Irmas brīnišķīgais ceļojums • IR.lv

Irmas brīnišķīgais ceļojums

Ilustrācija — Marta Folkmane
Māra Vilde, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5

Gruzijas skolu inspektore Irma, pilsētniece līdz kaula smadzenēm, līdz trīsdesmitgadnieces vecumam bija pārliecināta, ka dzīve mazpilsētā var būt vienīgi garlaicīgi miegaina vai miegaini garlaicīga. Taču tad sita liktenīgā stunda, kas šo priekšstatu sagrieza kājām gaisā. Ap tūkstošgades miju Irma uz veselu gadu tika iesaistīta projektā, kas paredzēja inspekcijas pārstāvju braucienus pa mazpilsētu un lauku ciematu skolām. Dzīvē tie nereti izvērtās līdzīgi ziepju seriāliem, tāpēc inspektorus regulāri piemeklēja smieklu lēkmes, no kurām sāpēja vēdera muskuļi. 

Mzijciems

Pirmais skolu inspektoru pieturas punkts bija Gruzijas nostūris, kur bērniem vārdus parasti liek par godu kādam vērā ņemamam cilvēkam vai notikumam. Mzijciems bija iedēvēts tā lielākās ciema slotas vārdā, un Mzija šādu godu tiešām bija pelnījusi. Vietējie skolotāji, kas inspektoriem pastāstīja par «Mzijas faktoru», apgalvoja, ka ne tuvākā, ne tālākā apkaimē sen neviena tik nekaunīgi uzmācīga, necaursitami netaktiska un savtīga sievišķa nav bijis. Vienīgais ciemata krievs, reiz pamanījis Mziju, noburkšķēja: naglij Mzij. To iemācījās visi ciema bērni.

No skata Mzija bija nekāda — pretendēja uz sievišķību, taču iznesās kā pašpuika; skolā gājusi, grāmatas lasījusi un ļaudīs grozījusies bija, bet varēja vilkt mugurā sazin ko — dārgu, smalku, spilgtu vai atturīgu —, tomēr izskatījās nošņurkusi un nesavākta. Ne pievilcības, ne seksapīla, ne glances. Kā teica kāda asmēlīga tante — tin to cūku vastūkā vai zīdā, cūka paliek cūka. 

Tuvojoties pusmūžam, Mzija vareni pieņēmās miesās. Daudzie dubultzodi bija saplūduši izspīlētā vienlaidu pakaklē, kas atgādināja līdz pēdējam piepūstu balonu — āda spīdēja, likās, vēl mazliet, un tā plīsīs. Pakakle atdusējās uz krūtīm, bet krūtis saplūda ar vēderu, kurš balstījās uz neaptverama izmēra augšstilbiem — viena Mzijas ciska bija krietni resnāka par vidusmēra sievietes vidukli. Pie rokām bija piestiprinātas mazas groteskas plaukstiņas. Kad paziņas uzmanīgi ko bilda par veselību un lieko svaru, Mzija attrauca, ka viņai esot veselīga apetīte un ģenētiska nosliece uz pilnīgumu. Tas, ka pilnīgums bija mērāms 142 kilogramos, Mziju neuztrauca.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu