Pandēmijas laikā vērojamā viltus ziņu izplatība aktualizēja jautājumu par sabiedrības medijpratību un spēju izvērtēt, kādus informācijas avotus izmantot, taču vienlīdz aktuāls ir arī jautājums par finanšu pratību, īpaši jauniešu, un tas dienaskārtībā parādījies salīdzinoši nesen. Finanšu pratība būtu jāpiedāvā kā mācību priekšmets (vai vismaz izvēles priekšmets) skolās un augstskolās, līdzīgi kā pašlaik tas ir ar civilo aizsardzību. Ieguldot laiku un resursus bērnu un jauniešu finanšu pratības stiprināšanā šodien, mēs nākotnē iegūsim sabiedrību, kas daudz veiksmīgāk spēs plānot savu, savas ģimenes budžetu, izpratīs nodokļu politiku un citus būtiskus jautājumus.
Pandēmijas laikā ļoti daudzi pilnībā vai uz laiku zaudēja darbu un tas arī skara jauniešus, kas piestrādāja tirdzniecības vietās, kino un izklaides vietās vai viesmīļiem restorānos. Rodas jautājums, vai šie jaunieši bija gatavi tam, ka zaudēs darbu, vai viņiem bija finanšu drošības spilvens un izpratne, kāds atbalsts viņiem pienākas?
2022. gads ir Eiropas Jaunatnes gads, kad ir būtiski ne tikai runāt par jauniešu pilsonisko aktivitāti un tās veicināšanu, bet arī citiem aspektiem, kā varam uzlabot mūsu jauniešu dzīvi un konkurētspēju. Viens no šiem aspektiem ir finanšu pratība. Medijpratības jomā jaunieši demonstrē salīdzinoši labus rezultātus, piemēram, Latvijas faktu veiktajā aptaujā 2021. gadā 71% jauniešu vecumā no 16 līdz 30 gadiem norādīja, ka viegli spēj atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas (safabricētas, maldinošas). Savukārt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas ietvaros notikušais projekts “Finanšu pratības izaicinājums”, ko organizēja brīvprātīgs finanšu pratības projekts FinLit sadarbībā ar Ekonomikas un kultūras augstskolu, apliecināja, ka jauniešu prasmes un zināšanas šajā jomā būtiski atšķiras. Augstākas prasmes demonstrē tie jaunieši, kuri izvēlējušies savas studijas vai profesionālo darbību saistīt ar biznesu un uzņēmējdarbību.
Nesabojāt kredītvēsturi un nekļūt par “naudas mūli”
Pozitīvi, ka pašiem jauniešiem ir ļoti liela interese un apziņa, ka ir nepieciešams attīstīt finanšu pratību, piemēram, jautājumos par investīcijām, kreditēšanu, pensiju sistēmu u.c. Projekta ietvaros jauniešiem nācās izvērtēt, vai viņi varētu atļauties kredītsaistības, vai būtu iespējams veikt lielākus pirkumus ar esošajiem ienākumiem u.tml. Tāpat interesi radīja sava ikdienas budžeta sastādīšana – daudziem bija pārsteigums, ka ir iespējams sastādīt pārtikas izmaksu plānu nedēļai, iekļaujoties 30 eiro robežās.
Strādājot ar jauniešiem, esmu secinājusi, ka viņiem ļoti noderētu praktiski padomi – kā ietaupīt, lai veiktu lielākus pirkumus, kā samazināt izmaksas ikdienā, kā plānot budžetu ilgtermiņā, kādus rīkus izmantot, lai apkopotu ienākumus un izdevumus u.tml. Ir svarīgi apzināties, ka sabojāt kredītvēsturi var arī neapzināti, zināšanu trūkuma dēļ, bet tas, savukārt, var būtiski ietekmēt nākotnes plānus. Pētījumi liecina, ka pēdējos gados 20 līdz 25 gadus veci jaunieši gan apzināti, gan nezināšanas dēļ kļūst par netīrās naudas kurjeriem jeb tā saucamajiem “naudas mūļiem”. Arī šo problēmu būtu iespējams risināt, izglītojot jauniešus finanšu jautājumos.
Kāpēc runāt par naudu un finansēm nav labais tonis?
Runājot par finanšu pratību, manuprāt, būtiski ņemt vērā arī psiholoģiskos aspektus. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā ir pieņemts, ka runāt par naudu un finansēm nav labais tonis. Tas iesakņojies arī jauniešos, kuri nereti izvairās uzdot jautājumus par šīm tēmām, tāpēc arī finanšu pratība nereti paliek novārtā. Taču, ja mēs nerunāsim par naudu, kā veidosim izpratni par to, kā organizēt savus tēriņus un izvērtēt ienākumus un izdevumus? Izvairoties diskutēt par šiem jautājumiem ģimenē vai izglītības iestādē, jauniešiem var pietrūkt izpratne arī par to, kā saglabāt attiecības, aizdodot vai aizņemoties naudu, kā pareizi aizņemties vai aizdot u.c. Patiesībā visi šie jautājumi var radīt lielu stresu, no kura var izvairīties izglītojoties attiecīgajā jomā.
Bāzes kurss par finanšu pratību nepieciešams jau vidusskolas posmā. Tas palīdzētu pieņemt lēmumu arī attiecībā uz studiju izvēli, veicot izpratni par to, vai izvēlēties maksas studijas vai pretendēt uz budžeta vietu, studēt Latvijā vai ārvalstīs u.tml. Nereti tieši vidusskolas posmā vai pēc tās jaunieši iegūst arī pirmo darba pieredzi, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi stiprināt zināšanas arī par nodokļiem. Novērojumi liecina, ka pirms sāktas darba gaitas, izpratne par nodokļiem ir salīdzinoši vāja, kas attiecīgi var radīt pārsteigumu, saņemot pirmo atalgojumu un uzzinot par nodokļu apjomu.
Pensiju līmeņi un banku iniciatīva
Arī jautājums par pensiju līmeņiem ir būtisks finanšu pratības elements. Šeit gan jāpiezīmē, ka gados jaunāki cilvēki ļoti viegli pieņem lēmumu par pensiju 3. līmeni, demonstrējot augstu uzticību finanšu institūcijām. Tas skaidrojams ar to, ka jaunieši lielāko daļu apzinātā vecuma tomēr dzīvojuši finansiāli mierīgā periodā un nav saskārušies ar banku krahiem, kādus ir piedzīvojusi vecākā paaudze.
Apsveicami, ka bankas uzņemas iniciatīvu finanšu pratības jautājumos (Latvijas Banka ir Finanšu pratības stratēģijas koordinatore), jo šie nereti ir aspekti, kuros vecākā paaudze, kas augusi citā sistēmā, ne vienmēr var palīdzēt. Analizējot paaudžu atšķirības, mēs varam redzēt, ka jaunieši daudz vieglāk pieņem lēmumu par karjeras maiņu un darba maiņu, ir daudz atvērtāki piedalīties projektos bez atalgojuma u.tml., vienlaikus jāpiezīmē, ka gados vecāki cilvēki ir daudz gatavāki ārējo apstākļu radītiem izaicinājumiem. Finanšu pratības stiprināšana noteikti sekmētu arī jauniešu gatavību dažādiem apstākļiem, kas, kā apliecināja pandēmija, ir ļoti būtiski.
Autore ir Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, programmu direktore
Pagaidām nav neviena komentāra