Kanādā dzīvojoša skolotāja un jurists palīdz mācīt ukraiņu sapierus vienā no labākajiem atmīnēšanas centriem pasaulē
Tas ir ne tikai drošības, bet arī ievērojamu ekonomikas zaudējumu jautājums, norāda Lesja Greindžere, «jo lielākā daļa no Ukrainā mīnētās teritorijas ir lauksaimniecības zeme». Viņa vada Kanādā izveidoto bezpeļņas organizāciju Mriya Aid, kas jau divus gadus nodrošina sapieru mācības. Jo problēma ir milzīga — kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukraina tagad tiek uzskatīta par vienu no visvairāk mīnētajām valstīm pasaulē. Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests aprēķinājis, ka potenciāli bīstama ir aptuveni ceturtā daļa valsts teritorijas jeb 144 000 kvadrātkilometru, kas ir līdzvērtīga visai Latvijas, Lietuvas un gandrīz pusei Igaunijas teritorijas.
Organizāciju Mriya Aid 2022. gada martā izveidoja vairāki Kanādas armijas veterāni, profesionāli menedžeri un juristi. Nosaukumu izvēlējās, atsaucoties uz pasaulē vienīgo vislielāko transporta lidmašīnu Antonov An-225, sauktu arī par Mriya jeb Sapni. Vairāk nekā 35 gadus ar šo lidmašīnu tika vesti humānās palīdzības sūtījumi uz dažādām pasaules malām, bet krievu armija to sabombardēja, divās pirmajās pilna mēroga iebrukuma dienās cenšoties ieņemt Kijivas pievārtē esošo un stratēģiski svarīgo kravu apkalpošanas lidlauku.
Starp vairāk nekā 20 Mriya Aid dibinātājiem bija arī daži ukraiņu diasporas pārstāvji, tajā skaitā Lesja Greindžere un viņas vīrs Ļubomirs Haburskis. Abiem ir sarežģīta dzimtas vēsture. Lesjas vectēvs savulaik bija profesors no Ļvivas, kurš 1940. gadā nonāca svarīgas izšķiršanās priekšā — kopā ar saviem pieciem bērniem bēgt uz ārzemēm vai tikt deportētiem uz Sibīriju. Līdzīgs ir Ļubomira vectēva stāsts, tikai viņš bija nevis profesors, bet gan priesteris. Abi vīrieši ar savām ģimenēm aizceļoja uz Kanādu.
Okeāna otrā pusē uzaugusī Lesja vairāk nekā 20 gadus strādāja vadošos amatos Ontario izglītības sistēmā, izveidoja un vadīja arī ukraiņu skolu Otavā. Savukārt Ļubomirs bija jurists, kas specializējies IT biznesa jautājumos. Tagad abi ir pensijā. Kopš 2016. gada viņi regulāri apciemoja Ukrainu, Ļubomirs pat kļuva par viesprofesoru Ukrainas Līderisma akadēmijā, kas piedāvā 10 mēnešu kursus ambicioziem 16—20 gadus veciem jauniešiem. Abi iesaistījās arī dažādās ukraiņu kopienas brīvprātīgo akcijās Kanādas galvaspilsētā, bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma pievienojās Mriya Aid.
«Sākām ar dronu, nakts redzamības ierīču, speciālu lādētāju, pirmās palīdzības komplektu un daudzu citu lietu sūtīšanu uz fronti, lai palīdzētu ukraiņu karavīriem,» stāsta Lesja. Šādas kravas no Kanādas uz Ukrainu ceļo joprojām — septembra beigās ceļā devās jau 30. konteiners. Taču tagad Mriya Aid komandas galvenais uzdevums ir mācīt ukraiņu sapierus.
Globālas sekas
«Pirmos lūgumus par sapieru mācībām saņēmām pēc Harkivas apgabala deokupācijas 2022. gada rudenī. Krievi to visu bija pieblīvējuši ar mīnām un citiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Ukrainas Bruņotajiem spēkiem steidzami bija nepieciešams atmīnēšanas aprīkojums un sapieri,» stāsta Lesja. Mriya Aid iedziļinājās šajā problēmā un piedāvāja savu risinājumu.
Kopš tā laika organizācija ir apmaksājusi 220 sapieru un tā saukto humānās atmīnēšanas speciālistu (ar armiju nesaistītu civilpersonu) mācības, katram no viņiem sagādājot modernu aprīkojumu. Mācības notiek speciālā bāzē Kosovā, kas darbojas kopš 1999. gada un tiek uzskatīta par vienu no pasaulē labākajiem ekspertīzes centriem sprāgstvielu iznīcināšanā. Mācības beigušie tiek sertificēti atbilstoši starptautiskiem standartiem: no 1. līdz 3.+ līmenim.
Katrs līmenis ir vismaz piecas nedēļas ilgi intensīvi kursi, apgūstot gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskas iemaņas atrast un iznīcināt kaujas munīciju. Katram līmenim ir sava atbildības joma, piemēram, 1. līmeņa speciālists drīkst noteikt sprādzienbīstama priekšmeta atrašanās vietu, savukārt 2., 3. un 3.+ līmeņa ekspertiem ir atļauts pašiem pieņemt lēmumu par mīnu pārvešanu vai neitralizēšanu.
Bāzes dibinātāji ir brits Bens Remfi un austrietis Karls Strobls — abi savulaik ieradās Balkānos kā sapieri ANO misijā un piedalījās teritorijas atmīnēšanā pēc bijušās Dienvidslāvijas sabrukšanas izraisītā kara un tam sekojošajiem reģionālajiem konfliktiem. Darba bija daudz, Remfi un Strobla misija ieilga, viņi apprecējās ar vietējām sievietēm un galu galā apmetās uz pastāvīgu dzīvi nelielā pilsētā, kas atrodas divu stundu brauciena attālumā no Kosovas galvaspilsētas. Lai gan kopš konflikta ir pagājuši 30 gadi, Balkānos joprojām ir daudz darāmā.
Arī Ukrainā sapieriem darba būs pietiekami. Ekonomikas ministrija nesen publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka līdz 2022. gadam lauksaimniecības nozare veidoja 11—16% no valsts iekšzemes kopprodukta. Līdz 2023. gada beigām šis rādītājs samazinājās līdz 7,4%, un Ukraina zaudēja aptuveni 11,2 miljardus ASV dolāru. «Pēc iespējas ātrāk atmīnēt Ukrainu ir visas pasaules interesēs, ja vien vēlamies apturēt globālo pārtikas cenu pieaugumu,» uzskata Lesja. Pirms pilna mēroga iebrukuma 80% Ukrainas graudu eksporta aizceļoja uz jaunattīstības valstīm Āfrikā.
«Agrāk tika uzskatīts, ka pēc katra kara gada ir nepieciešami desmit gadi atmīnēšanas darbiem. Ukrainā karš notiek jau 10 gadus, bet īpaši intesīvi — gandrīz trīs gadus. Tas nozīmē, ka atmīnēšanai būs nepieciešami vismaz 30 gadi,» saka Lesja. Un uzreiz piebilst: «Ja vien mēs nedarīsim visu iespējamo, lai šo procesu paātrinātu.»
Lesja un Ļubomirs cer, ka ar viņu organizācijas Mriya Aid palīdzību Ukrainā tiek veidota jauna atmīnēšanas profesionāļu paaudze, kura nākotnē ar savām zināšanām varētu palīdzēt arī citām līdzīgu problēmu skartām valstīm. «Vienu no mūsu atmīnētājiem — valsts policijas darbinieku Vadimu — septembra beigās pasniedzēji atzina par pašu labāko studentu visā Kosovas atmīnēšanas centra pastāvēšanas laikā,» priecājas Lesja. Un vēl viņa cer, ka kopā ar vīru izpildīs savu vecvecāku gribu atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Ukrainā.
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra