Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve, vēl mums, brāļi, uzsmaidīs veiksme! Vislabāko spēcinājumu smagu pārbaudījumu brīžiem ukraiņi jau sev ir izteikuši nacionālās himnas vārdos. Ko vēl mēs varam pielikt klāt šajā mirklī, kad mūsu acu priekšā Krievija ar jaunu sparu mēģina sašķobīt miera un likumīgas kārtības pamatus Eiropā, iznīcināt Ukrainas neatkarību un pagriezt atpakaļ asiņaino vēstures ratu?
Jā, mums ir, ko pielikt klāt! Vārdi un darbi.
Vissvarīgākais šajā Kremļa padomju tvana gāzes uzbrukumā ir neapreibt bailēs vai dezinformācijā. Runāt skaidri, rīkoties drosmīgi un prasīt to pašu no partneriem. Par laimi, esam līdztiesīgi biedri pasaules visspēcīgākajās aliansēs, kas apvieno brīvās un demokrātiskās valstis. Aizstāvot Ukrainu, mēs aizstāvam sevi un brīvības turpināšanos nākotnē.
Taisnība vienmēr uzvarēs, reiz teica viens no mūsu valstiskuma tēviem Jānis Čakste. Mēs esam to pieredzējuši savā vēstures ceļā. Un paradoksālā kārtā tam pierādījums pirmdien izskanēja arī Kremlī — jo Putins tik žultaini sūkstījās par PSRS sagrāvi un sunīja Ukrainas brīvvalsti tieši tāpēc, ka ļaunuma impērija ir sabrukusi un Ukraina ir neatkarīga. Taču pagātnes murgu apsēstais čekists pats neapstāsies, viņš ir jāaptur. Atkal par laimi, Eiropas «kušināšanas politikas» smagsvari beidzot mostas no vēlmju domāšanas, un mums viņiem ik solī jāpalīdz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.