Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Katerina Kalitko (Kатерина Kалитко, 1982) ir ukraiņu dzejniece, rakstniece un tulkotāja. Dzimusi un līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī dzīvojusi Vinnicā. Studējusi politoloģiju un žurnālistiku Kijivas Nacionālajā universitātē Mohilas akadēmija. Dzejas grāmatu Pasaules radīšanas rokasgrāmata (Посібник зі створення світу, 1999), Šīsdienas rītdiena (Сьогоднішнє завтрашнє, 2001), Asfalta portretējumi (Портретування асфальту, 2004), Dialogi ar Odiseju (Діалоги з Одіссєем, 2005), Vētru sezona (Сезон штормів, 2013), Moku kambaris. Vīna dārzs. Мāja (Катівня. Виноградник. Дім, 2014), Aka (Бунар, 2018), Neviens mūs šeit nepazīst, un mēs — nevienu (Ніхто нас тут не знає, і ми — нікого, 2019) un prozas darbu M.istērija (М.істерія, 2007) un Zudušo zeme jeb Mazās šausmīgās pasakas (Земля Загублених, або Маленькі страшні казки, 2017) autore. Saņēmusi vairākas nozīmīgas literatūras balvas, tajā skaitā Slovēnijas Vilenica Crystal (2016), Džozefa Konrada-Kožeņovska prēmiju, ko piešķir Poļu institūts Kijivā (2017), BBC prēmiju Gada grāmata (2017), LitAkcent (2014, 2018, 2019), UNESCO Literatūras pilsētas balvu (2019), Women in Arts, ko piešķir Ukraiņu institūts un UN Women (2019). Atsevišķi dzejnieces darbi atdzejoti angļu, vācu, poļu, armēņu, lietuviešu, slovēņu, serbu, bulgāru, itāļu valodā un ivritā. Katerina Kalitko tulko un popularizē mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas literatūru, ir Ukrainas PEN kluba biedre.
Eseja
Aprīļa rīts. Mēs ar draugu sēžam saules pielietā virtuvē. Šajā pavasara laikā gaisma piepilda zemi, un tā uzšaujas gaisā, gluži kā ar hēliju pildīts baloniņš. Taču ne šoreiz. To lejup spiež lielais karš. Tikko mēs piekrāvām ar humāno palīdzību dažus mūsu biedru mikroautobusus, un viņi devās uz austrumiem — tur šobrīd iet viskarstāk. Kad viņu nelielā autokolonna izgriezās uz pilsētas galvenās ielas, zili dzeltenie karodziņi virs atpakaļskata spoguļiem skaļi un izmisīgi plandīja, gluži kā īstie, lielie karogi. Ļaudis uz ietvēm sastinga, bez liekiem paskaidrojumiem sapratuši, kurp dodas automašīnas, un māja tām nopakaļ, atsaukdamies uz to atvadu taurējieniem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.