Ortopēde Dina Grīnberga (27), kura onkoloģiskas slimības dēļ 12 gadu vecumā zaudēja kāju, nolēmusi Rīgas maratonā noskriet sešu kilometru distanci. Pieveikt šādu attālumu ar protēzi ir ievērojams sasniegums
Kā zinādama, ka diena būs silta un saulaina, Dina izvēlējusies tikties Jūrmalā, kādā Jomas ielas kafejnīcā ar āra galdiņiem. Dinu atpazīstu pēc siltā smaida, garajiem matiem un, protams, kājas protēzes, kuru viņa neslēpj. Tieši pretēji — uzrota bikses, lai nerastos lieki jautājumi.
Kājas zaudējums Dinai devis arī kādu ieguvumu — viņa izmācījusies un strādā par tehnisko ortopēdi Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrā. Palīdz cilvēkiem, kam nepieciešama kājas protēze. Turklāt ne tikai Latvijā, jo savulaik bijusi arī misijā Jordānijā, kur palīdzējusi nodrošināt ar protēzēm vīrus, kas zaudējuši kāju karā. Par nesavtīgo palīdzību Dina saņēmusi arī Latvijas lepnuma balvu Zelta ābele.
Dina neslēpj arī ticību Dievam — viņa apmeklē baptistu draudzi un tieši draudzē pirms vairākiem gadiem iepazinās ar savu vīru Tomu. Starp citu, abu kāzās bija arī pirmā deja. Tās horeogrāfe, kā jau bijusī tautas deju dejotāja, bija Dina pati. Vēl jaunā sieviete spēlē ģitāru, klavieres un apguvusi sitaminstrumentu spēli. Taču šobrīd viņas domas aizņem Rīgas maratons.
Gaidot rindu
Viņas bērnība pagāja spraigi, dejojot tautiskās dejas. Katra diena bija saplānota, un garlaikoties nebija laika. Taču 12 gadu vecumā meitenei pēkšņi sāka sāpēt kreisā kāja. Augšanas sāpes Dina jau bija iepazinusi, šīs bija citādas — nepazīstamas un ļoti izteiktas. Sāpēja tā, ka bija grūti padejot. Līdz plānveida pierakstam pie ķirurga nācās kādu laiku gaidīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.