena pakāpiena. Tādu tramvaju, kas nolaižas ielas brauktuves līmenī, pasaulē nav.

Par biļešu cenām. Jūs kādā intervijā sacijāt, ka pilnu cenu par braucienu maksā vien nepilna trešā daļa pasažieru. Vidējā cena esot 31 santīms par braucienu, kas sedz to starpību?
Rīgas pilsēta un daļēji valsts.

Cik liela tā ir?
Šobrīd Rīgas pilsēta mums maksā 45 miljonus, valsts… tad ir jānoprecizē. Viņi maksā aptuveni miljonu par invalīdiem.

Par viena brauciena pašizmaksu esat minējis 70 santīmus. Lūdzu paskaidrojiet pa pozīcijām, kā tas veidojās.
Tie ir 72 santīmi… (iesniedz tabulu, kurā norāda, ka no šīs cenas 39% jeb 28 santīmus veido darbinieku darba alga kopā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, degvielas un elektroenerģijas cenas veido 11% no cenas jeb 8 santīmus, rezerves daļas un materiālu izmaksas veido 9% no cenas jeb 6 santīmus, amortizācijas izmaksas – 18% jeb 13 santīmus, bet izdevumi pakalpojumiem no ārienes un citiem izdevumiem – 23% jeb 17 santīmus.)

Jūs nesen nācās ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu, lai segtu degvielas cenu sadārdzinājumu. Kādas ir prognozes, vai turpmāk būs nepieciešams vēl celt biļešu cenas, kad un par cik?
Man grūti prognozēt, kad tas varētu iestāties, jo tas ir atkarīgs no visas kopējās Latvijas ekonomikas, pasaules ekonomikas, ja mēs runājam par degvielas cenām kā vienu no izdevuma posteņiem.

Kādas ir jūsu kā uzņēmuma vadītāja prognozes?
Budžets ir sastādīts uz šo gadu. Šajā gadā mēs redzam situāciju, ka naftas un degvielas cenas pieaug un tā ir tā realitāte, kura papildus ieplānotajam deficītam, rada vēl papildus zaudējumus uzņēmumam.

Ja dome atsaka?
Tad ir vesela virkne risinājumu, kādā veidā to var darīt. Ar dažādiem finanšu risinājumiem, maršrutu tīklu optimizāciju, izdevumu samaināšanu, ieņēmumu palielināšanu.

Biļešu cenu paaugstināšanu arī?
Biļešu cenu paaugstināšana noteikti palielina ieņēmumus, vai šinī gadījumā būtu pamats, vai tā būtu tā izeja. Neesmu pārliecināts. Domāju, ka nē.

Komentāri (26)

Kristina 07.05.2010. 19.58

Šis man liekas visinteresantākais – Kā jūs skaidrojat, kādēļ bija nepieciešama šī iepriekšējā sistēma pa vidu, kas izmaksāja lielu naudu?

Iesākām darbu pie elektroniskās norēķinu sistēmas 2005.gadā un bija periods 2006.gada beigas, 2007., 2008.gads, kad ļoti strauji bija jāpieaug darba algām, lai vispār kādā profesijā atrastu darbiniekus. Reāli mums šo konduktoru nebija. Reāli fiziski šo cilvēku nebija, kas vēlētos strādāt šajā profesijā.
__________________________

Tagad žurnālistam nevajadzētu apstāties! Jo pašlaik sanāk tikai tāda parunāšana par vispārīgām lietām! Pieprasiet ekonomisko pamatojumu. Tas taču viss ir izsakāms pilnīgi precīzos ciparos. Kāpēc tie kompastieri par miljonu bija nepieciešami tieši pirms e-talona ieviešanas un par cik tie pēc tam tika pārdoti.

+6
0
Atbildēt

0

garausiitis 07.05.2010. 20.25

Vai atceraties Bemhena k-gs , ka pirms daudziem gadiem sēdējām trijatā pie RS padomes vadītāja galda un es Jums jautāju – vai RS ir tiešām vajadzīga degvielas bāze Slokā un Jūs man teicāt ,ka tā ir vitāi nepieciešama ? Varbūt varat atbildēt šodien cik lielus zaudējumus tā nes RS un kas par to maksā ?

+5
0
Atbildēt

0

silvija_vitina 07.05.2010. 21.32

es nesaku, ka kontrolieri ir mūsdienīga sistēma, taču pateikt, ka kontrolierus nomainot ar e-talonu, ir cik tur tie miljoni ietaupījums kauč uz algu rēķina, ir klaja maldināšana. Šobrīd kontrolieru vietā ir kontrolētāji, kuru skaits, baidos, nav mazāks + zelta talonu sistēma. nu cik var melot!

+4
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu