Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Londonas Augstā tiesa ceturtdien nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES), ziņo LETA/AFP.
“Tiesa neatbalsta valdības izvirzīto argumentu,” teikts tiesnešu lēmumā. Kā norādīts spriedumā, premjerministrei Terēzai Mejai nav tiesību izmantot savu izpildvaru Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanai.
Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Dauningstrīta paziņojusi, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu. “Mēs pārsūdzēsim lēmumu,” teikts Mejas biroja paziņojumā. “Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums.”
Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka valdība ir vīlusies par spriedumu, piebilstot, ka “valdība ir apņēmības pilna cienīt referenduma rezultātus”.
Vairums parlamenta apakšnama locekļu pirms jūnija referenduma pauda atbalstu Lielbritānijas palikšanai ES un pastāv uzskats, ka parlaments varētu pat apturēt izstāšanos.
Tiesa oktobrī uzklausīja aktīvistus, kuri pauda, ka Mejai bez parlamenta atbalsta nav pilnvaru iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, lai sāktu oficiālu izstāšanās procesu.
Meja atklājusi, ka grib Lisabonas līguma 50.pantu iedarbinās līdz nākamā gada marta beigām, sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu.
Komentāri (15)
Aldis-2 03.11.2016. 18.13
Vēl pirms britu referenduma franču politologi sprieda par to, ko darīs britu parlaments, ja referendumā būs uzvarējis Brexits. Parlamenta vairākums ir pret Brexitu, tajā pašā laikā neviens deputāts nevarētu balsot pret savas tautas gribu. Līdz ar to franču medijos dominēja viedoklis, ka parlaments nobalsos tâpat kâ būs nobalsojusi tauta. Jo neviens deputāts neriskēs ar savu politiķa nākotni. Ja Anglijā un Velsā par Brexitu ir nobalsojuši 60%-70%, tad Anglijā un Velsā politiķiem, kas būtu balsojuši pret tautas gribu, nebūtu nekādu izredžu.
Savukārt pirms kāda mēneša otrais lielākais franču filozofs Onfrē, atbildot uz jautājumu par Brexitu, teica, ka “nekāda Brexita nebūs”. Visi bija pārsteigti par šādu atbildi. Meja taču gatavojas Brexitam, turklāt nevis vieglajam, bet gan stingrajam Brexitam. Uz ko Onfrē atbildēja aptuveni šādi: franči 2005.gada referendumā ir nobalsojuši pret ES konstitūciju un jau pēc diviem gadiem tā pati konstitūcija tika apstiprināta ar citu nosaukumu un dekorātīvām izmaiņām. Franču tautas griba tika iemīta dubļos. Grieķi referendumā ir nobalsojuši pret līgumu ar aizdevējiem, bet tas viņiem vienalga tika uzspiests. Utt. Utt. [Viņš bija nosaucis vairākus piemērus, ko es vairs neatceros.] Savienībā, kuŗā nav patiesas dēmokratijas, tautas griba netiek ņemta vēra. Līdz ar to, “Brexits it kâ [formāli] būs, bet īstenībā nekāda Brexita nebūs.” Viņam par to nebija nekādu šaubu.
Redzēsim, kam būs bijusi taisnība.
0
lno 03.11.2016. 18.04
Dzeris atkal visu zina 100 gadus uz priekšu:):):) Es piemēram nezinu, LV un ES , protams, tas būs liels zaudējums. Kā veiksies britiem rādīs nākotne. Ja es būtu anglis, tad neciestu dzērāja Junkera ņirgāšanos.
1
dzeris49 > lno 04.11.2016. 09.37
Ko tādu es zinu 100 gadus uz priekšu, manuprāt, es te tikai izsaku savas versijas, kurām ir reāls pamats, cik zinu, izņemot asngļus, neviens cits no UK no ES izstāties nealkst, un pat draud sarīkot referendumu par izstāšanos nop UK.
0
dzeris49 03.11.2016. 15.11
Kļūst arvien jautrāk.
Ja LB tomēr izstāsies, var gadīties, ka no tās paliks tikai neliela daļa – Anglija, viņiem to vajag?
Tas tiesas lēmums ir kā dāvana, kas var legāli apturēt to muļķību, kas LB diezin vai nāks par labu, ne vienmēr vairākumam, kurš, pārsvarā, orientēts uz pagātni, pie kam ir visai neliels, ir taisnība.
0