Brīvprātīgā oglekļa tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus eiro • IR.lv

Brīvprātīgā oglekļa tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus eiro

Mežs ziemā. Foto - Edijs Pālens, LETA
Jānis Ruks

Brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus pašlaik ļoti strauji attīstās. Sistēma, kas paredzēta oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai, kļūst populāra arī Latvijā, un mežu vai zemju īpašnieki aizvien aktīvāk interesējas par šīm iespējām nodarboties. Svarīgi apzināties, ka iesaistīties oglekļa tirgū var ne tikai mežu, bet arī lauksaimniecībā neizmantojamu zemju īpašnieki.

Mainīt mežsaimniekošanas praksi

Kopumā sistēma ir gana vienkārša un tās mērķis ir mainīt mežsaimniekošanas praksi, mežsaimniekiem radot oglekļa kredītus. Oglekļa kredīts ir vienība, ko izmanto siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai. Viens kredīts ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO2), kas tiek novērsts vai izņemts no atmosfēras. Parasti oglekļa kredīti tiek aprēķināti, pamatojoties uz faktisko meža jaudu uzkrāt oglekli.

Oglekļa kredīti ir arī veids, kā sekmēt zemju apmežošanu, proti, mežu ieaudzēšanu vietās, kur mežs līdz šim nav bijis. Mēs veicam sākotnējo zemes iespējamo oglekļa novērtējumu, īpaši koncentrējoties uz potenciālu no apmežošanas. Tendences liecina, ka ieinteresēti ir daudz un dažādu zemju īpašnieki, bet sevišķi interesanti šis varētu būt tiem mežu īpašniekiem, kuri ieguvuši mežu savā īpašumā, piemēram, mantojot to, un kuriem nav lielas pieredzes mežsaimniecībā. Meža īpašniekam, protams, ir jāapsaimnieko mežs, neļaujot tam degradēties, bet centrālais mērķis ir ļaut mežam augt, jo tādejādi tiek uzkrāts ogleklis. Uzkrāto oglekli meža īpašnieks var pārdot, un viens no mūsu platformas galvenajiem uzdevumiem ir padarīt šo procesu vieglāku, savienojot meža īpašnieku un kredītu pircēju.

Oglekļa tirgus attīstību sekmē arī sabiedrības spiediens

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, protams, ir par peļņas iespējām. Precīzi ienākumi būs atkarīgi no stādīto koku veida, zemes kvalitātes, projekta ilguma u.tml. Piemēram, bērzu apmežošanas projekts par augstas kvalitātes zemi Latvijā, kas 50 gadu līguma ietvaros varētu radīt aptuveni 205 oglekļa vienības uz hektāru. Oglekļa vienības cena pašlaik ir 50 eiro un tas nozīmē aptuveni 10 250 eiro par hektāru. Šeit gan jāņem vērā, ka oglekļa cena tirgū mainās un tiek prognozēts tās pieaugums. Pirmie kredīti tiek ģenerēti pirmos piecus gadus, un tas ir tas brīdis, kad zemes īpašnieks saņems pirmos ienākumus.

Kas īsti ir oglekļa kredītu pircēji? Ja runājam par brīvprātīgo oglekļa tirgu, tad tās lielākoties ir dažādas korporācijas un lielie uzņēmumi, kas vēlas mazināt savu ekoloģisko pēdu. Tā kā ilgtspējas jautājumi aizvien aktīvāk parādās uzņēmumu dienaskārtībā un pieaug arī sabiedrības spiediens, var prognozēt arī oglekļa tirgus attīstību. Plānots, ka kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus eiro.

Iespēja mazināt klimata pārmaiņas

Oglekļa kredītu pamatā ir dabas procesi un to tirgus attīstībai noteikti ir pozitīva ietekme uz vidi. Iesaistīšanās tirgū, motivē mežu īpašnieku uzturēt mežu, ne tikai veidot cirsmas. Un tas ir arī viens no veidiem, kā samazināt vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, gaisa piesārņojumu un klimata pārmaiņas kopumā.

 

Autors ir uzņēmuma Arbonics mežsaimniecības eksperts

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu