Lai gan ASV militārais atbalsts nav apstājies, Trampa nostāšanās Kremļa propagandas pozīcijās ukraiņiem liek saprast — jāpaļaujas uz sevi un Eiropas draugiem
Krievijas pilna mēroga iebrukuma trešajā gadadienā ukraiņi atkal jūtas līdzīgi kā lielā kara sākumā — ir izmisīgi jācīnās pret Krievijas propagandu un jāmeklē sabiedrotie. Tikai tagad Kremļa meli gāžas no līdzšinējo sabiedroto amerikāņu mutēm. ASV prezidents Donalds Tramps par diktatoru sauc nevis Vladimiru Putinu, bet gan Volodimiru Zelenski, un pat kara sākšanā vaino nevis agresorvalsti Krieviju, bet gan pašus ukraiņus, kuri neesot laikus noslēguši miera darījumu. Tramps kara upurus ir padarījis par ļaundariem, bet Putinu izvilcis no starptautiskās izolācijas, sākot pamiera sarunas aiz Ukrainas muguras.
Kā šo ASV ārpolitikas 180 grādu pagriezienu uztver paši ukraiņi, un kāda loma jaunajā situācijā ir eiropiešiem? Ir aptaujā zinošus avotus Ukrainā.
Divi večuki bunkurā
Prezidenta Trampa komandas sāktās sarunas ar Krievijas pārstāvjiem Ukrainas sabiedrībā izraisījušas ārkārtīgi negatīvu reakciju. «Ukraiņiem, kas jau trīs gadus cīnās par savu neatkarību un teritoriālo integritāti, šāds signāls nozīmē vienu: nekā personīga, tikai bizness. Tā ir cinisma augstākā pakāpe,» komentē ukraiņu politologs Kostjantins Batozskis. Jebkādas sarunas ar agresorvalsti bez pašas Ukrainas līdzdalības tiek uztvertas kā tiešs drauds Ukrainas neatkarībai.
Lai gan Tramps bija apšaubījis Ukrainas atbalstīšanas nepieciešamību jau pirms ievēlēšanas uz otro termiņu, daudzi Ukrainā cerēja, ka rezultāts nebūs tik slikts. Šīs cerības balstījās faktā, ka pirmajā prezidentūrā Tramps atļāva Ukrainu nodrošināt ar letāliem ieročiem, ko demokrātu administrācija nebija devusi.
Taču tagad situācija ir tik ļoti mainījusies, ka ukraiņi ne tikai vairs necer uz Trampa palīdzību, bet izskan pat joki: «Ko darīsim, ja mūs sāks bombardēt amerikāņu F-16?» Gluži kā Putinu, tagad ukraiņi par «otru večuku bunkurā» sāk izsmējīgi dēvēt arī Trampu.
«Lai gan Trampam nav tādu bažu par savu personisko drošību kā Putinam, arī viņš dzīvo paralēlā realitātē — nepieņem īstenību un cenšas uztiept citiem savu pasaules ainu,» skaidro politologs. Spilgts piemērs tam ir Trampa apgalvojumi, ka Zelenski atbalsta tikai 4% ukraiņu, vai viņa tuvākā līdzgaitnieka Īlona Maska izteikumi par Ukrainas prezidenta komandas korumpētību, kas sakrīt ar Kremļa propagandas vēstījumiem.
«Mums izskatās tā: Trampa komanda strādā Krievijas dezinformācijas labā, un uzdevums ir izdarīt maksimālu spiedienu uz Ukrainu, lai mūsu valdība pieņemtu nelabvēlīgus nosacījumus bez jebkādām drošības garantijām no ASV administrācijas puses,» situāciju vērtē Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieks Bohdans, kurš drošības apsvērumu dēļ lūdz neatklāt savu uzvārdu. Dzimis Doneckā un pievienojies Donbasa brīvprātīgo bataljonam jau 2014. gadā, kad Krievijas atbalstītie «separātisti» sāka militāras operācijas Austrumukrainā. Tolaik Bohdanam bija tikai 19 gadu. «Toreiz mēs paļāvāmies tikai uz sevi, un arī tagad mums jāpaļaujas tikai uz sevi,» pieredzējušais virsnieks saka nosvērtā balsī.
Pēc izglītības vēsturnieks, viņš velk paralēles ar Aukstā kara beigu laiku. «Amerikāņi nepazīst Ukrainu. Bušs vecākais 1991. gadā mēģināja pārliecināt ukraiņus palikt PSRS sastāvā, jo Rietumi baidījās no Padomju Savienības sabrukuma. Mēs neklausījām un darījām pa savam,» atgādina virsnieks. «Viņi baidījās, ka mēs kļūsim par autokrātiju ar kodolarsenālu, bet mēs kļuvām par demokrātiju bez kodolieročiem.» Tagad liktenis tā izvērties, ka Bohdans nodarbojas nevis ar vēstures pētīšanu, bet trešdaļu savas dzīves karo pret krievu impērisko agresiju.
Bohdans ir viens no tiem Ukrainas spēku virsniekiem, kurš zina visu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu un galveno loģistikas centru atrašanās vietas. Viņš atceras, ka amerikāņi arī iepriekšējā prezidenta Baidena laikā atturējuši ukraiņu komandierus no triecieniem pa mērķiem Krievijā. Taču ukraiņiem piederēja galavārds, un viņi pārcēla karu uz Krievijas teritoriju. Bohdans, tāpat kā viņa kolēģi, ir pilnīgi pārliecināts — pamiers ar Krieviju nozīmēs tikai kara atlikšanu tālāk nākotnē.
«Neviens nevēlas mieru tik ļoti kā paši ukraiņi, bet nekas mūs nebiedē vairāk kā miera sarunu sākšana starp Putinu un Trampu,» saka pazīstamā ukraiņu socioloģe Ella Ļibanova. Viņa novērojusi — pat ukraiņi, kas iepriekš piekrita tēzei «labāk slikts miers nekā labs karš», tagad ir ļoti piesardzīgi par to, kur Ukrainu var novest Krievijas aizmuguriskas sarunas ar amerikāņiem.
Pesimisms ir lieka greznība
«Kādreizējā kijiviete un izcilā Izraēlas premjerministre Golda Meira savulaik teica: pesimisms ir greznība, ko ebreji nevar atļauties. Šodien šī frāze raksturo ukraiņus,» saka Jurijs Butusovs, viens no pazīstamākajiem Ukrainas kara korespondentiem. «Mēs noteikti esam optimistu nācija. Tieši šī ticība saviem spēkiem ne reizi vien mūs izglābusi.» Butusovs pieļauj, ka Trampa vadītās ASV tiešām var samazināt militāro palīdzību Ukrainai, lai gan līdz pat šim brīdim vēl nav izbeigta vai apturēta neviena Baidena parakstītā militārās palīdzības programma.
«Joprojām nav nekāda pārrāvuma, ASV palīdzība turpinās. Nav pārtraukta Starlink satelītu programma, nav bloķētas Baidena laikā pieņemtās ieroču piegādes, nav ierobežota izlūkošanas informācija. Tāpēc nav iemesla sevi jau iepriekš biedēt ar to, ka ASV palīdzību pārtrauks. Ukrainai joprojām ir sviras, kā ietekmēt situāciju,» skaidro Butusovs. Viņš atzīst, ka daļai ASV piegādāto ieroču nav līdzvērtīgu aizvietotāju, tāpēc frontē justu ASV palīdzības pārtraukšanu. Tomēr, viņaprāt, noteicošais armijas kaujasspēju faktors ir Ukrainas budžeta finansējums.
«Ja Eiropa spēs finansēt budžetu, mēs kompensēsim dažu kritiski svarīgu ieroču zaudējumu ar kvalitatīvām izmaiņām bezpilota lidaparātu, pretgaisa aizsardzības, aviācijas radaru jomā, kurā piegādes no ASV nav galvenās,» skaidro Butusovs.
Spiediens radīs pretspiedienu
«Protams, Trampa paziņojumi mums bija auksta duša, lai gan to varēja gaidīt. Mēs zinājām, ka amerikāņi agri vai vēlu mūs sāks pamest, bet negaidījām, ka tas notiks tik strauji. Tagad maskas ir nomestas, vairs nav, uz ko paļauties,» ironiski norādot arī uz Īlona Maska lomu, saka bijušais žurnāla Forbes Ukraina redaktora vietnieks Vlads Holovins, kurš tagad strādā Ukrainas Bruņotajos spēkos. «Mēs šobrīd esam vecāki pieaugušie šajā istabā», taču ASV politikas pavērsiens Trampa vadībā likšot ļoti strauji pieaugt arī Eiropas līderiem.
«Tagad mēs paši esam atbildīgi par drošību Eiropā,» uzskata Holovins. Viņš ir drošs, ka Ukraina nepaliks viena karā pret Krieviju. Trampa draudu dēļ atbalsts Ukrainai nevis pavājināsies, bet pieaugs. Kā piemēru viņš piesauc Baltijas valstis, Norvēģiju un Dāniju, kas jau paziņojušas par ievērojamu atbalsta pieaugumu un mudina uz to arī citus.
Turklāt Holovins un Butusovs ir vienisprātis, kas ASV administrācijas lēmums saraut attiecības ar Ukrainu un liegt tai palīdzību izraisīs nopietnu pretestību sabiedriskajā domā pašā ASV un noteikti nenāks par labu Trampa administrācijai. «Spiediens uz Ukrainu izraisīs mūsu atbalsta nostiprināšanos un pretspiedienu uz tiem, kas mēģinās radīt problēmas Ukrainai,» pārliecināts ir Holovins. Jau tagad ASV sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka amerikāņu vairākums piekrīt miera sarunu ceļam, taču iebilst pret Ukrainas nodošanu.
Ukrainas un arī pārējās Eiropas liktenis pašlaik joprojām tiek izlemts Ukrainas frontē. Tieši Ukrainas militārie spēki ir tie, kas Eiropas politiķiem atvēl laiku, lai sagatavotos un novērstu trešā pasaules kara iespējamību. Aizvadītie trīs kara gadi ir nesuši Ukrainai sāpīgus zaudējumus, bet vienlaikus arī kļuvuši par simbolu ukraiņu spēkam un nesalaužamai gribai.
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra