Pētījumu par Hanzu mūsdienu Eiropā ir samērā daudz, un Hanzas fenomens tajos aplūkots no dažādiem skatpunktiem. Latvijas un Baltijas reģiona vēstures kontekstā gan šādu pētījumu ir maz, un profesionālu vēsturnieku, kas spētu pētīt Hanzas posmu, Latvijā diemžēl arī ir ļoti maz, tāpēc jauni darbi, pat ja tulkojumi, raisa patiesu interesi.
Grāmatas autors — Kopenhāgenas Universitātes SAXO institūta asociētais profesors Karstens Jānke — 90. gados ieguvis doktora grādu par pētījumu Reņģu zveja un tirdzniecība Baltijas jūras reģionā viduslaikos (Heringsfang und -handel im Ostseeraum des Mittelalters) un arī turpinājis rakstīt par tirdzniecību viduslaikos Baltijas jūras reģionā.
No 2014. gadā Štutgartē publicētā grāmatas oriģinālizdevuma biju lasījusi dažus fragmentus, tāpēc iztēlē uzbūru pamatīgu «ķieģeli», kura izlasīšanai nepieciešamas vismaz pāris nedēļas. Taču izrādījās, ka grāmatai ir tikai 255 lappuses un tā veidota kā viegli lasāms, no dažādām perspektīvām tverts kopsavilkums par Hanzu.
Deviņās grāmatas nodaļās apskatītās tēmas ir saistošas ne tikai vēsturniekam, bet arī plašākai lasītāju auditorijai. Piemēram, var uzzināt autora piedāvāto Hanzas definīciju un to, kādi stereotipiski priekšstati radušies un nostabilizējušies izpētes gaitā. Kur atradās galvenie Hanzas centri, kāda nozīme bija Hanzas kantoriem, un kā tie darbojās? Kādas preces Hanza piegādāja Eiropai, kā attīstīja tāltirdzniecības tīklus? Kāds bija Hanzas tirgotājs? Kas ietekmēja Hanzas tīklojumu — kari, pirāti, valdnieku maiņa, politiskie jautājumi, attālums, radniecības saites, vienota kultūras telpa?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.